262. Kādas lūgšanas Dievs nav solījis klausīt?


Kāpēc gan kristiešiem būtu jāpakļaujas jebkurai valdībai

Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva (Rom.13:1).


Ikvienam, kas godā Dieva vārdu, ir pienākums izrādīt pazemību, godbijību, paklausību un uzticību valdošajai varai. To apustulis Pāvils rakstīja kristiešiem Romā, kas bija pakļauti pagāniskai valdībai. Ja viņi ignorētu apustulisko mācību un sekotu paši savām idejām, tiem nenāktu ne prātā būt padevīgiem un paklausīgiem pavalstniekiem tirānam Neronam. Daudz kristīgāk tiem šķistu gāzt Neronu no troņa. Mēs labi zinām, ka jūdi, nonākuši zem romiešu varas, ļoti bieži rīkoja sacelšanos. Tādēļ apustulis ļoti skaidri izteicās par šo tēmu.

Un, ja jau kristiešiem bija jāpaklausa pagānu varai Senajā Romā, tad nosodījumu nenoliedzami ir pelnījuši kristietības “brīvajie gari”, kas mūsdienās vērš savas nekrietnās balsis pret varas iestādēm un jebkādu paklausību. Tas jāapdomā visiem kristiešiem, lai neviens sevi nepiekrāpj ar bezdievīgu padomu. Apustuļi no tā brīdina vairākas reizes.

“Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ, gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu. Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu” (1.Pēt.2:13–15). “Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām” (Tit.3:1) utt. Tā ir noteikts un izskaidrots mūsu pienākums pret valsts varu.

Bet vēl vairāk pārdomu vērti ir turpmākie apustuļa vārdi: “Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva.” Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mums jāpakļaujas valsts varai. Bet kā to saprast, ka visas varas ir no Dieva, ja zinām, ka bieži tās ir ļaunas un nekristīgas?

Tā ir aplama izpratne un skaidrojums, ja sakām – tā kā Dievs pieļauj visu notiekošo, tad arī bezdievīgai varai pēc Dieva norādījumiem pienākas tās augstais stāvoklis. Nē, nav pareizi sacīt, ka viss, ko Dievs pieļauj, ir no Dieva. Ja šo amatu ir ieņēmis cilvēks, kas tur atrodas pret Dieva gribu, būtu aplami sacīt, ka tas ir Dieva iecelts.

Tomēr apustulis saka, ka valsts varas ir no Dieva. Tādējādi viņš saka, ka ne tikai amati, bet arī varas pārstāvji ir no Dieva. Tā ir pārdomu vērta patiesība, ka amats ir Dieva iedibināts. Tas ir pamatots tēva valdīšanā un Dieva bauslības ceturtajā bauslī. Un to apstiprina arī Kristus vārdi. Tāpēc var sacīt, ka pats amats ir no Dieva un tā ir dārga dāvana. Bet te ir sacīts vēl kas vairāk: valsts varas, “kas ir, ir no Dieva”.

Kā to saprast, jo valdības bieži ir ļaunas un bezdievīgas, un mēs zinām, ka Tas Kungs allaž ienīst ļaunu? Tas jāsaprot tāpat kā citi Dieva iekārtojumi šai pasaulē, proti, ka Viņa kārtība ir laba, gudra un taisnīga, neatkarīgi no tā, vai Viņš mums sūta ko labu vai sliktu.

Te mums jāsaprot, ka ir tikai viens visuvarens Dievs, kas ir visa universa Valdnieks. Šo patiesību Kungs Kristus apliecināja Romas imperatora pārstāvja priekšā, sacīdams: “Tev nebūtu nekādas varas pār Mani, ja tā tev nebūtu dota no augšienes” (Jņ.19:11). Un par Pilāta uzliktajām ciešanām Viņš sacīja: “Vai tad Man nedzert to biķeri, ko Mans Tēvs Man ir nolicis?” Pilāta vara bija “no augšienes”, no Jēzus Kristus Tēva, ar ko Viņš notiesāja nāvē nevainīgo Jēzu.

Ja pār mums valda laba kristīga valdība, tas notiek, pateicoties Dieva žēlastībai. Ja mums ir ļauna un bezdievīga valdība, tā ir sods un pārmācība no svētā Dieva. Un visā šai kārtībā mums ir jāsaskata vienīgi Dievs un jāgodā Viņa taisnā valdīšana pār mums. Un, tā kā Viņa sods pār mums ir tikpat svēts kā Viņa žēlastība, tad Viņa dēļ mums jāgodā un jāpaklausa Viņa sūtītām valdībām. Bet, kad mums ir laba valdība, mums jāredz tajā Dieva valdīšana un Viņa dēļ tai jāpaklausa.

Neatkarīgi no tā, vai valdības pārstāvji būtu labi vai ļauni, apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem trīskārt atkārto – “tā ir Dieva kalpone”. Tāpēc pat ļaunākās varas iestādes, kādas vien valstī var būt, ir no Dieva un sūtītas īstenot Viņa svēto nodomu.

Kad Dievs dod tautai ļaunus un bezdievīgus valdniekus vai, kā Jesajas grāmatā sacīts: “Zēnus Es viņiem došu par virsniekiem, un vieglprātīgi neprašas valdīs pār tiem” (3:4), tad tas notiek, lai sodītu un pārmācītu ļaunos un stūrgalvīgos, kā arī pārbaudītu ticīgos.

Pat ja veidi un ceļi, kā valdnieks nācis pie varas, nav bijuši pareizi, tomēr savu varu tas guvis vienīgi no Dieva. Kā iepriekš sacījām, Dievs vēlas šo laicīgo varu lietot, lai svētītu un sodītu cilvēkus. Ja kāds vispirms grib pārbaudīt varas pārstāvju īpašības un piemērotību, pirms uzņemas pienākumu paklausīt, tas grauj pamatu, uz kā balstās padotā pienākumi, t. i., tas grauj visvarenā Dieva kārtību.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.