312. Kas tad ir "vecais cilvēks"?


Kā Svētā kristība ietekmē grēku piedošanu?

Tā kā Svētajā Kristībā caur ticību mēs tērpjamies Kungā Jēzū Kristū, tad Viņa taisnība apklāj visus mūsu grēkus, kā mantotos grēkus, tā arī izdarītos grēkus, un mēs topam nomazgāti tīri ar Viņa asinīm.

Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū. [Gal.3:27]

Bet Pēteris tiem atbildēja: “Atgriezieties no grēkiem un liecieties kristīties ikviens Jēzus Kristus vārdā, lai jūs dabūtu grēku piedošanu un saņemtu Svētā Gara dāvanu.” [Ap.d.2:38]

Un ko tu tagad vēl vilcinies? Celies augšā, liecies kristīties un nomazgā savus grēkus, piesaukdams viņa vārdu! [Ap.d.22:16]

Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilna ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas, un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni. [Ebr.10:22]

Kristīgā Mācība »



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

30 atsauces par “Kā Svētā kristība ietekmē grēku piedošanu?”

  1. Ingars:


    apslacīti savās sirdīs

    vai tas nozīmē, ka apslacīšana arī ir pareizs krsitību veids? varbūt izklausās stulbs jautājums, tomēr kādi cilvēki gribēja man ieskaidrot, ka kristības nozīmē vecā cilvēka noslīcināšanu (aprakšana nāvē) un jaunā cilvēka augšāmcelšanu (atjaunotā dzīve un augšāmcelšanās), tāpēc vienīgais pareizais kristību veids esot pagremdēšana

  2. talyc:


    jā Ingar, vienīgais pareizais veids ir – noslīcināšana
    un kā Luters to skaidro (pēc savas piededzes), ka katru dienu savu veco cilvēku slīcinam zem kristību ūdeņiem, bet allaž tas spirinās un pūlās izbāzt degunu virs ūdens un ievilkt svaigu dvašu

  3. Ingars:


    nu vot značit es nepareizi kristīts, man mācītājs pat nelēja virsū to ūdeni, tik apslapināja roku un mazgāja galvu. ko man tagad pārkristīties ar pagremdēšanos?

  4. talyc:


    “ūdenim ir jālīst”, teica dr.Slenca, bet tev…
    jā tev jāiet, kur tu jau sen esi -
    prom pie jūsmotājiem
    - – -
    jāliekas ar viņiem vienā vannā iekšā
    un jānomazgā visi grēki nost ar visu tavu
    glupo prātošanu un jādzīvo vienā mierā iekš
    viņu “laimīgo cūku paradīzes”
    - – -
    uz to tad es tevi ar svētiju
    esi svētīc
    - – -
    kad negribi saprast
    tad arī paliec nesapraša

  5. Ingars:


    sen būtu pie viņiem, ja būtu pārliecināts, un nemeklētu, nejautātu, ja negribētu saprast.

  6. Reesnais:


    Domāju ka Tev Ingar nav ko pārdzīvot ko talyc saka.
    Kristīts Tu esi, tas ir galvenais.
    Diezvai lielāko daļu mācītāju var uztvert par akliem muļķiem.
    Cik zinu, kā Kristus laikā, neaceros vai tie bij mācekļi vai Jānis Kristītājs kristīja Jardānā un skatoties pec gadalaika, tajā laikā tur ir tikai līdz potītēm ūdens.
    Tici tam, kas ar tevi noticis! domāju ka ir o.k
    Pats arī esmu kristīts bez pagremdēšanas. Šis jautājums mani arī mocīja, jo baptistiem cita izpratne. Esmu sapratis ka ir o.k., bet ja Sv.Gars norādīs, tad paklausīšu. Protams, ja pirmoreiz tagad būtu jākristās noteikti to gribētu ar pagremdēšanu – tad neviens dedzīgs baptists neskalotu smadzenes.
    Lai notiek pēc ticības, ja šaubies pārliecinies, bet ja Sv.Gars sirdī runā tad nau ko strīdēties, galugalā visādi varianti dzirdēti.

  7. moritz:


    reesnais
    vispaar jau teikts, ka bija daudz uudens… peec tavas formulas paareejaa laikaa upes gultne sausa bija… kaadas veel pasakas sekos?

