65. Kad mēs esam paklausīgi saviem vecākiem?


Kurš lielāks ticības apliecinātājs?

Svinīgajā pasākumā trīs bijušie prezidenti izrādīja cieņu ievērojamajam sprediķotājam Billijam Greijemam, piedaloties viņa vārdā nosauktas bibliotēkas atklāšanā. Pēc dažām dienām demokrātiskās partijas trīs galvenie prezidenta amata kandidāti televīzijā atklāti runāja par ticību.

Tā Amerikas Savienotajās Valstīs valsts ir nošķirta no baznīcas. Taču, neskatoties uz to, ticība un politika ir kļuvušas nešķiramas. “Patiesībā šī ir ļoti reliģioza nācija, cilvēku izjūtas saistībā ar reliģiju ir ļoti intensīvas,” norādīja Pew Research Center vadītāja pirmais vietnieks Kerols Doertijs. “Ir maz ticams, ka nereliģioza persona varētu tikt ievēlēta prezidenta amatā.” Šis apstāklis padara ASV atšķirīgas no vairākuma attīstīto valstu.

Var diskutēt par datu precizitāti, taču sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka 40% amerikāņu vismaz reizi nedēļā apmeklē dievkalpojumus. Šis skaitlis vairāk nekā divas reizes pārsniedz attiecīgos rādītājus Rietumeiropā, kur sakrālās un sekulārās jomas politikā reti saplūst. “Striktais baznīcas un valsts sadalījums ASV patiesībā ir veicinājis lielāku reliģijas lomu sabiedriskajā dzīvē,” apgalvo Dallasas Dienvidu metodistu universitātes politikas zinātnes docents Metjū Vilsons. “Reliģiskās institūcijas ilgu laiku varējušas brīvi kritizēt gan valdību, gan sabiedriskās normas,” viņš norādīja, atgādinot baznīcas vēsturisko lomu verdzības atcelšanā un pilsonisko tiesību nostiprināšanā.

“Reliģisko labējo” – sociālas konservatīvās kustības, kurai ir ciešas saiknes ar Republikāņu partiju, – ietekmes palielināšanās pēdējo trīsdesmit gadu laikā ir ievedusi ticības jautājumus politiskajā jomā. Tā ir plašāka atbildes reakcija iedomātajai popkultūras “visatļautībai”, tādējādi palīdzot politizēt reliģiju ASV.

Tas, kā šis faktors ietekmē politiku, uzsvērts Pew Research Center šāgada sākumā veiktajā aptaujā. Tajā noskaidrojās, ka lielākas izredzes iegūt sabiedrības atbalstu prezidenta vēlēšanās būtu smēķētājam, gejam vai musulmanim nekā ateistam. 63% respondentu norādīja, ka ir “maz ticams”, ka viņi varētu atbalstīt kandidātu, kurš neticētu Dievam.

Otrā lieta, kas vissliktāk iespaidotu kandidātu cerības tikt ievēlētiem prezidenta amatā, bija politiskās pieredzes trūkums. Šim mīnusam sekoja homoseksuālisms, piederība islāmticībai un pārvarēta atkarība no narkotikām. Vispozitīvāk cilvēki vērtēja pieredzi militārajā dienestā – 48% respondentu pauda uzskatu, ka labprāt atbalstītu šādu kandidātu. Augstu tika vērtēta arī piederība kristietībai – 39% aptaujāto norādīja, ka šis apstāklis spēlētu nozīmīgu lomu viņu izvēlē.

RELIĢISKI KREISIE UN LABĒJIE

Šī aptauja uzrādīja arī “plašu partijas atbalstītāju” atšķirību. 61% republikāņu vēlētāju norādīja, ka atbalstītu kristīgu kandidātu, taču demokrātu vēlētāju rindās šādu nostāju pauda 32%. Taču arī demokrātu skaitlis – viena trešdaļa – nav uzskatāms par mazu. Tas palīdz izskaidrot, kādēļ demokrātu partijas 2008.gada prezidenta vēlēšanu vadošie kandidāti pēdējās televīzijas debatēs tā centās radīt ļoti reliģiozu cilvēku iespaidu.

Senatori Hilerija Klintone un Baraks Obama, kā arī bijušais senators Džons Edvardss pūlējās iegūt slavu kā īstenie “reliģiski kreiso” atbalstītāji. Reliģiski kreisie pārstāv kristīgajā ticībā balstītas organizācijas, kas izmanto morāles un Bībeles retoriku, lai palīdzētu nabadzīgajiem iedzīvotājiem un rūpētos par vidi. “Ticība – ne tikai mana ticība, bet lūgšanas ir spēlējušas lielu lomu manā dzīvē. Tas notiek katru dienu, tas dod man spēku turpināt,” teica Dž.Edvardss. Savukārt H.Klintone norādīja, ka tieši ticība palīdzējusi viņai pārdzīvot grūtos brīžus, kas saistīti ar vīra neuzticību laikā, kad viņš ieņēma ASV prezidenta amatu. B.Obama atsaucās uz Bībeles tekstiem, kuros minēts pienākums rūpēties par nabadzīgajiem līdzcilvēkiem.

Visi šie izteikumi bija tieša iejaukšanās teritorijā, ko parasti izmanto republikāņi. Vairāki reliģisko kreiso pārstāvji to uzskata par kļūdu. “Es uzskatu, ka kristīgie kreisie darbojas kā pretsvars kristīgajiem labējiem, taču mēs sākam pieļaut tās pašas kļūdas,” norādīja mācītājs un grāmatas “Lielā kristietība: Kāpēc reliģiski kreisie ir labi?” autors Jans Dž.Linns. “Demokrāti mūs taisās izmantot tieši tāpat, kā republikāņi izmanto reliģiskos labējos,” telefonintervijā no Minesotas viņš pastāstīja Reuters.

