179. Kādēļ mūsu Pestītājam vajadzēja būt patiesam cilvēkam?


Kam taisnība?

Dzīvojot postmodernā laikmetā, kad katram ir sava taisnība – laikmetā, kad absolūta patiesība ir izgaisusi gluži kā rīta migla – laikmetā, kurš ne tikai ietekmē vientiesīgus ļaudis, bet pat spēj izšaubīt ne vienu vien mācītāju un teologu, ir svarīgi atkal un atkal atgriezties pie saknēm…

Lūk, pirms kāda laika pastarpināti saņēmu sekojošu e-pastu:

Šeit mazliet teoloģisks materiāls par Kristus vārdiem Svētā Vakarēdiena laikā: “Šī ir mana miesa” [Mt.26:26].

Šodien par šo tēmu bija diskusija un vakarā nolēmu mazliet papētīt, ko par šo jautājumu saka Bībeles komentāri. Interesanti, ka *visi* 13 komentāri [kas man pieejami] šos vārdus skaidro kā simboliku. Un šie nav adventistu Bībeles komentāri. Tas mani patiesi pārsteidza! Līdz ar to jautājums par šo Kristus vārdu burtisko izpratni kļūst pavisam interesants. Varat iedot cilvēkiem, kam šis jautājums interesē vai ir aktuāls – lai palasa, ko par šo jautājumu saka mūsdienu Bībeles komentāri…

Protams, te šim jautājumam ir “divi gali” – tie, kas šos vārdus saprot burtiski, var “pieņemt” Kristu ar maizi un vīnu (pēc viņu izpratnes burtiski) un laicīgā dzīvē viss var palikt kā bijis – bez ārējām izmaiņām, kas liecinātu par Garā atdzimušu cilvēku. Tie, kas šos vārdus saprot simboliski, var zaudēt Kristus klātbūtnes apziņu un visu tikai garīgot…

Šis e-pasts man radīja nopietnas pārdomas. Vai tiešām šodien mēs esam kļuvuši gudrāki par viduslaiku teologiem, par baznīctēviem, apustuļiem un pašu Kungu Jēzu Kristu, un nevainojami izprotam 2000 gadu senos notikumus.

Patiesība ir

  • Svētie Raksti (83%)
  • vairākumam (17%)



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

32 atsauces par “Kam taisnība?”

  1. Ervīns:


    Beigu balsojums gan ir mazliet demagoģisks, jo esmu gandrīz pārliecināts, ka par to, ka taisnība ir Svētajiem Rakstiem, balsos visi – arī tie, ka Kristus miesa Vākarēdienā ir tikai simbols. Un katrs uzskatīs, ka tieši viņa skatījums ir pamatots Bībelē.

  2. Mulders:


    Nekad neesmu sapratis no kurienes vispār ideja, ka te runa ir par simbolu. Manuprāt cilvēki pat vārda jēgu “simbols” nesaprot. Jo mana izpratne ir, ka simbols nekad nav tas, ko tas simbolizē. Vārds “ābols” nav ābols. Vismaz ne tad, ja vārdu runā cilvēks. Es pasakot “pīrādziņš” nevaru pabarot cilvēkus.
    Taču pavisam cita lieta ir, kad runā Dievs. Dievs pasakot vārdu “pīrādziņš” rada reālu visai garšīgu realitāti.
    Tādējādi PAT ja mēs pieļaujam, ka Vakarēdiena iestādīšanas vārdi nozīmē “Šis simbolizē manu miesu” tas vienalga IR Kristus miesa īstenībā, jo Dieva valodā nav simbolu, DIevs runā īstenību. Īstenība tiek definēta ar to ko Dievs runā. Tādējādi, pat simbolisma aizstājējiem nav ar ko aizbildināties. Vienīgā izeja ir paziņot, ka Kristus nebij Dievs, kad runāja šos vārdus. Šeit vismaz Adventisti ir konsekventi, jo cik saprotu, viņi netic, ka 33 gadus pa zemi staigāja pats Dievs un ka pie krusta mira Dievs! Bet varbūt kļūdos.

    Ja Kristus nav Dievs, tad tas ir simbols. Ja Kristus ir Dievs, tad vakarēdiens ir tas, ko Dievs saka tas ir!

  3. Didzis Meļķis:


    Mulders aizvien muld uz plāna ledus. Būtu nu reiz mitējies lēnīgā paļāvībā un nepļurkstējis lieku.

