94. Kāds sods skar sestā baušļa pārkāpējus?


Kristība – Dieva vai cilvēka darbs?

Simtiem gadu kristīgā baznīca turpināja ticēt, ka Kristībā Svētais Gars kristāmajam, neskatoties uz viņa vecumu, dāvina jaunu garīgu stāvokli. Tomēr XVI gadsimtā daži radikāli reformatori sāka uzsvērt to, ko cilvēks pats spēj darīt un redzēt, tādējādi noliedzot nepārprotamo Rakstu viedokli par Kristības atjaunojošo spēku: “Kristība ..glābj.” [1.Pēt.3:21]

KONFESIJA

UZSKATI PAR KRISTĪBU

KRISTĪBAS VEIDS

VAI TIC BĒRNU KRISTĪBAI?

VAI KRISTĪBA ATJAUNO, DĀVĀ GARĪGO DZĪVI?

Luterāņi Dieva Gara līdzeklis, lai grēciniekam dāvātu nepieciešamo jauno dzīvi. [Tit.3:5] Apslacot, uzlejot vai pagremdējot. Jā. Jā.
Austrumu pareizticīgie “Noslēpums” [sakraments] ir nepieciešams, jo garantē piedošanu gan iedzimtajam grēcīgumam, faktiskajiem pārkāpumiem. Trīs reizes pagremdējot [apslacīšana pieņemama tikai ārkārtas gadījumos]. Jā. Saņem arī Svēto Vakarēdienu un svaidīšanu. Jā.
Anglikāņi, anglokatoļi Nepieciešama pestīšanai, jo tā dod garīgu atdzimšanu. Pagremdēšana vai uzliešana. Jā. Jā.
Metodisti Kristība nav nepieciešama pestīšanai, jo tā ir ārēja zīme, kas liecina par kāda piederību kristīgai draudzei. Apslacot, uzlejot vai pagremdējot. Jā. Jā.
Prezbiterāņi, reformāti Ceremonija, simbolisks rituāls un pieauguša ticīgā pašreizējās ticības zimogs. Apslacot, uzlejot vai pagremdējot. Jā, lai norādītu uz viņu kristīgo vecāku piederību derības draudzei Nē.
Baptisti Dievišķa ceremonija, simbolisks rituāls, zīme, ka cilvēks ir jau glābts, bet nav nepieciešama pestīšanai. Tikai pagremdēšana. Nē. Kristība ir ticības akts, kas apliecina atgrieztā cilvēka spēju sludināt savu ticību. Nē.
Evaņģelikāļu un protestantu kongregacionālistu draudzes Nav nepieciešama pestīšanai, jo ir tikai ārējs rituāls. Apslacot. Nē. Kristība notiek iesvētes laikā. Bērnus vecāki vai aizbildņi “parāda” vai “velta” Dievam. Nē.
Romas katoļi Nepieciešama svētdarošā spēka žēlsirdības ienākšanai, kas ir pestīšanas ceļa sākums. Pārsvarā apslacot. Jā. Jā.
Pentakostāļi, harizmāti Kristība ar ūdeni ir ceremonija, simbolisks rituāls, lai liecinātu par Kristus kā personīgā Glābēja pieņemšanu. Pagremdējot. Uzsver arī “otrās” Kristības nepieciešamību – īpašu Svētā Gara izliešanu, par kuru liecina runāšana mēlēs. Nē. Tomēr velta bērnus Dievam, lūdzot Viņa svētību. Nē.
Kvēkeri, menonīti Vienīgi ārēja zīme, kas vairs netiek praktizēta. Netic Kristībai ūdenī, bet tikai iekšējai, nepārtrauktai cilvēka gara attīrīšanai, dzīvojot Svētā Gara vadītu, disciplinētu dzīvi. Nē. Nē.
Pestīšanas armija Vienīgi ārēja zīme, kas vairs netiek praktizēta. Nekrista nevienu. Nē. Nē.
Adventisti Ceremonija, simbolisks rituāls nav nepieciešams pestīšanai. Brīdis, kad cilvēks izsaka savu personisko piederību Kristum. Tikai pagremdēšana. Nē. Tikai tie, kas ir pietiekami veci, lai izrādītu izpratni par atgriešanos. Bērni tiek “veltīti” vai “parādīti” Dievam. Nē.
Jehovieši
vēršas pret Trīsvienību
Nav nepieciešama pestīšanai, jo tā ir tikai attieksmes, kas norāda, ka cilvēks ir miris grēkam, simbols. Pagremdējot, tomēr to nedara viņu saieta vietās – “valstības zālēs”. Nē. Nē.
Mormoņi
vēršas pret Trīsvienību
Ceremonija, kas svarīgs pestīšanai, lai nomazgātu grēkus un ievestu draudzē. Pagremdējot, ko veic cilvēks, kas ir “īstenais pravietis”. Nē. Tikai tie, kuri jau ir 8 un vairāk gadu veci. Nē.

Dzīvība vienmēr ir Dieva dāvana, nevis kas tāds, ko mēs paši spējam sev piešķirt. Kristieši, kas joprojām turpina agrīnās baznīcas praksi, uzskata, ka Kristība ir kas vairāk nekā cilvēciska darbība, kura attēlo kādu Dieva darbību pagātnē, un arī vairāk nekā cilvēciskā paklausība dievišķai pavēlei. Kristība ir atdzimšana [Jņ.3:3-5], ko iecer un īsteno Dievs. Kristība glābj [1.Pēt.3:21], jo Svētais Gars caur ūdeni ar Jēzus Kristus dod kristāmajam jaunu dzīvi pestīšanā. [Tit.3:5; Rom.6:4]

Birkas: , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

2 atsauces par “Kristība – Dieva vai cilvēka darbs?”

  1. Didzis Meļķis:


    Bez jeņķīgās “mākslas” “Dzīvības vārds” ir tīri baudāms, ne? Nu jā, bet runa jau ir par Kristības u.c. tabuliņām. Vērtīgi un uzskatāmi.

  2. Roberto:


    Tabulas ir labas



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.