258. Par ko mēs varam lūgties un ko mums vajag lūgt?


Krusta mešana

Kāpēc jāmet krusts, un ko šī krusta mešana nozīmē?

krusta mešana


Krusta zīmes mešana jeb sevis apzīmēšana ar krusta zīmi ir sena kristīga tradīcija, kas atnākusi pie mums no baznīcas pirmajiem gadsimtiem. Mārtiņš Luters un senākā luteriskā baznīca pārņēma un lietoja šo krusta mešanu. Sava katehisma pielikumā, tā sauktajās “Mājas tāfelēs”, Luters raksta par to, kā diena jāiesāk ar lūgšanu:

“No rīta pamodies, svētī sevi ar svētā krusta zīmi un saki: “Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.” Tad vai nu uz ceļiem, vai arī kājās stāvot, saki ticības apliecību un Tēvreizi.”

Tā to mūsu tēvi arī darīja.

Vēlākos laikos šis labais paradums daudzkur izzuda, taču tagad pie mums un daudzviet citur ir no jauna celts godā. Krusta zīme, ko pārmetam sev vai citiem, vislabāk ir paskaidrojama ar apustuļa Pāvila vārdiem: “Bet es no savas puses negribu lielīties, kā tikai ar mūsu Kunga Jēzus Kristus krustu, ar ko man pasaule ir krustā sista un es pasaulei.” (Gal.6:14) Tā ir zīme, ar ko mēs atgādinām sev un apliecinām citiem, ka nepiederam šai pasaulei, bet Dievam.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.5 (12)]

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.