  4. grecinieks:


    Dieva valodā nav simbolu, DIevs runā īstenību.
    ======================
    Un mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: “Kāpēc Tu uz tiem runā līdzībās?”
    Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem tas nav dots.” (Mat. 13:10-11)

    Vai Mulders zina nosaukt kādu līdzību, kurā nebūtu simbolu (tēlu, kas izteic kādu ideju, ja varam ticēt svešvārdu vārdnīcai)?

  5. Roberto:


    draugi,

    vai kāds Bībeles skaidrotājs, varētu e-minencei pateikt kā darbības vārds “IR” [grieķu valodā = εστίν, latīņu valodā = est] varētu nozīmēt “simbolizē”?

    ar cieņu,
    Jūsu e-minence

  6. talyc:


    patiesība ir nevis svētajiem rakstiem (pat ja vairākums to tā nolemtu), bet
    Svētie Raksti ir Patiesība, jo Pats Dievs ir patiess (Viņš nemelo) un caur tiem Kristus mums atklāj: ES (Jēzus) ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; (Jņ.14:6)
    - – -
    vairākumam var būt vienīgi taisnība (bet var arī nebūt)
    - – -
    “ir”=IR/strong nevis šaubīgais “varētu būt/nozīmē/simbolizē”…vai kaut kā tā

  7. grecinieks:


    Izlasot talyc’a komentāru, visādas ķecerības nāk galvā.

    Svētie Raksti sastāv no cilvēku valodā uzrakstītiem vārdiem, vienalga, vai runa ir par senebreju un grieķu oriģināliem vai par kādu no tulkojumiem.

    Kādu apsvērumu pēc mēs ticam tam, ka Patiesību iespējams izteikt ar vārdiem un ka kādā no cilvēku valodām (varbūt pat vairākās) ir iespējami izteikumi, kas pretendē uz Absolūtu un Pilnīgu Patiesību? Mani tas vienmēr ir mulsinājis – pat tad, ja runa ir par izrunātu cilvēku valodas vārdu, bet vēl jo vairāk, ja runājam par uzrakstītu vārdu, kas ir tikai runātā vārda “konservs” un acīm redzami satur tikai daļu izrunātā vārda informācijas.

    Vispār šis ir offtopiks, lūdzu piedošanu.

  8. grecinieks:


    Piebildīšu, ka augstāk minētās ķecerības ir viens no iemesliem, kāpēc es ticu, ka Vakarēdiens patiešām IR Kristus Miesa un Asinis, nevis tikai kaut kādi simboli.

  9. deprofundis:


    jēdziens “simbols” jūdiem nebija zināms, “līdzība” ir tas, kas Bībelē lietots “simbola” vietā.

  10. deprofundis:


    grēciniek, tu pats atkal runā ķecerības. “ticēt” saistot ar “tāpēc ka” un “es”. tu neesi izvēlējies ticēt, neiedomājies nezin ko no sevis.

  11. Mulders:


    grēcinieks, jautājums vai runa iet par Dieva Valstību vai par Šo pasauli! Kar Kristus runā par Dieva Valstību, tad skaidrs, ka viņš lieto simbolus, jo mēs neprotam uztver Dieva Valstību nepastarpināti. Bet kad Kristus runā par šīs zemes lietām, viņš runā skaidru valodu! Un viena no šādām lietām ir Vakarēdiena IEstādīšanas vārdi… ij ja 3 evanģeliji un Pāvils 4as reizes atkārto vienu un to pašu, tad kur te paliek vieta jelkādai simboliskai izpratnei?

  12. grecinieks:


    Es tiešām neesmu izvēlējies ticēt Dievam un labprāt to arī nedarītu, jo fakts, ka Dievs eksistē, mani it nemaz neiepriecina, tāpat kā atziņa, ka bez materiālās pasaules pastāv arī cita. Diemžēl kopš 1999. gada 23. jūlija droši zinu, ka Dievs eksistē, kaut arī pie šīm zināšanām nonācu “no pretējā” – pārliecinādamies par sātana eksistenci. Taču ticēt Kristum un nevis Allāham, Krišnam vai Budam attiecīgo reliģiju izpratnē esmu izvēlējies gluži apzināti, ja šāda izvēle vispār iespējama. Tiesa, manas izvēles pamatā bija iracionālas simpātijas pret Kristus personu, un tā droši vien nav mana brīva izvēle. Āpzinātā izvēlē balstījos uz secinājumu virkni “tāpēc ka”, un, ja kāds no šiem spriedumiem izrādītos nepareizs, tad, protams, es Kristu uzskatītu par izdomātu, kaut arī ļoti pārliecinošu literāru tēlu. Droši vien saskaņā ar Taviem un citu protestantu uzskatiem es vēl arvien neesmu uzskatāms par ticīgu cilvēku, vismaz ne kristietības (ticība patiesajam Dievam) nozīmē. Piedod manas ķecerības, bet es patiešām neuzskatu, ka man būtu jāliekuļo ticības jautājumos.

