47. Kad mēs topam vainīgi pie Dieva Vārda nievāšanas?


Jezus, nācis man par labu [423]

Jezus, nācis man par labu, Prieks un spožums mūžīgais,
Delde manu grēku dabu, Esi jel mans žēlotajs!
Kails un aklis, Dievam žēl, Esmu bijis, esmu vēl:
Jezus manas saites raisi Un man acis gaišas taisi.


Jezus, manā sirdī nesi Gaismu, prieku, dzīvibu!
Ko tu grūti mantojs esi, Ticibā lai saņemu.
Saki, Jezus, ar uz man: „Grēcinieks, ko gribi gan,
Lai es tevim labu daru?” Jezus, ka es redzēt varu.

Lai caurcaurim es samanu Tavu darbu augstibu;
Ticibu un atzīšanu Lai tavs Gars dar’ spēcigu,
Ka to, kas pēc miršanas Un iekš pašas mūžības
Manim gaidams ir, atjēdzu un Un to labā ziņā slēdzu.

Tur iekš atjaunotas miesas Jezu tiešām redzēšu;
Kat do pasauli viņš tiesās, Es pie viņa stāvešu.
Tur tas uzticīgais gans Saviem ļaudīm pazīstams
Viņā prieka-dzīvošanā Savas mīļas avis gana.

Tur būs gaisma, saules spožums, Tur būs prieks un miers ikbrīd’;
Tur mums svētiba un drošums No ta Kunga vaiga spīd.
Ak kāds līgsmis esmu es! Man būs Dievu skatities
Tur ar atjaunotu miesu; Dodi drīz tam notikt Jezu!



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.