196. Par kādu cenu Kristus tevi izpirka?


Kad mantas krājums nepalīdz [516]

Ne-esi cilvēks izmisis, Ko Dievs tik gudri radījis,
Kad laiki grūti rādās!
Tam Kungam tic; Viņš vien ne cits Par tevi labi gādās.


No ka tev radijās to brīd’, Kad dzimi, mies’ un dvēslit’
Un tava dzīvibiņa?
No tevim tas negadījās, Bet vienigi no viņa.

Kas baribu dod putniņiem, Kas pulkiem mežos, gaisos skrien
Un nebēda nenieka?
Tiem neviens grauds ne sēts, ne pļauts, – Tie tomēr pilni prieka.

Un cik tad sver šis radijums, Kad to salīdzina ar mums?
Ko tad ar raizēm kaujies?
Dievs baro tos; Kā viņš nedos Ir tev, kad tam paļaujies?

Ej lūko puķes dārziņos Un laukos, lejās, pakalnos,
Kas tik no pīšļiem ceļās,
Kas zied un spīd Gan īsu brīd’ un ātri zemē zveļās.

Šīs puķītes nei šuj, nei vērpj, tomēr tās Dievs tik krāšņi ģērbj,
Tik skaisti, spož’ un jauki,
Ka priecigi top cilveki Un tērptas druvas, lauki.

Ja Dievs pēc zāļu zaļuma Un puķu raiba apģērba
Tā neapnikdams strāda:
Kā mūsu Dievs Mums prieku liegs, Mums, ko kā tēvs apgāda?

Kurš ir, kas savu augumu, Lai tas gan ilgi gādātu,
Par olekti pastieptu,
Kaut viņam tas, Ka viņš tik mazs Kā Caķeus, gan riebtu?

Ko rūpejies šo lietu pēc? Vaj tu vēl allaž nonojēdz’,
Ka spriedis savā ziņā
Tas augstais Dievs Tev savu ties’, Cik dabūt būs no viņa?

Nesaki ciesdams trūkumu: Kur maizīti mēs ņemsim nu,-
Mums varen mag pie rokas, -
Kā sildamies, Kā ģērbjamies? Ko palīdz tādas mokas?

Tas Dievs, kas debesīs tev ir Un visiem ko tiem vajag’, šķir,
Ir arī tavās mājās;
Pie viņa vien Ticigi skrien Un sūdz tam, kā tev klājās.

Pēc viņa valsts un taisnības Papriekšu tev ir jādzenās
Un tad uz darbu jozies;
Tad laiks kad būs, Tev redzams kļūs, Ka labi viss izdosies.

Kaut rāditos, ka visads grēks, Ka bēdu svars, ta ļauna spēks
Tev nomākt virsū spiežās,
Tad nebīsties, Ka žēligs Dievs No tevis nost nogriežās.

Viņš mīligs ir un uzticigs, Ja tu to nesis’ pacietigs,
Ko viņš tev ir uzlicis.
Gan laiks tad nāks, Kur padoms sāks, – Dievs tevis nav apnicis.

Ak, stiprais palīgs, pesti mūs, Kad grūtus laikus redzēt būs,
Ka nepaliekam kaunā!
Dod maizīti Ikdienišķi, Glāb savejus no ļauna.

Kungs Jezus, kas pats trūkumu Un dažu bēdu-dieniņu
Mūs mācidams panesi,
Šeit laicigi Mūs uzturi Un tur mums žēligs esi.

Šeit rādās dažs labs skumju brīds, Kur mantas-krājums nepalīdz,
Nedz sirdēstus atraida.
Sirds-skaidriba Tev drošina, Kad bēdas prātu baida.

Tapēc pie sava Dieva vien Ar skaidru sird’ pieliec un skrien,
Kaut bēdas sirdi šķeltu;
Sirds ticiga Un mieriga Ir augstaka par zeltu.

No Jezus puses lūdzam mēs Tev visu-augstais Kungs Dievs,
Kad savu gaitu beidzam,
Tad izpesti Mūs žēligi Caur Jezu Kristu. Amen!



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.