  8. Ingars:


    mortiz nu nav tā tāda dogma – tjipa daudz ūdens, značit pavasara pali. Daudz ūdens viennozīmīgi nenozīmē “dziļš” ūdens. Gluži vienkārši vajag pasakatīties situācijas kontekstu, nevis raut ārā vārdus, zilbes, gramatiku ārpus kopējās domas. tā dara tipiski sektanti, farizeji un burta kalpi, nedzīvas reliģijas piekritēji.

    Kaut kur lasīju tamlīdzīgu tekstu – pietiktu jau arī ar spaini ūdens, ja varētu kristīt aplejot. Bet kā baptisti var tik viennozīmīgi interpretēt, ja bībele to viennozīmīgi neinterpretē? A varbūt, ka lielus ļaužu pulkus gluži vienkārši ērtāk un ātrāk var nokristīt upē? A kāpēc citā bībeles vietās, kur tika kristīta neliela ļaužu grupiņa netika sacīts, ka viņi meklēja vietu, kur daudz ūdens? Kāpēc nekur neatrodam šādas ziņas, ka tiktu speciāli meklēts dziļš ūdens? UN galugalā – kā tad var kristīt zīdaini pagremdējot, viņš taču var aizrīties un noslīkt?

  9. moritz:


    situaacijas kontexts buutum: uudens liidz potiiteem?
    vai neesi iedomaajies, ka cilveekiem varbuut nebija diskusiju par to, vai ir veerts nokaapt liidz baptizeerijai, vai nee? matus ap to skaldiit – to tikai pravoslavi, katolji un luteraanji utml speejiigi izdomaat…
    ziidaini nav jeega kristiit… izpaliks arii ekscesi…

  10. Roberto:


    Vai kristība ir atkarīga no ūdens daudzuma?

  11. moritz:


    “Lai gan mēs piekrītam, ka pagremdēšanas veids vislabāk simbolizē Kristības jēgu, tomēr tā iemesla dēļ, ka daudzas kristiešu grupas apgalvo, ka derīga esot tikai pagremdēšanas Kristība, mēs, lai dotu liecību, ka tas tā nav, izmantojam savu kristīgo brīvību un Kristībās lietojam apslacīšanas veidu.”
    ***
    pagremdeeshana – simbols… :D slapinaashanaas – dieva darbs… sirds attieksmes vietaa religjiskaa briiviiba!!! ueber alles…

  12. Ingars:


    mortiz un tāpat arī tavs viedoklis netiek apstiprināts, ka varbūt tajos laikos kristīja gan šā gan tā, gan pieaugušos gan zīdaiņus – bij tā vai nebij neviens viedoklis nav konkrēti skaidri un nepārprotami apstiprināts – ko darīsim? Viens nu gan ir skaidrs – no rakstu konteksta var izlobīt ka kristība ir derīga visos veidos un ka zīdaiņus var un vajag kristīt, taču baptistu viedokli no rakstiem nevar izlobīt, ja vien neizrauj pantus no konteksta

    Tā lūk matus ap to skalda ne jau luterāņi un pravoslavi, bet tieši baptisti

  13. moritz:


    ja nemaldos, liidz 2.gs.diskusiju par ziidainju kristiibaam nebija… nezini, kaapeec?
    par baptistiem maza beeda – tik bezprincipiaalu kustiibu veel pamekleet… neviena luteraanju noraadiitaa rakstvieta mani nepaarliecina, ka jaakristii ziidainji…

  14. Roberto:


    Baznīctēvi par zīdaiņu kristīšanu

    Kristība – Dieva vai cilvēka darbs?

    drīzumā e-raksts par kristību (kurā arī ietvertas liecības pirms 2.gs)

  15. moritz:


    gaidiishu ar nepacetiibu… ceru, ka liecinieki arii paareejaa buus tiiraas maaciibas paudeeji… lai nesanaak taa, ka par ziidainju kristiibaam ir ok, bet paarejaa skeletinji lien aaraa :D

  16. Ingars:


    Tās diskusijas radās tieši tajā laikā, kad vot sākās visas tās razborkas ar filozofijas jaukšanu kristīgajā mācībā – cilvēka prāta spriedumi tika vērtēti augstāk par Dieva vārdu. Dieva vārds saka, ka Dievs izlemj par cilvēka glābšanu, bet tie, kas ir pret zīdaiņu kristīšanu ņem talkā cilvēcisko filozofiju, jo viņu lepnībai grūti pieņemt, ka viņi ir pilnībā no Dieva atkarīgi.

