305. Kā kristība var atbrīvot no sātana?


Krusta nopelns Svētajā Vakarēdienā

Nepiedots grēks ir kā sāpīga nedzīstoša brūce. Iespējams, jūs šobrīd ciešat šādas sirdsapziņas mokas. Varbūt bieži vien jūs jūtaties kā psalmists, kurš sacīja: “Es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā.” [Ps.51:5]


Dažs cer šīs sāpes pārvarēt un piedzīvot piedošanu, pārdomājot vai pat apdziedot vēsturiskos notikumus Golgātā, kur Jēzus pelnīja mums piedošanu. Tomēr šāds ceļojums domās uz seno, tālo Golgātu vien vēl nedos jums Jēzus nopelnīto piedošanu. Luters to skaidro šādi:

Aklie muļķi nezina, ka Kristus nopelns un nopelna izdalīšana ir divas dažādas lietas.. Kristus ir vienreiz par visām reizēm nopelnījis un izcīnījis mums grēku piedošanu pie krusta; bet šo piedošanu Viņš izdala jebkur, kur Viņš ir, ikvienā laikā un vietā [savā vārdā un sakramentos].

Varētu teikt arī tā, ka daudzas lietas ražo rūpnīcā, taču jūs tās neiegādājaties rūpnīcā, nedz arī tiekat pie tām, vienkārši par tām domājot. Jums ir jādodas uz vietējo veikalu, lai šīs lietas iegādātos. Tāpat arī jums nav jāceļo, pat domās ne, uz Golgātu lai saņemtu grēku piedošanu. Jūs dodaties uz vietējo baznīcu, klausāties Evaņģēlija pasludinājumu un saņemat Kristus Evaņģēliju Svētajā Vakarēdiena sakramentā.

GOLGĀTAS EVAŅĢĒLIJS DOMĀTS JUMS

Iepriekšējā vakarā pirms savas krusta nāves Jēzus iestādīja Svēto Vakarēdienu ar vārdiem: “Ņemiet, ēdiet, tā ir mana miesa. .. Dzeriet visi no tā [biķera]. Jo tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” [Mt.26:26-28]

Luters to skaidro šādi:

Ja es meklēju grēku piedošanu, es neskrienu pie krusta, jo tur man tā netiks dota. Nedz arī man ir jātveras pie Kristus ciešanām.., tās [vienīgi] apcerot un pārdomājot, jo arī tur es piedošanu neatradīšu. Bet es atradīšu [Vakarēdiena] sakramentā vai Evaņģēlijā to vārdu, kas izdala, dāvā, sniedz un iedod man to piedošanu, kura tika izcīnīta pie krusta.

Ja jūs vēlaties nopirkt kādu lietu, jūs nedodaties uz rūpnīcu, bet gan uz veikalu. Ja jūs ilgojaties pēc Dieva piedošanas Kristū, jūs domās neceļojat uz Golgātu, bet dodaties saņemt Viņa Svēto Mielastu, ko Viņš jums sagatavojis! Un tad, mielots un stiprināts ar Viņa vārdu un Vakarēdiena sakramentu, jūs esat sagatavots piedot citiem.

Birkas: , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

22 atsauces par “Krusta nopelns Svētajā Vakarēdienā”

  1. Roberto:


    Labs raksts un ĻOTI laba ilustrācija klāt!

  2. gviclo:


    Neskatoties uz to, ka esmu ikonoklasts, šīs bildes autors ir uzteicams. Būtu vairāk tik nepārprotamu, biblisko vēsti paskaidrojošu, ikonu.

  3. talyc:


    bet man savukārt patīk šī lapa, kurā šie raksc un bildyc var tik iesaiņoti tālāk vai līdzi nešanai e-vidē :)

  4. deprofundis:


    tiešām ļoti smuki

  5. Roberto:


    Draugs, noa, Tu rakstīji “2 Kristi..”, ļauj man jautāt – kur tad ir otrais? Es redzu tikai vienu. Atvaino, ka esmu pārāk neattapīgs radījums, bet pārējo Tevis uzrakstīto tekstu nevaru saprast.

