38. Kā mums pienākas lietot Dieva vārdu?


Īstā vieta – būt pie kājām

Atgadījās, ka viņi, tālāk ejot, nonāca kādā ciemā. Tur kāda sieva, Marta vārdā, uzņēma Viņu savā namā. Un viņai bija māsa, vārdā Marija, tā apsēdusies pie Tā Kunga kājām, klausījās Viņa vārdos. (Lk.10:38-39)

Īstā vieta - būt pie kājām

Par Martas māsu Mariju mēs Evaņģēlijā lasām trīs vietās. Ikreiz, kad tiek pieminēts Marijas vārds, viņa sēdēja pie Jēzus kājām.

Viņa bija atradusi šo vietu un vienmēr vēlējās tur būt.

Pazīstamajā Lūkas evaņģēlija 10.nodaļā rakstīts, ka Marija sēdēja pie Jēzus kājām, lai klausītos Viņa vārdus.

Mācīsimies no viņas, jo pie Jēzus kājām arī mums ir īstā vieta. Mūsu Kungs Jēzus labāk par visiem šajā pasaulē zina stāstīt par laiku un mūžību. Pasaulē ir ļoti daudz dažādu mācītāju, kas pūlas iekarot mūsu uzmanību. Taču, vienīgi sēžot pie Jēzus kājām, varam justies pilnīgi droši, ka saņemsim no Viņa īsto gudrību.

Otrreiz par Mariju lasām Jāņa evaņģēlija 11.nodaļā. Bija miris Martas un Marijas brālis Lācars. Māsas sūtīja pie Jēzus vēstnešus, taču viss bija nokavēts. Jēzus ieradās četras dienas pēc Lācara nāves. Marija nāca pie Jēzus, metās Viņa priekšā zemē un teica: “Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris.”

Jā, pie kā gan cilvēkam vērsties dziļās un nepanesamās skumjās? Daudzi šādā situācijā ar rūgtumu sirdī apsūdz Dievu cietsirdībā, ļaunumā un vairs nezina, kā dzīvot tālāk.

Bet Marija metās pie Jēzus kājām, un arī tu vari darīt tāpat. Nav citas labākas vietas, kur doties ar savām bēdām un skumjām.

Arī trešajā reizē mēs Mariju atrodam pielūgsmē pie Jēzus kājām. Šajā Rakstu vietā lasām: “Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja Viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarža piepildīja visu māju” (Jņ.12:3)

Tie ir aizkustinoši vārdi. Marija parādīja Jēzum lielu, vārdos neizsakāmu godu. Viņa nenāca ne ar grēksūdzi, ne ar lūgumiem. Viņa Jēzum vēlējās izrādīt godbijību, pateikties un pielūgt Viņu.

Te vairs nav ko piebilst.

    Slavē To Kungu, ak, dvēsele mana, Dievu To Kungu augstāko!
    Dziedāt es gribu Tam augstā skaņā, Agri un vēlu slavēšu.
    Kam vien Viņš dzīvu dvašu dod, Dziedāsim Dievu godinot!
    Aleluja! Aleluja!

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.