45. Ko Dievs aizliedz trešajā bauslī?


Ienaidnieks un viņa pēdas

« Lasīt sākumu

Daži uzskata, ka sātans ir visapkārt un var darīt, ko vien vēlas. Viņš vēlas, lai tā domātu visi, taču mēs zinām no Bībeles, ka viņš ir tikai lielais melis. Viņš rīkojas tā, it kā būtu Dievs, taču viņš nav Dievs; viņš ir spēcīgs, taču Kristus ir spēcīgāks. Ja sātans būtu stiprāks par Dievu, kā gan Jēzus spētu viņu tik vienkārši pievarēt?

Jēzus aprakstīja sātanu kā spēcīgu vīru, kuru tomēr ir iespējams sasiet un kura māju ir iespējams aplaupīt (Mt. 12:29). Visā savas dzīves laikā zemes virsū Jēzus grāva sātana valstību un mazināja viņa varu. Caur nāvi pie krusta un caur savu augšāmcelšanās uzvaru Jēzus ir sakāvis sātanu.

Kādēļ tad Svētie Raksti pievērš sātanam tik lielu uzmanību? Manuprāt, tam ir divi iemesli. Pirmkārt, sātans nav miris un pat nav nogurdināts līdz nāvei. Lai gan galīgā uzvara pieder Dievam, sātans ir pietiekami spēcīgs, lai gūtu vēl daudz uzvaru ikdienas cīņās par mūsu dvēselēm, un mēs esam pārāk vāji, lai paši spētu pret viņu aizsargāties. Otrkārt, Bībele atkārtoti brīdina par draudiem, ko izraisa sātana vissvarīgākā maska – neredzamība. Kā gan mēs, kas esam tikai cilvēki, varam aizsargāties pret neredzamo? “Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet..pret ļaunajiem gariem pasaules telpā” (Ef.6:12).

Neskatoties uz savu neredzamības apmetni, sātans atstāj aiz sevis pēdas. Kā jau minēts 1.nodaļā, sātana ļaunie darbi ir pastāvējuši visā vēsturē, un to apraksti ir atrodami mūsdienu ziņu izlaidumos. Varas iestādes pievērš arvien lielāku uzmanību atkārtotiem ziņojumiem par velna pielūgšanu, sakropļošanu, slepkavībām un nežēlīgiem upurēšanas gadījumiem. Apšaubīt sātana darbības turpināšanos mūsdienās nozīmē apšaubīt strauji augošā pierādījumu skaita patiesumu.

KAS IR SĀTANS UN NO KURIENES VIŅŠ CĒLIES?

Bībele nesniedz sātana izcelsmes sīku aprakstu. “Vecā čūska” tiek dēvēta par ”velnu vai sātanu” (Atkl.12:9). Svētie Raksti runā par eņģeļiem, kas grēkoja (2 Pēt.2:4), un eņģeļiem, “kas savu augsto stāvokli nebij nosargājuši, bet savu mājokli atstājuši” (Jūd.6). Bībele nenorāda, kad tieši sākās šī velna un viņa ļauno eņģeļu pirmā sacelšanās, taču kopš brīža, kad sātans un viņa dēmoni sacēlās, ļaunais cenšas apmelot Dievu un kaitēt Viņa ļaudīm. Ījaba grāmatā no 1. līdz 2. nodaļai velns tiek aprakstīts kā radījums, kas klejo pa pasauli un meklē izdevību sagādāt ciešanas Dieva kalpiem. Viņš to ir darījis kopš paša pasaules sākuma. Jau Ēdenes dārzā sātans vilināja Ādamu un Ievu pievienoties viņam vēlmē līdzināties Dievam (1.Moz.3).

Bībelē tiek lietoti vairāki vārdi, lai apzīmētu šo Dieva un Viņa ļaužu ienaidnieku, taču velns un sātans ir visbiežāk lietotie jēdzieni. Velns (Mt.4:1), kas nozīmē “nepatiesais apsūdzētājs” un “mēlnesis”, izsaka to, kā viņš darbojas. Viņš apsūdzēja pirmos Dieva radītos cilvēkus Ēdenes dārzā. Viņš apsūdzēja arī Ījabu. Sātans nozīmē “oponents” vai “pretinieks”. Viņš nav par mums, bet gan pret mums un pret Dievu.

Kārdinātājs ir vēl viens velna vārds, kas norāda uz svarīgāko viņa taktikā. Viņš kārdina cilvēkus, lai tie sāktu šaubīties par Dievu un Viņa labestību.

Jēzus sauca velnu par melu tēvu, jo “viņš no paša sākuma ir bijis slepkava” un “melis” (Jņ.8:44). No velna neviens nevar uzzināt patiesību, jo viņš pat patiesību pārvērš melos.

Jēzus mācīja mācekļus lūgt Tēvam “atpestī mūs no ļauna”. To var saprast arī kā “atpestī mūs no ļaunā”, proti, no sātana.