  6. noa:


    Man taa bilde kkaa nepatiik.Pirmkaart tur ir 2 Kristi..
    2.kaart- kkaa taadu kaa cirka triku atgaadina, nezinu.Un tad veel tas fotograafiskais stils.Shkjiet pat runaa pretii raxtaa paustajam- ka nevajag uz Golgaatu vai pie krusta, bet uz konkreeto, parasto bazniicu- tepat ap stuuri.

  7. noa:


    Draugs, Roberto redzi sheemu, kuraa ir noraadiits, kur tieshi es saskatu 2 Kristus.

    golgata-sodien.jpg

    Briinos par muusu tik dazhaado redzeeshanu:(
    Attieciibaa uz manu “paareejo” textu- neesmu skolots, lai izteiktos tik skaidri un saprotami, bet doma bij, ka shis atteels driizaak aicina tuvoties “ruupniicai”, jo ar “veikalu” nepietiek.Un arii meegjinaaju izteikt nepatiku pret atteela stilu- tas atgaadina Katolju lubu bildiishu un Salvadora Dali hibriidu, atvainojos, ja aizskaaru kaadu personiski- par gaumi jau nestriidoties- vienk man nepatiik.

  8. Roberto:


    draugs noa, man gan šķiet, ka 1. = 2.

  9. noa:


    Ja 1.=2., prieksh kam tad vajadziigs 2.? Tomeer izskataas peec kloneeshanas, draugs Roberto.

  10. Roberto:


    man izskatās, ka mācītājs pasniedz patiesu Krisus miesu un patiesas Kristus asinis, draugs noa

  11. noa:


    Nu- lai tas notiktu, Kristum NAV jaatiek kloneetam..Paraadiit atteelaa sho sakramenta nosleepumu shkjiet nav nemaz TIK vienkaarshi.

  12. Roberto:


    druags noa, Tu taču piekritisi, ka ilustrācijas un lidzības nav pilnīgas?

  13. gviclo:


    Draugs, noa. Vai tu apšaubi, ka Kristus ir klātesošs katrā dievakalpojumā. Vai tu netici, ka katrā dievkapojumā tu saņem patiesu Kristus miesu un asisnis? Par to liecina Svētie Raksti. Tas notiek reāli un faktiski, bez klonēšanas. To arī parāda šis attēls – Kristus, kas mira pie Krusta ir pie mums līdz pasaules galam.

    Ieskaties uzmanīgi – attēlā nav divi Kristi, bet tas pats Kristus divas reizes.

    Starp citu – uzzīmē labāk un skaidrāk. Priecāšos to redzēt.

    Ar cieņu,
    gviclo

  14. noa:


    Tas pats divas reizes- taa arii ir kloneeshana ar copy-paste paliidziibu.
    Starp citu- ne viss ir obligaati jaaziimee.Jociigi, ka man to Tev- “ikonoklastam” jaasaka:)
    Diivaini- atliek tikai pateikt, ka nepatiik atteels, un tuuliit jau izraadaas- es neticu, ka sanjemu patiesu Kristus miesu- savaads secinaajums. Laikam tak ne jau no shii atteela atkariiga patiesa Kristus miesas un asinju klaatbuutne Sv Vakareedienaa, vai ne?

  15. gviclo:


    Draugs, runa taču nav par mani ne tevi, tādēļ neturpināsim sarunu šādā virzienā. Piedod par ticības un mācības jautājumiem, vienkārši nesaprotu, kur ir problēma.

