353. Kas bauda Vakarēdienu sev par labu?


Kas īsti ir zagšana un laupīšana

Tev nebūs zagt [2.Moz.20:15].

tev nebūs zagt


Aplūkosim, ko nozīmē 7. bauslis! Ko nozīmē zagšana un laupīšana? Te aptverti visi veidi, kā piesavināties tuvākā īpašumu. Un nav svarīgi, vai tas notiek slepeni vai atklāti, ar varu vai viltu, kā noziegums vai pat likuma un taisnības vārdā.

Būt zaglim ir kaut kas tik ļauns un atbaidošs, ka vairums cilvēku lepojas ar to, ka nav zagļi. Pat arī ja mums izdodas pārliecināt godājamus pasaules cilvēkus par citiem grēkiem, tad attiecībā uz 7. bausli tie lepni paceļ galvas, jo uzskata, ka pret šo bausli viņi ir taisni. Galu galā viņi nekad nav zaguši, nav izstiepuši savu roku pēc sveša īpašuma. Cienījamus cilvēkus saukt par zagļiem – tas šķiet briesmīgi un nepiedodami!

Ja zādzība būtu tikai atslēgu uzlaušana vai citu naudas un īpašumu piesavināšanās, tad nav šaubu, ka vairums cilvēku šā baušļa priekšā būtu tīri. Bet cik atšķirīgi gan viss izskatās, kad uzlūkojam Kristus baušļa skaidrojumu! Cik nepatīkami ir atklāt, ka Viņa skaidrojums arī tevi sauc par zagli! Cilvēkam ir Dieva priekšā jāsaprot, ka ikviens peļņas gūšanas veids uz sava tuvākā rēķina ir zādzība, vai tas notiek ar veiksmīgiem darījumiem, ko sauc par “zagļa tiesu”, vai pārdodot preci dārgāk par tās vērtību, vai pavirši strādājot, utt.

Tad cilvēks sapratīs Lutera dziļos un patiesos vārdus, ka zagšana “ir izplatītākais amats un lielākā cunfte virs zemes”, ka tas ir tik “plaši izplatīts, vispārējs netikums, bet tik maz ievērots un ņemts vērā, ka iet pāri mēram. Ja visi zagļi, kas gan sevi negrib tā saukt, būtu jāved uz karātavām, tad pasaule drīz būtu tukša un pietrūktu gan benžu, gan karātavu” (“Lielais katehisms”).

Te mēs nerunājam par sirdi un to, kā tas izskatās Dieva acīs. Jo Viņa priekšā tu esi zaglis arī tad, ja neesi nodarījis kaitējumu sava tuvākā īpašumam un esi to vēlējies tikai savā sirdī, bet tevi atturējušas bailes un piesardzība. Mēs te runājam par zādzību darbos un rīcībā. Mēs uzsveram vēlreiz un lūdzam ikvienam nopietni pārdomāt, ko tas nozīmē, ka zādzība ir ikviens kaitējums tuvākā īpašumam.

Cilvēks nekļūst par zagli tikai tad, kad iztukšo lādes un kabatas, bet arī tad, kad, tirgojoties veikalā un tirgū, par preci prasa pārāk lielu maksu vai nesamaksā pietiekami. Arī tas zog, kas nolaidīgi vai šmaucoties pilda savus darba pienākumus, saņemot par to pilnu samaksu. Vai kad kalps namā savu darbu nepilda uzticīgi vai sabojā ēdienu. Vai kad cilvēks necenšas darīt to, kas vislabāk kalpo darba devējam; vai kad finansiāli grūtos laikos cilvēks prasa nesamērīgi augstus procentus no savas naudas utt. Tā tu vari nolaupīt desmit, divdesmit vai simts latu sava tuvākā naudas un palikt nesodīts. Kaut arī daudzi citi ir nonākuši ieslodzījumā vai saņēmuši sodu arī par mazāku nodarījumu. Jo viņi ir
izmantojuši citu zagšanas metodi!

Bet ikviens bauslis ne tikai aizliedz, bet arī pavēl. Arī 7. bauslis. Tas māca ne tikai nezagt, bet arī rūpēties, lai tuvākā manta un iztika tiktu vairota un sargāta [2.Moz.23:4–5]. Kad mēs paturam prātā, ka Dievs ne tikai aizliedz darīt ļaunu, bet visā nopietnībā mums pavēl darīt labu, tad šis bauslis mūs uzrunā vēl tiešāk un padara par grēciniekiem arī tos, kurus baušļa pirmā daļa nepārliecināja. Lai tas notiktu, ir būtiski ņemt vērā ne tikai darbu, kāds tas šķiet ārēji, bet arī baušļa prasīto sirds attieksmi pret Dievu.

Pasaule un mūsu prāts runā šādi: “Ja es nevienam neko neesmu atņēmis, tad sev piederošo mantu varu lietot brīvi pēc savas patikas.” Taču Kristus valstībā valda cits likums. Tas saka: “Tu ne tikai nedrīksti kaitēt savam tuvākajam, bet tev viņam jāpalīdz ar savām dāvanām un līdzekļiem, ko Dievs tev piešķīris.” Mīli savu tuvāko kā sevi pašu [Mt.19:19]. Cilvēks, kas nedara neko ļaunu, joprojām daudz grēko, nedarīdams labu, ko viņš var un ko viņam vajag darīt. Dievs ir devis laicīgus labumus, ne tikai lai tie kalpotu mums pašiem, bet lai mēs darītu labu tuvākajam kā uzticīgi Dieva mantas pārvaldītāji, kam ar Viņa piešķirtajām dāvanām nav tiesību rīkoties pēc sava prāta. Viņiem tās jālieto saskaņā ar Dieva svētās mīlestības nolūku.

Tas uztic mums plašu pienākumu loku, ko pasaule nepazīst. Tādēļ izsvērsim savas attiecības ar 7. bausli uz lielā mīlestības likuma zelta,svariem. Tad mēs būsim pārsteigti, redzot, ka gandrīz visi mūsu darbi, ēšana un dzeršana, mūsu darbs un atpūta, mūsu atturība un labdarība – tas viss ir samaitāts un caurvīts ar grēku pret bausli “tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu” [3.Moz.19:18].

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.