102. Ko Dievs aizliedz ar septīto bausli?


Jānis Kristītājs – Mesijas atnākšanas vēstnesis

Izraēlā reizēm jautā, kāpēc Jaunajā Derībā ik pa brīdim tiek citēta “mūsu” Vecā Derība vai kas no praviešu viedokļa bija jādara Jānim Kristītājam kā Jēzus priekšgājējam. Jautājumos atkal un atkal no jauna atkārtojas vārdi “mūsu” un “jūsu”. Tomēr Jaunā Derība, izņemot Lūkas evaņģēliju, kopumā ir “jūdu” literatūra, un Mesijas idejai pēc būtības ir jābalstās uz Vecās Derības pravietisko gaismu.

Jānis Kristītājs - Mesijas atnākšanas vēstnesis


Mēs jau redzējām, ka Jāņa Kristītāja liktenis nodarbināja vēsturnieka Josifa domas, kurš uzskatīja, ka Hēroda Antipas neveiksme sadursmēs ar ķēniņu Aretu ir sekas tam, ka viņš piesprieda nāves sodu Jānim. Slāvu versija pēc tam tiek piemin, ka Jānis pārmeta Hērodam precības ar brāļa sievu Hērodiju. Bet kā tas viss ir saistīts ar jūdu Mesijas gaidām un Bībeles pravietojumiem?

Jāņa evaņģēlijs (1:19-23) mums atklāj kādu zīmīgu detaļu par Jāņa Kristītāja kalpošanas sākumu: “Šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzālemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās un neliedzās, bet apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Ēlija?” Bet viņš saka: “Es tas neesmu.”- “Vai tu esi gaidāmais pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.” Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums atbilde jādod tiem, kas mūs sūtījuši. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu vēstneša balss, kas tuksnesī sauc: sataisat Tā Kunga ceļu, kā pravietis Jesaja ir sacījis”.”

Jau iepriekš mēs redzējām, ka Josifs rakstīja par Jēzu Ben Ananiju kā “vēstneša balsi”, kas brīdināja Jeruzālemi par nākamo sagraušanu, un arī Jānis Kristītājs daļēji darbojās kā likteņa vēstnesis.

Mateja evaņģēlijs (17:10-13) piemin, ka Viņa mācekļi Tam jautāja: “”Kā tad rakstu mācītāji saka, ka Ēlijam jānākot papriekš?” Bet Viņš atbildēja un sacīja: “Ēlija gan nāk un visu atkal sataisīs. Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina, bet ar viņu darīja, ko gribēja. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.” Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju.”

No tā mēs saprotam, ka Jāņa misija bija sagatavot cilvēku sirdis Kristus atnākšanai un savest visu “kārtībā”. Arī viņš, tāpat kā Ēlija, darbojās kā Mesijas priekšgājējs.

Rabīni nesaskata tādu pašu saistību starp Jesajas 40 “vēstneša balsi tuksnesī” un Mesiju. Viņiem diskusija par Mesijas atnākšanas vēstnesi pirmkārt ir saistīta ar Mihas 2:13 un Maleahija 3:1 un 4:5-6, kā arī ar Jesajas 52:7-8, dažiem pantiem no psalmiem un pat ar lūgšanām no jūdu lūgšanu grāmatas.

Jesajas 52:7-8 mēs lasām: “Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: tavs Dievs ir ķēniņš! Klau! Jau atskan skaļš tavu sargu sauciens, viņi gavilē visi vienā balsī, jo tie redz paši savām acīm, ka Tas Kungs atgriežas Ciānā.”

Šimoni Jalkuts par šiem pantiem saka: “

Tajā stundā, kad Svētais atbrīvos Israēlu, trīs dienas pirms Mesijas atnākšanas, nāks Ēlija un stāvēs uz Israēla kalniem un raudās un vaimanās par tiem”

.

Mihas 2:13 gudrie atrod norādi uz Mesijas vēstnesi: “Viņu priekšā ies šķēršļu salauzējs, …un Tas Kungs būs viņu vadonis”. Rabīns Šlomo Jitšaks (1040-1105), visievērojamākais Talmuda un visas Vecās Derības izskaidrotājs viduslaikos, par kuru parasti izmanto saīsinājumu RaSHI, kas izveidots no viņa vārdu sākuma burtiem, par “to, kas sagatavos ceļu”, izsakās, ka viņš ir “tas, kas atver ceļu viņu atbrīvošanai”. Rabīns Dāvids Kimhi jeb RaDaQ, par kuru ir teikts: “Bez viņa nav pareizas Bībeles izpratnes”, uzskatīja, ka “ceļa atvērējs” ir Ēlija, bet “Ķēniņš” un “Kungs” no šā panta ir “Atvase, Dāvida Dēls”. Metsudat David, populārs jūdu komentārs par pravietiskiem rakstiem, sastādīts XVII gadsimta beigās, saprot šo pantu kā norādi uz “pravieti Ēliju, kas nāks pirms atbrīvošanas laika, lai izplestu israēliešu sirdis uz viņu Debesu Tēvu, lai būtu viņiem pestīšanas vēstnesis”, …”bet viņu ķēniņš ir Mesija ķēniņš, un Kungs ies viņiem pa priekšu, jo tai laikā Savu Svēto Garu viņš sūtīs atpakaļ uz Ciānu.”

