:: e - BAZNICA ::

Brazīlijā četru gadu laikā tiks uzbūvēta Jeruzalemes iznīcinātā Sālamana tempļa kopija. Projekts izmaksās 113 miljonus ASV dolāru (61,7 miljonus latu).

Lasīt tālāk »

Saskaņā ar mūsu baznīcas oficiālo mācību Bībele visā tās kopumā un atsevišķajās daļās ir uzticams un iedvesmots Trīsvienīgā Dieva vārds. Mūsu luteriskās ticības apliecības atzīst kanoniskos Vecās un Jaunās Derības Svētos Rakstus par vienīgo ticības un mācības avotu. Baznīcā nedrīkst mācīt neko, kas ir pretrunā Svētajiem Rakstiem, tāpat arī baznīcā neko, kas nebūtu pamatots Svēto Rakstu mācībā, nedrīkst ieviest kā nepieciešamu ticībai un dzīvei. Svētie Raksti ir vienīgā norma un mēraukla, pēc kuras jātiek izvērtētām visām mācībām un mācītājiem. Nedz tradīcija, nedz baznīcas autoritāte nav pārāka par Rakstu autoritāti, bet tās abas ir pakļautas Rakstu spriedumam. Svētie Raksti var kalpot par mācības mērauklu tāpēc, ka tie ir patiesi, skaidri un pietiekami, lai pildītu šādu uzdevumu (Ps. 119:105; Mt. 5:18; Jņ. 10:35; 2. Tim. 3:15–17). [1]

Lasīt tālāk »

KAS TAD IR TĀDA TICĪBA, KURA, KĀ VĒSTA RAKSTI, DARA TAISNU?

Vienkāršiem ļaudīm to var vienkārši izskaidrot: mums ir jātic vārdam, kuru mums ir devis un atklājis Dievs. Bet ticībai, kura attaisno, ir īpatns, īpašs objectum, kuru tā meklē visos Rakstos, kuru tā satver, kuru tā uzlūko, pie kura tā turas, proti, Kristus - mūsu Starpnieks un Pestītājs un žēlastības apsolījums Kristus dēļ (Rom. 3, un 4, Gal. 3). Bet pie šī objectum ticība turas tādā veidā, ka, pirmkārt, no Dieva vārda atzīst Kristus personu, amatu, nopelnu un labos darbus un žēlastības apsolījumu Kristus dēļ, un ka ticība to visu uzskata par patiesu, drošu un noteiktu (Ef. 1, un 4, Kol. 2). Otrkārt, ticība to visu satver nevis kā vienkāršu, patiesu stāstu, bet ticība iekļauj īpaši tevi, tavu personu līdzi kopējā apsolījumā, lai tu Kristu un visus Viņa labos darbus, kurus Tēvs tev rāda, sniedz un dod vārdā un sakramentos, ar sirsnīgām alkām, paļāvību un uzticību satvertu un pieņemtu savai personai un tā turētos pie Viņa, lai tu savu uzticību un paļāvību (lai gan tas bieži notiek smagos kārdinājumos un lielā vājumā) balstītu uz to, ka Dievs Kristus dēļ piedod tev tavus grēkus, pieņem tevi žēlastībā un padara tevi par savu bērnu un mūžīgās dzīvības mantinieku (Jņ. 1 un 3, Rom. 1, 3, 4, 5, 8, 10, 1. Tim. 1, Mt. 9, Lk. 7).

Lasīt tālāk »

Zviedrijas evaņģēliski luteriskās baznīcas sinode saņēmusi ierosinājumu tāpat kā futbolā noteikt tās locekļiem sodanaudu par lamāšanos.

Lasīt tālāk »

Un, pie mācekļiem sevišķi griezdamies, Viņš sacīja: “Svētīgas tās acis, kas to redz, ko jūs redzat. Jo Es jums saku: daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši.” Un redzi, kāds rakstu mācītājs piecēlās un, Viņu kārdinādams, sacīja: “Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Viņš uz to sacīja: “Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?” Un tas atbildēja un sacīja: “Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu.” Viņš tam sacīja: “Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi.” Bet viņš, gribēdams attaisnoties, sacīja Jēzum: “Kurš tad ir mans tuvākais?” Tad Jēzus atbildēja un sacīja: “Kāds cilvēks gāja no Jeruzālemes uz Jēriku un krita laupītāju rokās. Tie tam noplēsa drēbes, sasita un, atstādami viņu pusmirušu guļam, aizgāja. Bet nejauši kāds priesteris gāja pa to pašu ceļu un, to ieraudzījis, viņš aizgāja garām. Tāpat arī kāds levīts nāca gar to vietu, to ieraudzīja, bet aizgāja garām. Bet kāds samarietis, savu ceļu iedams, tuvojās viņam un, viņu redzot, sirds tam iežēlojās. Un piegājis viņš pārsēja viņa vātis, ieliedams tajās eļļu un vīnu; pēc tam viņš to cēla uz savu lopu un to aizveda mājvietā un to apkopa. Bet otrā dienā, izņēmis divus denārijus, iedeva tos saimniekam, sacīdams: kop viņu, un, ja tu vēl ko izdosi, atpakaļ nākdams, es tev to atdošu. Kurš no šiem trim cilvēkiem tev šķiet tas tuvākais bijis tam, kas bija kritis laupītāju rokās?” Tas atbildēja: “Tas, kas viņam žēlsirdību parādīja.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Nu tad ej un dari tu arī tāpat.” [Lk.10:23-37]

Lasīt tālāk »

Ak Dievs, tu lēnigs Dievs, Tu žēlastibas avots!
No tavas lēnibas Viss labums mums tiek iedots;
Liec manim veselam Šo miesas būdu nest,
Un palīdzi iz sirds Netaisnas domas mest.

Lasīt tālāk »

Anglikāņu baznīca Rietumos vairs netur cieņā Dieva vārdu, konferencē pauda šī protestantisma novirziena Āfrikas baznīcu bīskapi.

Lasīt tālāk »

Sievas, pakļaujieties saviem vīriem, tā piederas saskaņā ar Kungu [Kol.3:18].

Lasīt tālāk »

Rakstu svētums izriet no to izcelsmes un darbības. Tas ir Dieva Svētais Gars, kurš radījis Rakstus un kurš tajos darbojas. Jēdziens inspirācija nesatur kaut kādu tehnisku vai pat mitoloģisku izteikumu par šo Rakstu izcelsmi, tas ir atbilstošs un nepieciešams apzīmējums tam, kas tajos ietverts un ko tie veic. Vietas, kuros balstās šī atziņa, vienmēr norāda uz Svēto Garu nevis kā uz bezvārda principu vai dziļāku nozīmi, bet gan kā subjektu, Dievam runājot caur cilvēkiem un uz cilvēkiem, lai tajos veiktu savu darbu. “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam.” (2.Tim.3:16 u.t.). Ar to pateikts nevien tas, kā šie Raksti radušies, bet arī kāpēc tie ir. Tie ved pie pestīšanas, un tādēļ draudze tiek pamudināta cieši pie tiem turēties un uzklausīt pravietiskos vārdus, ņemt tos vērā “kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs. Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā” (2.Pēt.1:19-21). Šādā paskubinājumā un mierinājumā ar Svētajiem Rakstiem notiek Gara svētdarošais darbs: “Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību” (Rom.15:4).

Lasīt tālāk »

Bitzers salīmē kopā Saimnieka saplīsušās brilles, taču, kad aitas tiek klāt līmes tūbiņai, viss apkārt drīz vien kļūst lipīgs.

Lasīt tālāk »