    Necilvēku uzdevums tevi pārliecināt, bet patiesībā jau nocietinātu un lepnības pilnu sirdsapziņu neviens nepārliecinās

  17. moritz:


    ingar, katehizmaa izmantotaas rakstvietas un to trakteejums taada pati tevis piemineetaa filozofija un cilveeka praata spriedumi vien ir…

  18. Ingars:


    nu nava jau nu gan vis tā. katehisms veidots pēc principa, ka raksti skaidro rakstus, tiek ievērots konteksts – kas tad ir kristība un kāda ir tās jēga, bet tieši tie, kuri noraida zīdaiņu kristīšanu ir pretrunā ar rakstiem, jo viņi visi māca vairāk vai mazāk pelagiānismu, kas ir tīra filozofiska pieeja rakstu skaidrošanā – cilvēks pats ar savu spēku spējīgs sākt ticēt, ka iglābšanai vajadzīga cilvēka gribas aktivitāte utt. šitie murgi vot arī sākās līdz ar visiem gnostiķiem un citiem sektantiem.

    Kad rakstu mācītājs Jēzum gribēja jautāt par to kā nokļūt debesīs, Jēzus jau pirms jautāšanas atbildēja un kaut kā es tur nesaskatu šādu tekstu – izej pilnu apmācības kursu, pieņem Mani par savu personīgo Pestītāju, bet gan ka viņam jāpiedzimst no jauna. Un te nu nav nekādas atšķirības starp pieaugušu un zīdaini, jo garīgajās lietās visi ir vienādi – zīdaiņi un nesaprašas. Ticības apliecināšana un Jēzus pieņemšana ir jau pestīta cilvēka, jau jaunpiedzimuša gara augļi

  19. moritz:


    jaa, izska(o)lots tu esi pamatiigi…

  20. Ingars:


    a varbūt tu esi izskalots? a varbūt tu nevari bībelē pamatot savu viedokli un tāpēc ka nevari atbildēt, tu saki ka esmu izskalots, jo nav tev pretargumentu

  21. moritz:


    tu vari pamatot? aiziet… amni argumenti ir skaidri – nevienaa rakstvietaa nav nedz paveeleets, nedz skaidri pateikts…

  22. Roberto:


    nevienaa rakstvietaa nav nedz aizliegts, nedz skaidri noraidiits

  23. moritz:


    tad netvaikojaas… viena kristiiba… manaa gadiijumaa – kristiiba apzinaataa vecumaa… ne ziidainju kristiiba…

  24. Ingars:


    mortiz, tātad tu neklausīsi Jēzum un nelaidīsi bērniņus pie Viņa. Tātad tu pievienojies sātana meliem – jūs nemirsit vis. Tātad tu apgalvo, ka Jēzus meloja sacīdams, ka neviens nespēj ticēt, ja tas nav Tēva dots, ka Jēzus meloja sacīdams, ka Dievs dod gribu un veiksmi, ka Jēzus meloja sacīdmas – ja kāds apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic uz mani, ka Jēzus meloja sacīdams – vai nezinājāt, ka no bērniņu un zīdaiņu mutes Dievs sev slavu sagādājis, ka Jēzus bērniņus neuzskatīja par piederīgiem pie tautas

  25. moritz:


    nu, ingar, zagnul! :D
    “mortiz, tātad tu neklausīsi Jēzum un nelaidīsi bērniņus pie Viņa.”
    1) maniem beerniem gariigas aktivitaates netiek liegtas… vecaakaa pat diezgan labpraat luudzun klausaas biibeli…
    “Tātad tu pievienojies sātana meliem – jūs nemirsit vis.”
    2) saatana meus noliedzu
    “Tātad tu apgalvo, ka Jēzus meloja sacīdams, ka neviens nespēj ticēt, ja tas nav Tēva dots, ”
    3) vai kaadreiz esmu teicis ko citu?
    “ka Jēzus meloja sacīdams, ka Dievs dod gribu un veiksmi,”
    4) uzraadiit rakstvietu? uz to es varu teikt aamen!
    “ka Jēzus meloja sacīdmas – ja kāds apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic uz mani, ”
    5) tevis domaatajaa rakstvietaa nav nevienas noraades uz zidainju kristiibu,
    “ka Jēzus meloja sacīdams – vai nezinājāt, ka no bērniņu un zīdaiņu mutes Dievs sev slavu sagādājis, ”
    6) arii citi slaveeja vinju… tas, ka siikie bljauj “slava jeezum!”, nenoziimee, ka tie uzreiz buutu jaakrista… interesanti, kaapeec vinji taa klieda? pateicoties kristiibaam, ko sanjeemushi? vai tie peec juusu definiicijas nebija gariigie liikji?
    “ka Jēzus bērniņus neuzskatīja par piederīgiem pie tautas”
    7) doaaju, ka uzskatiija gan… BET, ir Dieva vaardaa, kur tika saskaitiita VISA tauta, un taa bija tik un tik viiru… ai, kaa gribaas dzirdeet to, ko gribaas!!!:)