Sātans nedarbojas vienatnē. Viņš pavēl neskaitāmi daudziem citiem neredzamiem gariem (Mk.5:9). Kopā viņi darbojas, lai izraisītu Kristus, Viņa ļaužu un Viņa baznīcas garīgu sagrāvi.

Bībele daudz runā par sātana darbībām, kas vērstas uz dvēseles iznīcināšanu. Izlasiet, piemēram, Lūkas evaņģēlija 22.nodaļas 31.pantu, Jāņa evaņģēlija 13.nodaļas 2.pantu, Pāvila 1.vēstules korintiešiem 10.nodaļu no 20. līdz 21.pantam, Pāvila 2.vēstules korintiešiem 4.nodaļas 4.pantu, Pāvila vēstules efeziešiem 2.nodaļas 2.pantu un Pāvila 1.vēstules Timotejam 4.nodaļas 1.pantu. Sātans ir spēcīgs un ļauns, taču atcerieties, ka Dievs ir spēcīgāks (1.Jņ.4:4).

KĀ ATKLĀT IENAIDNIEKU

Mednieks spēj novērtēt savu medījumu, pirms ar to sastopas, pētot tā atstātās pēdas. Mēs varam tikai vēlēties, lai arī sātana darbu atklāšana būtu tik vienkārša. Taču viņa klātbūtne ir acīmredzama vismaz trīs galvenajos okultisma darbības laukos: nākotnes pareģošanā, okultajā maģijā un spiritismā.

Nākotnes pareģošana kā diezgan plaša joma ietver sevī visus centienus izzināt nākotni ar tādu līdzekļu palīdzību kā taro kārtis, pareģošana ar mediju palīdzību un citiem pareģošanas veidiem. Šī okultisma joma balstās uz pārliecību, ka šie mākslīgie paņēmieni dod cilvēkiem iespēju iegūt informāciju par nākotni vai citiem cilvēkiem un to izmantot savtīgos nolūkos.

Tie, kas nodarbojas ar okulto maģiju (magick) izmanto īpatnēju rakstību angļu vārdam – “magick”, lai atšķirtu okulto maģiju no skatuves maģijas, piemēram, trusīša izvilkšanas no tukšas cepures. Tie, kas nodarbojas ar okulto maģiju, apgalvo, ka spēj ietekmēt cilvēkus un priekšmetus, izmantojot kādu ārēju spēku. Tā kā Dieva spēks nav pieejams šādos nolūkos, vienīgais šāda spēka avots var būt sātans. Spiritisms balstās uz pārliecību, ka cilvēkiem ir iespējams kontaktēties ar mirušo gariem. To parasti panāk ar “mediju” palīdzību.

Spiritisms vienmēr tiek īstenots uz citu cilvēku rēķina, lai iegūtu pār tiem varu. Spirituālisms, ar ko tiek apzīmēts tā sauktais “kristīgais” spiritisma novirziens, atšķiras no spiritisma tikai ar to, ka izmanto kristīgu terminoloģiju. Patiesībā spirituālisms ir tikai neveiksmīgi apslēpts mēģinājums attaisnot to, kas ir ļauns un aizliegts Dieva acīs.

Vēl viena sātaniskās ietekmes sfēra, Jaunā laikmeta kustība. Maldīgi un bīstami uzskati par spirituālismu var izraisīt nepamatotu drošības izjūtu, kas, savukārt, var likt daudziem kristiešiem novērsties no ticības Kristum un likt savas dzīves pamatus sātana intrigu plūstošajās smiltīs.

Arvien ciešāk saistīdamies ar okultisma un Jaunā laikmeta kustības nodarbēm, daži sāk paplašināt savu interešu loku. Viņi kļūst ciešāk saistīti ar velnu un viņa ļaunajiem gariem. Daži pat pielūdz velnu vai sātanu. To sauc par sātanismu. Kristiešiem, kas apmeklē baznīcu un pielūdz Dievu, iespējams, ir pat grūti iedomāties, ka pastāv cilvēki, kas pielūdz velnu. Tas šķiet tik neiedomājami, ka 1966.gadā, kad tika nodibināta Pirmā sātaniskā baznīca, daudzi kristieši uzskatīja sātanismu par kaut ko muļķīgu un nekaitīgu. Taču tad, kad liecības par sātanismu sāka parādīties visā valstī, kristieši sāka pievērst nopietnu uzmanību sātana ietekmei uz mūsu pasauli un kultūru.

Grāmatas Turmoil in the Toybox (174.-75. lpp.) autors Fils Filips rūpīgi uzskaita “aizliegtās nodarbes”, kuras Dievs nepārprotami nosoda. Dažas no tām ir šādas.

