169. Kāds ir tavs pienākums pret Dievu?


Jauns radījums

Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. [2.Kor.5:17]

Pirmo radīšanu ir izpostījusi grēkākrišana. Radība, kas Dieva sirdij bija prieks un patika, tika izpostīta tādā mērā, ka, uzlūkojot to, Tas Kungs nožēloja (gluži kā cilvēki to mēdz darīt), ka radījis cilvēkus. Taču Dievs deva mums mūžīgo “Vārdu”, “visas radības sākumu”, lai veiktu jaunu radīšanu virs zemes – radītu jaunu cilvēku pēc Viņa tēla, kā pirmajā radīšanā, patiesā taisnībā un svētumā. Tas radīts Jēzū Kristū labiem darbiem, kurus Dievs no sākuma mums gatavoja.

“Ja kas ir Kristū,” saka apustulis. Mēs bieži esam runājuši par to, kā tas notiek; proti, tas notiek tad, kad Gars nosoda visu, kas ir mūsos, grēku, neticību, paštaisnību, un mēs vairs nerodam mieru nekur citur kā vien Kristū un Viņa taisnībā. Dvēselei, kas nemitīgi dzīta un vajāta ar Gara nosodījumu, visbeidzot ir jāietērpjas Kristus taisnībā, lai visa dvēseles taisnība un spēks būtu vienīgi Viņā. Tad var teikt: viņš ir “Kristū”. Un tad, apustulis saka, ir tapis jauns radījums – kas bijis, ir pagājis, un viss ir tapis jauns.

Šī patiesība visskaidrāk atklājas pieredzē. Ikviens kristietis liecina, ka tajā pašā laikā, kad tas ieguva jaunu dzīvi Kristū, Viņa taisnībā tas iemantoja gaismu un mieru – tas iekšēji kļuva par jaunu cilvēku, kuram radās jauna sirds un jauns prāts, jauni prieki un jaunas bēdas, jauns skatījums un jaunas tieksmes. Īsi sakot: šie cilvēki ieguva jaunu dzīvi un pavisam jaunu pasauli – “viss ir tapis jauns”. Tas izpaužas arī kā jauna mēle, jauna runa un valoda, kā arī jauns dzīvesveids.

Bet, kas attiecas uz veco cilvēku, kas joprojām mājo manī, ar to man tagad ir jaunas attiecības. Grēki un kārības, kas iepriekš sagādāja baudu, tagad man kļuvušas sāpīgas un neciešamas. Garīgās un debesu lietas, kas iepriekš mani garlaikoja un šķita dīvainas, tagad kļuvušas par manu dzīvi un manu prieku. Man ir atjaunots prāts, kaut arī miesa kopš Ādama krišanas arvien paliek tāda, kā bijusi.

Jaunais iekšējais cilvēks ir visspēcīgākais pierādījums jaunajai piedzimšanai, jo vārds “dzimšana” norāda uz iekšējās būtības maiņu. Kristus saka: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības” (Jņ.3:3). Un apustulis Jānis raksta, ka tie kļuvuši “par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva” (Jņ.1:12-13).

Dieva dotā jaunpiedzimšana rada ticīgā prātā un garā jauno cilvēku un atjauno zaudēto Dieva tēlu. Tomēr, joprojām dzīvojot miesā, kas pilna ar grēku un pretošanos Garam, šis jaunais tēls un līdzība vēl nav tik skaidri redzams un ir nepilnīgs. Jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā, kādu dienu tiks glābts no nāvei lemtās miesas, kad parādīsies Kristus un mēs būsim Viņam līdzīgi (1.Jņ.3:2).

Te ikvienam jāpārbauda sevi. Apustulis nepārprotami saka: “Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums.” Ja tu uzskati sevi par atgrieztu un ticīgu, bet tevī nav šī jaunā prāta, jaunās sirds un tu neesi kļuvis jauns radījums savā iekšējā būtībā, tad īstenībā tu vēl nezini, ko nozīmē īsta ticība un glābšana Kristū.

Visi Svētie Raksti liecina, ka īsta ticība nozīmē atjaunotu prātu un jaunu sirdi, draudzību un saskaņu ar Dievu, prieku par Viņa bauslību un uzvaru pār pasauli. Jo, gluži kā karstums nevar būt bez uguns, tā arī ticība un jaunā piedzimšana no Dieva Gara nevar būt bez dzīvības un spēka. “Ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums.” Apustulis runā vienkāršos un īsos vārdos, bet ļoti skaidri un kategoriski.

Nesteidzies garām patiesības mirklim! Apstājies un esi godīgs pret sevi! Tev ir jātur cieņā viss Dieva vārds un jādomā nopietni. Labāk šodien atklāt gara neīstumu sevī nekā palikt pieviltam, kad būs jau par vēlu. Droši vien tu sevī nojaut, vai savā ticībā esi piedzīvojis šo iekšējo pārmaiņu.

Nav svarīgi, cik daudz tev vēl ir grēku un trūkumu, ja vien tevī ir jaunais prāts – pirmkārt, atziņa, ka Kristus tev ir kļuvis par Alfu un Omegu, par tavu sākumu un galu, tavu vienīgo mierinājumu, tavu ikdienas nepieciešamību, lai pāri visām citām lietām tu vēlētos dzirdēt par Viņu un Viņa nopelnu; un, otrkārt, ka tādēļ tev ir jauna mīlestība un prieks par Dieva baušļiem un Viņa ceļiem, un vienlaikus tavi grēki kļūs par tavām lielākajām mokām.

Lai cik smagi būtu tavi grēki un trūkumi, jaunais radījums ir drošākais pierādījums, ka esi dzimis no Dieva. Ģeķīgās jaunavas var būt ļoti reliģiozas, cienīt Dieva vārdu un darīt labus darbus, bet viņu prieks un dzīve nekad nebūs Kristus un Viņa žēlastība, tās negribēs klausīties un runāt par Kristu un grēku piedošanu.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.