  26. Ingars:


    1)ļoti labi mortiz, taču jāpilda ir Jēzus pavēles – mācīt tas ir svarīgi, taču Svētā Gara došana ir saistīta ar kristību, tāpēc nepieciešams arī kristīt. Nevajag izdomāt pa savam, vajag darīt tā ka Jēzus pavēlēja – gan mācīt, gan kristīt. Kristības nicināšana var apgrūtināt Svētā Gara darbību cilvēkā.

    2)3)4)nē tu apgalvo, ka cilvēkam vajadzīga izpratne pirms viņš tiek Dieva pieņemts, tātad, pirms Dievs pie cilvēka strādā cilvēkam jābūt garīgi dzīvam, taču bībele māca, ka pēc grēkā krišanas visi ir garīgi miruši – kā bērni tā pieaugušie, kas nozīmē, ka neviens nespēj pieņemt lēmumu, pirms Svētais Gars nav dzīvus darījis garā, pirms nav jaunpiedzimuši, pirms nav pestīti un ticīgi kļuvuši.

    5)tāpēc ka tu sāc kļūt garīgi akls, jo nevēlies atzīt patiesību. šī rakstu vieta saistās ar to, kur sacīts – kas tic un top kristīts. Pēc konteksta skaidrs, ka kristīt pienākas ikvienu, kuriem Dievs dod Svēto Garu (47 “Kas gan varētu liegt ūdeni šo ļaužu kristīšanai, kas dabūjuši Svēto Garu tāpat kā mēs?”) Kā mazie varētu ticēt bez Svētā Gara? Tu saki, ka ticība ir prāta intelektuāla darbība, tātad noliedz Svētā Gara pārdabisko darbību cilvēkā, noliedz Viņa nopelnu un galugalā atkal nonac pie tā, ka – jūs neesat vis miruši, kas esat ēduši no tiem augļiem, par kuriem Dievs teica – ja tu no tā ēdīsi, tad mirdams mirsi.

    6) nav mūsu daļa kurā brīdī kāds saņem Svēto Garu, taču pilnīgi noteikti Svētā Gara sņemšana ir saistīta ar kristību, kā jau iepriekš minēju ūn arī rakstīts ir, ka Kristība dod grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu. Bet pirms vai pēc rituāla – tas paliek Dieva ziņā. Tāpat jebkurš, kurš apliecina ticību ir kristāms, jo tas ir no Dieva piedzimis. Bet par tiem kuri nespēj apliecināt ticību, kuru Dievs dod, par tiem Jēzus liecināja – laidiet bērniņus pie Manis, jo tādiem pieder debesu valstība – lūk tādiem, kuri nemuld tukšu, kuri pilnīgi ne no sevis, be no Dieva žēlastības, kuri neapgalvo – lūk tagad es ar savu prātu apliecinu Jēzu par Kungu un tagad šajā brīdī Viņš ienāk manā dzīvē – tā ir lepnība. Ne tik daudz tie vārdi, bet attieksme, ka lūk tavas rīcības dēļ.

    7) nuja ka gribas dzirdē ko gribas un negribas dzirdēt ko negribas – ka pie tautas tika pieskaitīti apgraizāmie zīdaiņi. Ja tu nebūtu saskalots sektants, tad gan nerīkotos kā sātans – izraujot pantus iz konteksta, vai nu izliekas par muļķi, vai arī ir muļķis, kas nesaprot ko ar to Dievs domāja. Vīrus skaitīja, jo vīri ir ģimenes galvas, vīrus skaitīja, lai zinātu cik ir karot spējīgi, taču kur tu izlobīji tādas muļķības, ka sirmgalvji, sievietes un bērni neskaitījās pie tautas? Tu ko dumjš vai izliecies? Paskaties gan citās vietās, kur sanāca visa tauta, kur bij arī sievietes un bērni. Palasies to pravietojumu, kur rasktīts, ka atnesīs arī savus mazos bērnus uz pleciem (tātad līdz 2 gadu vecumam, kuri neprot īsti staigāt)

  27. moritz:


    ingar
    vai sv.gars darbojaas cilveekaa tikai peec kristiibam?