Kļūda vai nē, demokrāti skaidri redz kristietības atbalstu, kuru viņi cer aktivizēt – tāpat kā republikāņi atsaucas uz savu evaņģēlisko pamatu, lai saglabātu stingro pretošanos homoseksuālistu laulībām un abortiem.

Ticība Amerikā nekad nav bijusi tālu no politiskās varas augstākā līmeņa – šo faktu pierāda tas, ka pirms divām nedēļām bijušie prezidenti Džordžs Bušs, vecākais, Džimmijs Kārters un Bils Klintons – visi stāvēja uz tribīnes blakus novecojušajam Billijam Greijemam. Bibliotēkas atklāšanas pasākumā par godu Amerikas slavenākajam evaņģēlistam visi bijušie prezidenti sirsnīgi runāja par B.Greijema ietekmi uz viņu garīgo dzīvi. B.Greijems virzīja vairāku Amerikas prezidentu garīgo dzīvi, taču viņa izteikti apolitiskā pieeja iezīmē jauna laikmeta sākšanos, kurā ticība un politika atklāti mijiedarbojas tādā pakāpē, kāda līdz šim nav pieredzēta.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

8 atsauces par “Kurš lielāks ticības apliecinātājs?”

  1. talyc:


    reliģiozie amerikāņi ir lepni par to
    ka piedzimuši valstī, kurā nevis, kā vecajā pasaulē (tipa Eiropa) jau piedzimstot kļūst par kādas konkrētas konfesijas kristieti, bet par tādu top savas brīvās izvēles dēļ.
    - – -
    tikai žēl, ka tai pašā brīvībā, tie savu izpratni bieži vien cēluši augstāk par
    pašu Dieva vārdu, kā rezultātā nomaldījušies paši un vēl iedrošina uz maldiem citus.
    - – -
    labklājības evaņģēlijs jau tieši iz amerikas ari rod saknes. un tikai ja parok un palūr ar ko tad barojas tās saknes, kas lapotnei liek plaukt un zelt zaļā zarā, tad tur atrodams daudz pūstošu līķu noraktu.
    http://www.ebaznica.lv/epolemika/2_71_0.html
    - – -
    bet dārgie draugi, kamdēļ gan rakties sūdos?
    ak dārgie draugi, labāk uzsēs zaļu zālīti visam pa virsu un dziedādami ies visam pāri!
    un vai, vai dārgie draugi, cik jauki gan sēdēt zem kupli zaļojošiem, lekniem augiem un baroties no to augļiem, aizmirstoties un nedomājot par neko, kā vien labumu…

  2. Roberto:


    …tu redzējies ko – atkal kakas!

  3. talyc:


    jā, ja sāk rakt, tad nākas secināt, ka dzīvojam uz mēslu čupas
    … un tās pārvaldnieks ir belcebuls (sūdu čupas ķēniņš)un velns
    - – -
    tamdēļ allaž pastāv kārdinājums = nerakt
    allaž vieglāk ir paklusēt
    izdevīgāk noteikti ir samierināties

  4. Didzis Meļķis:


    Arī šādas formāli it kā depresīvas domas var būt ķipa pacilājošas. Man, lūk, nesen pamatīgi iepatikās (jo es to labi saprotu) šie pamatīgu sūdu daudzumu piedzīvojušā Paula Gerharda vārdi no pavisam svaigi atdzejotas (A. Krivade) un vēl nepublicētas dziesmas (1666. g.):

    Tā reiz ir nolikts, tā tam jābūt:
    Pieder ciešanas pie miesas.
    Kas vien virs zemes kust vai rāpo,
    Nebēgs savas rūgtās tiesas.
    Sāpju rīkste katra gurnus šausta,
    Tik pret kapa malu top tā lauzta.
    Rimsti un zini!

    (Galējā tulkojumā iespējams atšķirīgs variants, bet doma skaidra.)

  5. Roberto:


    ak, mans Dievs, 1666.g.

  6. talyc:


    šis tulkojuma variants ir gandrīz tāds pats, kā augstākminētais, bet doma ir skaidrāka…
    (Kristīgā dzejā lai neiztrūkst Kristus… + .., ja tajā nava evaņģēlija, tai nava jēgas) skat.paraugu:

    Tā reiz ir nolikts, tā tam būt
    Kas dzīvo tam ir allaž grūt’
    Kas vien virs zemes rāpo/ kust,
    Tam nāksies rūgto tiesu just:

    Tam sāpju rīkste gurnus šausta,
    Pret kapa malu līdz top lauzta;
    Ir jāmirtst tam, kas piedzimis
    Un jāceļas, kas – nomiris.

    Bet, kas ar Kristu norimis,
    Tas nemirs pat ja nosprādzis.

  7. grecinieks:


    Doma varbūt ir skaidrāka, bet Dreslera stilistika otro tulkojumu padara krietni nenopietnāku. ;)) Kāds ir oriģināla stils?

  8. Didzis Meļķis:


    Es kann und mag nicht anders werden: alle Menschen müssen leiden; was webt und lebet auf der Erden, kann das Unglück nicht vermeiden. Des Kreuzes Stab schlägt unsre Lenden / bis in das Grab; da wird sich’s enden. Gib dich zufrieden!



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.