Šais izskaidrojumos mēs atrodam savstarpēji cieši saistītas tēmas par Ēlijas kā pestīšanas vēstneša nākšanu, par Mesiju un Svētā Gara ierašanos Mesijas laikmetā.

Maleahija 3. nod. sākumā lasām: “”Redzi, Es sūtīšu Savu sūtni, kam būs sataisīt Manu ceļu Manā priekšā. Un tad drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs, kuru jūs kārojat. Raugi, Viņš jau nāk!” saka Tas Kungs Cebaots.”

RaDaQ bez tālākas kņadas par šo pantu saka:

“Kungs ir Mesija Ķēniņš, un viņš ir Derības Eņģelis.”

Metsudat David savā interpretācijā atšķir Kungu un derības Eņģeli:

“Kungs ir Mesija Ķēniņš, kuru ilgojas redzēt ikviena cilvēka acs, gaidot uz viņu un cerot uz viņa atnākšanu; un Derības Eņģelis nozīmē pravieti Ēliju.”

Šī interpretācija tiešām atbilst aprakstam Maleahija grāmatas beigās:

“Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekāms nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena. Viņam būs jāpiegriež tēvu sirdis bērniem un bērnu sirdis saviem tēviem.”

Pashā mielastā jūdi Ēliju kā Mesijas nākšanas vēstnesi vienmēr atceras ar tā saucamo “svētības kausu” jeb “trešo kausu”. Sabata pēcpusdienas maltītē, kas tautā tiek dēvēta par “Mesijas mielastu”, šodien joprojām līdzās Mesijam tiek norādīts uz Ēlijas vārdu. Skaistā lūgšanā, ko sastādījis Elazars Kalirs, mēs lasām: “

Es priecājos un gavilēju savā sirdī, …un ved Glābēju uz Ciānu. Lai zeļ Atvase, Ēlija un Mesija Ķēniņš.”

Mūsos ir uzcelta tāda iekšējā pašaizsardzība, tik daudz ir apslēptu ievainojumu un garīgo sastrēgumu, ka Dievs Savā paredzošajā žēlastībā bieži vien pie mums sūta tos, kas mūsu sirdis sagatavo evaņģēlija vēstij.

Vēl viena ievērojama Mesijas vēstneša interpretācija ir saistīta ar Ps.43:3: “Sūti Savu gaismu un Savu patiesību, ka tās mani vada”. Psalmu Midrash šos vārdus izskaidro tā:

“Tai paaudzei Tu sūtīsi divus atbrīvotājus, kā stāv rakstīts [Ps. 105:26]: “Tad Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izraudzījis”. Un tai paaudzei Viņš arī sūtīs divus, kas būs savstarpēji atbilstoši: “Sūti Savu gaismu un Savu patiesību”; šeit “gaisma” nozīmē pravieti Ēliju no Ārona nama, un “patiesība” nozīmē Mesiju, Dāvida Dēlu.”

Tam varētu pievienot daudzus populārus rabīnu stāstus par Ēliju kā Mesijas atnākšanas vēstnesi, un tādā pašā veidā mēs varam saprast, ko Jaunā Derība saka par Jāni Kristītāju kā Jēzus priekšteci.

Zīmīgi, ka Lūka Jāņa Kristītāja piedzimšanai veltī vairāk nekā 40 pantus un vēl skaistu poētisku himnu. [Lk.1:5-25, 57-80] Jāņa tēvs Caharija slavē Dievu, jo Viņš ir “mums uzcēlis pestīšanas ragu” – “rags” ebreju valodā izsaka mirdzumu un godību. Caharija turpina: “Un tevi, bērniņ, sauks par Visuaugstākā pravieti, jo tu iesi Tā Kunga priekšā sataisīt Viņam ceļus, dot Viņa ļaudīm pestīšanas atziņu uz grēku piedošanu mūsu Dieva sirsnīgās žēlastības dēļ, ar ko auseklis no augšienes mūs uzlūkojis, lai spīdētu tiem, kas mīt tumsībā un nāves ēnā, un atgrieztu mūsu soļus uz miera ceļu.”

Tādās himnās zinātnieki saskata pirmavota materiālu, kurš ir īpaši uzticams un līdz ar to pelnījis rūpīgu izpēti. Turklāt tā vēsts atspoguļo vispārēju Mesijas gaidīšanu mūsu aplūkotajā laikā. Jāņa Kristītāja kalpošana ir saistīta ar “glābšanas laiku”, kuru viņš nāca sagatavot kā Mesijas vēstnesis.

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.