  28. Ingars:


    mortiz acīmredzot ir neuzmanīgs lasītājs, citādi būtu pamanījis

    nav mūsu daļa kurā brīdī kāds saņem Svēto Garu, taču pilnīgi noteikti Svētā Gara sņemšana ir saistīta ar kristību, kā jau iepriekš minēju ūn arī rakstīts ir, ka Kristība dod grēku piedošanu un Svētā Gara dāvanu. Bet pirms vai pēc rituāla – tas paliek Dieva ziņā.

    Tā nav laicīga saistība, bet gan pārlaicīga, taču raksti nepārprotami saka, ka Svētais Gars nāk caur sludināšanu, mācīšanu un sakramentiem – kristību, vakarēdienu, absolūciju. Tā ir Dieva iedibinātas lietas, kā Viņš uz mums runā,caur kurām Viņš mūsos darbojas. Neviena zīme, neviens brīnums kas ir no Dieva nekad nav noticis bez vārda vai sakramenta starpniecības.

    Nepiekrītu protams tam, ka Dievs darbojas tikai caur cilvēcīgi runātu vārdu, jo taču bībelē un pati bībele radusies caur pārdabiskām atklāsmēm, taču tās visas nāca caur Dieva vārdu – Dieva, eņģeļu vai cilvēku runātu, taču gan eņģeļiem gan cilvēkiem bij vajadzīgs, lai Dievs to atklātu, pasacītu, darītu zināmu (Savu Vārdu). Viss kas ir un notiek no Dieva – viss ir caur Vārdu

  29. haribo:


    pazīstu daudzus cilvēkus kuri zīdaiņu vecumā tika kristīti un kas no viņiem tagad ir?
    Rom 6:4 Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.
    kā gan zīdainis kas nesen sācis dzīvot var atklal dzīvot atjaunotā dzīvē?mazliet stulbi.arī apustuļi kristīja tos kas no sirds tic ne jau mazus bērnus kuri pat nesaprot kas notiek.arī Jēzus kristījās jau diezgan pieaudzis būdams,vai tad mums nebūtu jāseko Jēzum?arī Jēzus kristījās pagremdējot un tas patiešām vislabāk to atspoguļo, bet protams tuksneša vidū-ja tev ir tikai spainis ūdens-kas tev liedz kristīties?un vispār jau zīdaiņu kristīšana,varteikt, ir pret viņa paša gribu jo vai tad viņš pats to izlemj?tas taču ir muļķīgi kristīt zīdaiņus

  30. Roberto:


    haribo,

    Pēdējās dienās velns, atriebības pilns, meklēs postīt Kristus sekotājus, izmantojot “viltus kristus un viltus praviešus.. lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos” (Mt.24:24). Viņš uzbruks veselīgajai Bībeles mācībai un sēs šaubas par to mācību, ko Kristus ir sludinājis un uzticējis turēt saviem mācekļiem (Mt.28:19–20; Jņ.8:31; 2.Tim.1:13–14).

    Piemērs tam, kādas šaubas velnam patīk sēt mūsos, ir sātaniskā ideja, ka Kristība ir tikai baznīcas tradīcija, kas nespēj glābt. Ar šiem meliem Sātans velti nopūlas iznīcināt jums dotos Dieva dārgos apsolījumus. Uzbrūkot Kristībā dotajam Dieva pestīšanas apsolījumam, velns čukst ausī: “Tā kā kristījamajā personā nav manāmas nekādas tūlītējas izmaiņas, tad Kristībai arī nav nekāda spēka. Nokristītais neizjūt nekādas pārmaiņas, izskatās tieši tāpat kā iepriekš un pat turpina grēkot! Tātad Kristība nav nekas vairāk kā vien tradīcija vai baznīcas ceremonija, jo nav nekādu saprātīgu un acīmredzamu pierādījumu tam, ka Kristība kaut ko dod.”

    Lasi tālāk »



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.