  13. grecinieks:


    Mulder, pat negrasos par šo jautājumu strīdēties, jo arī es nepieņemu Vakarēdiena simbolisku izpratni, kaut arī laikam saprotu tās pamatojumu (manuprāt, maldīgu). Mans komentārs bija veltīts tikai Tavam apgalvojumam, ka “Dieva valodā nav simbolu”.

  14. Mulders:


    grēcinieks, labi kritika pieņemta!

  15. ieva:


    deprofundi, tātad apoloģētika ir herēze

  16. gviclo:


    Labdien,
    Izteikšu savas personīgās domas.

    Kad es eju pie Dievgalda, es ņemu, ēdu un dzeru Kristus miesu un asinis grēku piedošanai [var arī piebilst, ka patiesu/īstu miesu un asinis], jo Jēzus Kristus saka: “Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa.” un “dzeriet visi no tā [kausa], jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.”

    Tās bija manas personīgās domas.

    Ar cieņu,
    gviclo

    p.s. Tur nav nekā sarežģītā, kā arī man nekas neliek domāt, uzskatīt vai ticēt savādāk, nekā Kungs teicis.

  17. deprofundis:


    ieva: apoloģētika drīzāk ir literatūra.

  18. grecinieks:


    Arī literatūra var būt ķecerīga. Kā ir ar kristīgās apoloģijas žanru?

  19. deprofundis:


    nekas nav kristīgs kā vien Kristus.

  20. gviclo:


    vecs vecītis
    nabadzīgs nabags
    kristīgs kristietis

  21. grecinieks:


    nekas nav kristīgs kā vien Kristus.
    ====================
    Skan skaisti, bet neko nepasaka. Kristus ir Kristus. Kristīgs = Kristus mācībai atbilstošs. Vai Tavs apgalvojums nozīmē, ka ne cilvēka ticība, ne viņa domas, ne darbi, ne literatūra, ne māksla, ne pasaules uzskats un filozofija principā nevar būt saskaņā ar Kristus mācību? Tad par ko mēs vispār te runājam?

  22. deprofundis:


    skaidroju. ja kaut kam ir Kristus vēsts (evaņģēlijs), tas ir kristīgs. ja kaut kur ir skaidra bauslība un evaņģēlijs, kā teiktu šīs lapas saimnieki. tādam jēdziena lietojumam es piekrītu.
    Bet mūsdienās ar “kristīgs” apzīmē visu, kas kādreiz stāvējis tuvu baznīcai. kaut kādas aptuvenības. arī, piemēram, Valda Indrišonoka mūzika, kur evaņģēlijs ir rets viesis.
    apoloģētika, piemēram, tas pats Lūiss, bieži ir prāta vingrinājumi, prāta tiltu būvēšana vietās, kur tikai ticība tiltu var uzcelt. apoloģētika savā uzbūvē parasti ir antropocentriska, nevis kristocentriska.

  23. deprofundis:


    mans mīļākais kristīgais dziedātājs ir MIKA, man ļoti patīk kā viņš teica – “she’s a player and a downright whore/ Jesus loves her, she wants more” (mans sieviešu tips)

  24. grecinieks:


    Vai iepriekš rakstītais nozīmē, ka Tev nav nekāda pamatojuma, KĀPĒC Tu tici tieši Kristum un turklāt tieši tādā veidā, kā māca Tava konfesija? Vienkārši vienā brīdī saprati/aptvēri/sajuti, ka tieši tas un tieši tādā veidā ir Patiesība un nekādos tālākos jautājumos pašam sev vairs neielaidies?

  25. deprofundis:


    Pamatojuma, kāpēc es ticu Kristum – ja gribi izdzirdēt ko mazāk par “tāpēc, ka tā ir patiesība”, man nav. Kad tev beidzot pieleks, šādi pamatojumi ir lepnība, Dievs te ir galvenais, nevis cilvēks. tikpat labi tu varētu jautāt no patversmes paņemtam kaķim pamatojumu par to, kādēļ viņš ir izvēlējies dzīvot pie saimnieka.
    Pats esmu izvēlējies tikai konfesiju, kura man šķiet pareizākā. to varu skaidrot, pamatot, pieņemt arī kritiku, iebildumus un mainīt domas.

