164. Ko tu par sevi apliecini pirmajā ticības loceklī?


Izaudzis no bērnu mācības

“Tavas liecības ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks. .. Tu atmet visus, kas atkāpjas no Taviem baušļiem, jo viņu viltība ir meli bez jebkāda panākuma.” [Ps.119:111,118]

Izaudzis no bērnu mācības

Esmu balstījis savu sludināšanu uz burtisko Vārdu. Kam tas patīk, lai seko man, bet kas neseko, var palikt.

Es saucu svētajam Pēterim, svētajam Pāvilam, Mozum un visiem svētajiem, vai viņi jebkad ir sapratuši kaut viena paša Dieva Vārda būtību, to atkal, atkal un atkal nestudējot? Psalms saka: Viņa gudrībai nav mēra. [PS.147:5] Svētie, patiešām, zina Dieva Vārdu un var par to runāt, bet prakse ir cita lieta – tur mēs vienmēr paliekam skolnieki.

Labs piemērs tam ir lode, kas guļot uz galda tam pieskaras tikai ar vienu punktu, tomēr lodi tur viss galds. Tā arī es esmu vecs teoloģijas doktors, kurš līdz pat šai dienai nav izaudzis no bērnu mācības – desmit baušļiem, ticības apliecības un Kunga lūgšanas. Es tos nesaprotu pietiekami labi, tādēļ studēju tos ikdienas.

Ja es pilnīgi saprastu pirmos Kunga lūgšanas vārdus: “Mūsu Tēvs Debesīs,” un tiešām ticētu, ka Dievs, kurš darījis Debesis, zemi, visu radību un visu tur savās rokās, ir mans Tēvs, tad es pavisam noteikti secinātu, ka arī es esmu Debess un zemes kungs, visi eņģeļi ir mani, Debesu Tēva dotie, pavadoņi pasargāt mani ceļā, lai nejauši mana “kāja nepieduras pie akmens.” [Ps.91:12]

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.