    Cik saprotu, problēma bija tāda, ka tu šajā attēlā neredzēji to vienkāršo vēsti, ko tas vēstī. Šī vēsts ir attēlota arī daudzās altārgleznās, kur pie krustā noasiņojoša Kristus pielidojis eņģelis, un tur biķeri pie asiņojošām Kristus brūcēm. Kad kristietis dodas pie Vakarēdiena un mācītājs viņam sniedz biķeri, tas viņš skairi zina, ka biķerī ir Kristus asinis, kas izlietas par pasaules grēkiem pie krusta Golgātā.

    Protams, glezna šajā gadījuma ir tikai papildinājums pasludinājumam, un varētu arī nebūt.

    Es neesmu šī attēla autora, kā arī neapšaubu, ka varēja šo vēsti attēlot labāk.

    Es nesaprotu kur ir problēmas. Dievakalpojumā taču nav Copy-Paste, bet Kristus apsolījumi. Tava ideja par klonēšanu ir tikai lieka problematizēšana.

    Patiesā klātbūtne Vakarēdienā ir atkarīga vienīgi no Kristus apsolījuma. Jo tas, kas tam netic, saņem Vakarēdienu sev par sodu. Tādēļ skaidra Dieva vārda slunināšana, sakramentu pārvaldīšana (un tam klāt skaidrs un nepārprotams sludināto vēsti izskaidrojosš attēls, kas var arī nebūt) pasargās no necienīgas Vakarēdiena saņemšanas.

  16. noa:


    Probleemas nav.:)Amen

  17. gviclo:


    Nu tad – kā saka – Copy, Paste.
    Probleemas nav.:)Amen

  18. talyc:


    http://www.ebaznica.lv/epolemika/5_21_0.html

  19. tamo:


    Es, protams, varu kļūdīties, bet manā izpratnē Kristus pie Krusta izpirka cilvēces grēkus, bet Sakramentu (Miesu un Asinis) mums dod Kristus, kas AUGŠĀMCĒLIES!
    Pareizticīgo baznīcā arī neizsniedz Sakramentu no Lielās Piektdienas līdz Augšāmcelšanās rītam.

  20. Juris:


    Juris > tamo

    Es ievēroju tavu pazemību caur peļāvumu, ka Tu vari kļūdīties.
    Nu, redzu, vismaz viena lieta mums ir kopīga…
    Mani ļoti interesē tas, ko cilvēki dara ar Bībeli. Piemēram, mani ļoti interesē, kā Tu esi nonācis pie secinājuma, ka Sakramentu mums dod augšām cēlies Kristus?
    Lūdzu, ja vari, uzraksti man personīgi – headline@inbox.lv
    Jau iepriekš pateicos!

  21. Juris:


    Daži vārdi par sakrālo mākslu…
    Esmu ievērojis, ka māksliniekiem ir visai dažāda uztvere par lietām, ko tie attēlo. Ja nu viņu radošā doma ietu roku rokā ar Rakstu pārzināšanu, tad rezultāts, domāju, būtu daudz labāks, nekā ir līdz šim.
    Ja runā par konkrēto ilustrāciju…
    Ja tā ir ilustrācija mācītāju rokas grāmatai, kura nav pieejama bērniem līdz 18 gadu vecumam, tad viss ir kārtībā – nu ļoti kristīgi ( dažu nedēļu laikā, pat es sapratu, par ko ir runa). Bet. Ja nu žurnāls “Dzīvības Vārds” nonāk neticīga cilvēka rokās (kam tas arī būtībā ir paredzēts)? Vai varam būt droši, ka tas neatstās paliekošu negatīvu efektu? Ja nē, tad tomēr vajadzētu piedomāt, kādus attēlus un kur publicējam.
    Ja Pāvils norāda, ka atziņa bez mīlestības ir tukša skaņa, tad tas ir par šo gadījumu. Mīlestība – tā ir arī izpratne par auditorijas spēju satvert mūsu vēstījumu.

  22. tamo:


    Precizēšu savu nezināšanu- pareizticīgā baznīca tikai Lielajā Piektdienā neizsniedz Sakramentu (piedodiet par neprecizitāti).



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.