118. Ko Dievs piekodina mums ar vārdiem: "Es esmu taisnīgs Dievs"?


Konservatīvais bīskaps atzīst, ka ne viss Bībelē ir Dieva vārds

Rīgas un visas Latvijas luterāņu konservatīvais bīskaps Jānis Vanags savā tvītera kontā izteicies, ka ne viss Bībelē ir Dieva vārds.

Konservatīvais bīskaps atzīst, ka ne viss Bībelē ir Dieva vārds


Šāds arhibīskapa rakstītais pirmajā mirklī radījis @arhivanags sekotājos apjukumu – vai tiešām liberālisma sērga pārņēmusi ari Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvu? Taču tvītam pievienotā fotogrāfija visu saliek pa plauktiņiem.

Jānis Vanags ar smalka humora palīdzību demonstrē, kurā vietā Bībelē tieši var atrast tekstu, kas nav Dieva vārds. Proti lapaspusē, kurā uzskatīti cilvēki, kas piedalījušies Bībeles tulkošanā un izdošanā, autortiesību atsauces, Latvijas Bībeles biedrības adrese, kā arī neliels paskaidrojums par konkrēto Bībeles izdevumu.



Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

6 atsauces par “Konservatīvais bīskaps atzīst, ka ne viss Bībelē ir Dieva vārds”

  1. Cody:


    Jādomā, ka kāds ir secinājis, ka ne viss Bībelē ir Dieva vārds. Rīgas un Visas Latvijas Arhibīskaps tam piekrīt.
    Kas ir tas kuram piekrīt augstāk minētā persona?

  2. Roberto:


    es pieļauju, ka šeit ir vārdu spēle un kāds vēlējās paķert uz muļķi.

  3. grecinieks:


    Manuprāt, arhibīskapa joks nav izdevies. Šādā veidā akcentējot blakustekstu kā to teksta daļu, kas nav pieskaitāma pie Dieva vārda, arhibīskaps netieši norāda arī uz citiem Bībeles izdevumos atrodamajiem blakustekstiem: atsaucēm pie teksta uz citiem Bībeles pantiem, zemsvītras piezīmēm u. tml. Jautājumi rodas arī par apakšvirsrakstiem un nodaļu anotācijām, piemēram, “Ābrams Ēģiptē” vai “Jēzus staigā pa jūras virsu”. Nākamais jautājums jau rodas par dalījumu nodaļās un galu galā arī par grāmatu nosaukumiem, kaut vai tāpēc, ka “Bereshit” tulkojumā pilnīgi noteikti nenozīmē “1. Mozus grāmata”. Un skaidrs, ka tas nekādā gadījumā neattiecas uz iespējamiem pēcvārdiem, skaidrojumiem, pievienotām kartēm, galu galā nodaļu un lappušu numerāciju. No tā nu būtu jāsecina, ka ne vien norādītajā lappusē, bet visā Bībelē ir pietiekami daudz tāda teksta, ko nevar atzīt par Dieva vārdu (par ko arī liecina fakts, ka dažādi nosauktie elementi dažādos Bībeles izdevumos mēdz mainīties un šīs pārmaiņas nebūt nenosaka jauna tulkojuma vai jaunas redakcijas specifika pamattekstā).
    No otras puses, nevar arī teikt, ka vismaz daļa no nosauktajiem elementiem nebūtu tik cieši saistīta ar pamattekstu, ka bez tiem pamatteksta lasījums būtu visnotaļ apgrūtināts vai pat gandrīz neiespējams. Un, visbeidzot, uzsverot, ka tieši lappuse ar tulkotāju un redaktoru vārdiem nav Dieva vārds, arhibīskaps netieši raisa aizdomas arī par to, ka lappusē minēto ļaužu paveiktais darbs šādi nav uztverams, par ko jau liecina dažu arhibīskapa tvīta lasītāju jautājumi. Manuprāt, nevajadzētu tik vieglprātīgi spēlēties ar vārdiem.

  4. gviclo:


    Bet, ja ņem vērā, ka senajiem manuskriptiem arī bija sava veida titullapas, tad, piemēram, 1.Kor.1 nevar būt Dieva vārds.

    Ar cieņu,
    gviclo

  5. Roberto:


    Titullapas? Vai tad Raksti oriģināli nav bijuši uz vīstokļiem?

  6. gviclo:


    Es domāju ne jau pirmo lapu, bet pirmo rindiņu utml.

    Ar cieņu,
    gviclo



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.