  26. deprofundis:


    bet mani garlaiko diskusijas par starpkonfesijām, jo tās pārsvarā ir diskusijas par nebūtisko un teoloģija pati par sevi mani neinsteresē. piemēram – predestinācija. man personiski ir nospļauties, ko kurš tic šajā jautājumā, kamēr vien es pats esmu iekšpus apsolījuma.

  27. grecinieks:


    Pamatojuma, kāpēc es ticu Kristum – ja gribi izdzirdēt ko mazāk par “tāpēc, ka tā ir patiesība”, man nav.
    ============
    Tad varbūt pareizāks būtu jautājums: kā Tu nonāci līdz tam, ka “tā ir patiesība” un ka “šādi pamatojumi ir lepnība”? Iespējamās atbildes:
    a) esi zinājis to jau kopš dzimšanas;
    b) kādu dienu atšķīri Bībeli un jau no pirmajiem vārdiem saprati, ka tā ir patiesība galīgajā instancē;
    c) piedzīvoji cita veida privātu Kristus atklāsmi (līdzīgi Pāvilam);
    d) Tev to pateica kāds cilvēks, kam Tu nekavējoties noticēji;
    e) cita iespēja.

  28. deprofundis:


    e) Dievs man deva ticību, uzrunādams caur savu Vārdu.

    vai gan ir svarīgi, kā tas notika. protams, ka bija starpnieki, mācītāji, draugi un tipogrāfijas.

  29. grecinieks:


    Protams, ka Tava liecība ir svarīga. Ja pareizi saprotu, Tu kādā brīdī, lasot Bībeli, sāki ticēt, ka tā patiešām ir Dieva Vārds un ka tajā rakstīta patiesība, vai tā? Vai arī Tu jau ķēries pie Bībeles lasīšanas ar šādu pārliecību? Ja tā, tad kā šādu pārliecību guvi? Piedod manu tincināšanu, bet man ir būtiski saprast, kā citi cilvēki nonāk pie ticības. Piemēram, mani Raksti nekad nav šādā veidā uzrunājuši, kaut arī tos kopš bērnības biju divreiz izlasījis. Pie ticības nonācu pavisam citā ceļā un biju spiests pieņemt arī Rakstus – pēc diezgan sarežģītas spriedumu un pamatojumu virknes. Vēl šodien nevaru pieņemt tādu Dieva Vārda definīciju, kādu Rakstiem piedēvē protestanti.

  30. Roberto:


    Kādēļ Kristus vārdus “tā ir mana miesa” un “tās ir manas asinis” mēs nedrīkstam saprast kā līdzību?

    Šos Kristus sacītos vārdus mēs nedrīkstam saprast kā līdzību, kā to māca pārkristītāji un reformēti, jo:

    1. Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka iestādījuma vārdos, ka Viņš mums dod savu miesu, ko Viņš mūsu dēļ ir nodevis, un savas asinis, ko Viņš mūsu dēļ ir izlējis.

    2. Apustulis Pāvils saka, ka Vakarēdienā mēs tiekam savienoti ar Kristus miesu un asinīm.

    Svētības kauss, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? [1.Kor.10:16]

    3. Apustulis Pāvils saka, ka tas, kas necienīgi bauda Vakarēdienu, noziedzas nevis pret maizi un vīnu, bet pret tā Kunga miesu un

    Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer tā Kunga kausu, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm. [1.Kor.11:27]

    4. Iestādījuma vārdi ir dievišķa iestādījuma un derības vārdi.

    Brāļi, es runāju cilvēcīgi, ir cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēka, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt. [Gal.3:15]

    Nozīmīgi ir tas, ka Jēzus to pats ir sacījis un apliecinājis, jo Viņš nevar nedz melot, nedz piekrāpt.

  31. ATWARS:


    Vissu laiku es nevaru saprast,cilvēki,kamdēļj jus meklejat kašķi? No kurienes šie apzīmējumi jums-jādara tā,jākrista tā,ar krusta gājienu jāiet uz turieni,jāsadedzina uz sārtā tā,jāiznīcina tā indiāņu civilizācija. Vai tikai mēs paši neliekaM sevi Dieva vietā un zinam labāk kas viņam jādara un jādomā lai pielāgotos mūsu subjektīvai domāšanai.

  32. ATWARS:


    Bet ja jau Dievs ir visvarens(par ko nav šaubu) Viņš ar vārdu-”pīrādziņš”-varētu pabarot vissus āfrikas bērnus,kamdēļ viņš to izvēlējies uzticēt Bilam Geitsam vai princesei Diānai?



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.