26. Kas ir patiesa paļaušanās uz Dievu?


Kā Dievs izturas pret nepaklausīgiem

“Bet par Israēlu viņš saka: augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga.” [Rom.10:21]

Kā Dievs izturas pret nepaklausīgiem

Ja gribi skaidri saprast Dieva prātu un Viņa galējo nolūku mūsu dzīvei, tad skaties uz Israēla vēsturi. Redzi, kā Viņš izturējās pret nožēlas pilniem grēciniekiem un Savu nepaklausīgo un spītīgo tautu. Ievēro, kā Dievs izturas pret tiem, kas nevēlas paklausīt Viņa aicinājumam uz atgriešanos, bet arvien vēlas palikt grēkā un tukšībā. Ievēro, ko Viņš dara tiem, kas deg par Dievu, par dievbijību un lūgšanu un šais lietās gūst sev mierinājumu, un tā nepaklausa Evaņģēlijam [2.Tes.1:8].

Ko Dievs darīja paštaisnajiem, nepaklausīgajiem un neatgriezīgajiem Israēla ļaudīm, to pašu Viņš darīs arī nepaklausīgiem un neatgriezīgiem kristiešiem. Pravietis saka: “Bet tie bija nepaklausīgi un apkaitināja Viņa Svēto Garu, tādēļ Viņš kļuva tiem par ienaidnieku un karoja pret viņiem” [Jes.63:10].

Tad Tas Kungs darīja, ko bija solījis citviet: “Kad Es nu saucu un jūs kavējaties uzklausīt Mani, kad Es izstiepju tagad Savu roku un neviens neliekas par to ne zinis,.. tad Es smiešos par jums, kad jums nelabi klāsies, un zobošos par jums, ja jums pienāks tas, no kā jūs bīstaties, un, kad pār jums nāks kā vētra tas, ko jūs baidāties, un jūsu nelaime jums ies pāri kā negaiss un kad jūs vispār pārņems likstas un bēdas, tad viņi Mani sauks, bet Es neatbildēšu, viņi cītīgi meklēs Mani un neatradīs” [Sal.pam.1:24, 26–28].

Tā Tas Kungs rīkojās, daudzkārt sodīdams Israēlu un īpaši izpostīdams Jeruzalemi. Toreiz pilsētā atskanēja tādas lūgšanas, kuras spētu sakustināt pat akmeņus, tomēr debesis palika kā bronzas kupols, kas aizslēgtas pret visām lūgšanām. Gluži kā tauta iepriekš neuzklausīja Dievu, tagad bija pienācis Dieva laiks neuzklausīt viņus.

Tieši tā rīkojas Tas Kungs. Kādreiz Viņš izstiepj Savas rokas žēlastībā un aicina grēcinieku nākt. Bet, kad žēlastības dienas beidzas, tad bez žēlastības pienāk tiesa. Ikvienam jābūt možam, jo Tas Kungs joprojām ir tas pats un nav mainījies. Viņa draudi neuzticīgiem kristiešiem ir tikpat patiesi kā Viņa draudi neuzticīgajam Israēlam!

Bet Dievs ir ne tikai briesmīgs Soģis Saviem nicinātājiem, bet arī bezgalīgi labvēlīgs pret visiem, kas uzklausa Viņa balsi un zemojas Viņa priekšā. Redzi, kā Viņš apraksta Savu neatlaidīgo gaidīšanu uz “nepaklausīgiem un spītīgiem cilvēkiem”. Un ievēro vēlreiz – Dievs arvien ir tas pats. Šodien Viņš ir tāds pats, kāds bijis vienmēr.

Ko Viņš saka par Sevi? “Augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas.” Arī šobrīd Viņš tur Savas rokas izplestas pret ikvienu, kas vēlas ticēt un nākt pie Viņa. Kungs Kristus saka: “Nāciet pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt” [Mt.11:28]. “Kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu” [Jņ.6:37]. Te katrā ziņā ir pausta tā pati doma: “Es Savas rokas turēju izplestas.”

Un tomēr tu saki, ka šī žēlastība pieder tikai patiesi atgriezīgiem un paklausīgiem cilvēkiem! Tu saki: es arvien esmu nepaklausīgs un manī pat nav īsti nopietnas gribas vai mīlestības uz labo. Kā lai gūstu mierinājumu no šīs vēsts? Taču ņem vērā, ko saka šie vārdi! Tie nesaka: Es Savas rokas turēju izplestas pret paklausīgu un atgriezīgu tautu. Nē, tieši otrādi – “pret nepaklausīgu un spītīgu tautu”.

Kā to saprast? Vai nepakļāvīgi cilvēki netiek atraidīti? Jā, ja tu vienmēr paliec spītīgs un nepaklausīgs, tu patiesi būsi pazudis un nelaimīgs. Tomēr Tas Kungs paliek pie Saviem vārdiem. Jautājums ir šāds – vai Dievs var būt žēlsirdīgs, ja tu esi bijis tik nepaklausīgs?

Tāpēc neaizmirsti, ka Dieva žēlastība ir brīva un neatkarīga no tavas dievbijības. Atceries, ka tai pašā grēkākrišanas dienā Dievs nāca pie Ādama ar pirmo Evaņģēlija vēsti, kaut arī Ādams bija tik liela ļaunuma pārņemts, ka savā rūgtumā visu vainu novēla uz Dievu. Un tomēr Dievs pie viņa nāca un pasludināja Savu žēlastības pilno vēsti.

Atceries pazudušā dēla tēvu! Kamēr samaitātais dēls vēl bija tālumā, tēvs skrēja tam pretī, apkampa un skūpstīja dēlu [Lk.15:20]. Šādi pats Kristus raksturo Dieva sirdi. Ja tu mūžīgi paliksi tālu svešā zemē, tu mūžīgi paliksi arī bez Dieva žēlastības un mūžīgas svētlaimes. Taču Tēva sirds paliek nemainīga. Kamēr vien Viņš tevi aicina, Tēva rokas ir izstieptas tev pretī un tev joprojām ir žēlastības laiks. Augu dienu Viņš Savas rokas tur izplestas pret nepaklausīgu un spītīgu tautu.

Bet, ja tu esi nonācis tiktāl, ka sāc nožēlot savu ļaunumu, nepaklausību un vēlies ticēt un paklausīt Tam Kungam, tomēr ik dienas vēl jūti savas dabas nepakļāvību domās, vārdos un darbos, kā arī – ja visu žēlastību, piedošanu un palīdzību tu meklē pie Kristus kājām, tad zini, ka tevi noteikti ir meklējis un atradis mūsu Debesu Tēvs, tava nepaklausība Evaņģēlijam ir tikusi pārvarēta un tu atrodies Tēva rokās.

Mēs nekad nedrīkstam aizmirst to, ko saka šis teksts: Dievs stāv ar izstieptām rokām pret nepaklausīgu un spītīgu tautu. Ja tā, tad cilvēks, kurš patiesi nožēlo savu nepaklausību un no sirds vēlas Viņam ticēt un paklausīt, tiks pieņemts un apskauts ar visu Tēva mīlestību un labvēlību.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.