88. Vai saderināšanās uzliek pienākumu?


Kurš tuvāk?

Izraēlas virsrabīns viesojas pie Romas pāvesta. Virsrabīns ievēro kādu īpatnēju telefonu uz pāvesta rakstāmgalda viņa kabinetā.

    – Kas tas par telefonu? virsrabīns jautā.
    – Tā ir tiešā līnija ar To Kungu, atbild pāvests.

Virsrabīns acīmredzami ir skeptisks par šādu apgalvojumu, tādēļ pāvests uzstāj, lai viņš pats pamēģina. Tā arī notiek, un virsrabīns tiešām tiek savienots ar To Kungu. Pēc ilgas sarunas virsrabīns ir ļoti apmierināts un saka, ka vēlas samaksāt par sarunu. Pāvests, protams, tam pretojas, bet beigu beigās piekrīt.

    – Simttūkstoš liru (apm. 35 lati), viņš nosauc sarunas izmaksas.
    – Virsrabīns tūlīt pat arī samaksā.

Pēc kāda laika pāvests ierodas vizītē Jeruzalemē, un ievēro uz virsrabīna rakstāmgalda tādu pašu telefonu, kāds ir viņam. Tad pāvests atceras, ka viņam kas steidzīgi bija jānoskaidro un lūdz atļauju izmantot virsrabīna telefonu. Virsrabīns viņam atļauj, pāvests tiek savienots ar To Kungu un viņi sarunājās labu laiku.

Pēc sarunas pāvests piedāvā par to samaksāt, ko virsrabīns, protams, noraida. Pēc ilgas stīvēšanās viņš tomēr piekrīt un nosauc summu:

    – Piecdesmit šekeļu (mazāk par puslatu).
    – Kādēļ tik maz? pāvests ir izbrīnīts.
    – Vietējā saruna, atbild virsrabīns.

Birkas: , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.