  1. Buršana – ietekmēšana ar buramvārdu vai slepeno formulu palīdzību (3.Moz.19:26; 5.Moz.18:10-12).
  2. Raganu māksla, šķīvīšu dancināšana, okultā maģija, vārdošana – kontaktēšanās ar ļaunajiem gariem ar okultās maģijas vai burvestību palīdzību (5.Moz.18:10-12; 2.Lku.33:6).
  3. Pareģošana – nākotnes notikumu zīlēšana (5.Moz.18:10-14; Ap.d.16:16-24).
  4. Garu saukšana – kontaktēšanās ar mirušajiem caur ļaunajiem gariem (5.Moz 8:11; 1.Lku.10:13-14).
  5. “Ļaunās acs” uzlikšana – noburšana (5.Moz.18:11; Jes.19:3).
  6. Astroloģija – pārliecība, ka zvaigznes nosaka cilvēku rīcību un raksturu (Jes.47:12-15; Jer.10:2).

Visas šīs okultās nodarbes Dievs nosoda Svētajos Rakstos. Mums nepārtraukti nepieciešams aizsargāties pret ļaunajiem kārdinājumiem iegūt varu un godību, ko piedāvā sātans.

SĀTANS IR UZVARĒTS IENAIDNIEKS

e-BAZNĪCĀ sniegtās informācijas nolūks ir palīdzēt atpazīt sātanu un viņa ietekmi. Tā kā sātans uzbruka mūsu senčiem Ādamam un Ievai un pat devās cīņā ar Dieva Dēlu, viņš ne mirkli nevilcināsies uzbrukt cilvēkiem. Jums jābūt vienmēr modriem pret ļaunā ietekmi šajā pasaulē.

Sātanisms ir reāls spēks, kas jāņem vērā, taču neizbīstieties un nebāziet galvu smiltīs kā strausi. Šādi jūs tikai piedāvāsiet velnam vēl vienu mērķi. Līdz Kristus atnākšanai sātans turpinās vērpt intrigas un plānot, kā aizvilināt cilvēkus prom no Kristus. Taču Svētie Raksti skaidri atklāj Dieva Dēla Jēzus uzvaru un piepildīto dzīvi, kuru Dievs sniedz visiem, kas pieņem Viņa mīlestību un seko Viņam.

Tā kā mirdams pie krusta Jēzus ir izcīnījis uzvaru pār sātanu, daži nesaprot, kā sātans vēl joprojām var “klaiņot apkārt” un kārdināt cilvēkus. Kāds zēns reiz vēroja, kā vectēvs kāva vistas. Viņš ievēroja, ka pat pēc galvas nociršanas tās kādu brīdi vēl kustējās. Viena pat paskrēja pāris metrus pa ceļu. “Nu, tā noteikti vēl ir dzīva”, zēns brīnījās. “Nē”, vecais vīrs atteica, “tā tikai domā, ka vēl ir dzīva.”

KĀDĒĻ PASTĀV TĀDA INTERESE?

Kādēļ pastāv tāda interese par okultismu, Jaunā laikmeta kustību un sātanismu? Šie temati netika īpaši popularizēti šī gadsimta pirmajos trīs ceturkšņos. Kādēļ tieši tagad? Tam ir vairāki iemesli.

Vara. Nodarbošanās ar okultismu un sātanismu sniedz varu un spēku cilvēkiem, kas citādi jūtas bezspēcīgi. Daži cilvēki, kas ir izstājušies no sātanisma, apliecina, ka varas kārdinājums ir bijis galvenais vilinājums.

Izpratne/zināšanas. Citi ir iesaistījušies sātanismā, cenzdamies izskaidrot neizskaidrojamo. Mēs dzīvojam laikā, kad, neskatoties uz zinātnes sasniegumiem, daudz kas paliek neizskaidrots, it īpaši pārdabiskie notikumi. Okultisms palīdz ticēt tam, ko nevar redzēt.

Ziņkārība. Daži cilvēki ir vienkārši ziņkārīgi, un, kad ziņkārības objekts sāk “darboties”, viņi ar to aizraujas. “Kādēļ gan nepaskatīties, vai ouija dēlītis atbild arī man? Vai mans horoskops var man palīdzēt vismaz vienu dienu nedēļā? Kas gan tur slikts – mazliet paskatīties?”

Neskatoties uz iemesliem, mums jāņem vērā Sv. Pāvila brīdinājums: “Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū” (2.Kor.11:3). Sv. Pāvils mūs iedrošina būt modriem, “lai sātans mūs nepieviltu. Jo viņa nodomi mums labi zināmi” (2.Kor.2:10-11). Ja jūs no savas izpētes neko citu negūstat, mācieties uzmanīties un apzināties.

Gals ir tuvu: “Bērniņi, ir pēdējā stunda, un, kā jūs esat dzirdējuši, ka nāk antikrists, tā jau tagad daudzi antikristi ir cēlušies” (1.Jņ.2:18). “Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez” (2.Tim.4:3).

PATEIKSIMIES DIEVAM, KAS MUMS SNIEDZ UZVARU!

Visiem, kas nes Kristus vārdu, skaidri jāapliecina, ka Viņš ir ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. Būdami Dieva bērni, mēs nekad nedrīkstam aizmirst uzvaru, ko Kristus izcīnījis mūsu dēļ, mirdams pie krusta. Mēs dzīvojam, jo Viņš miris par mums, un slavējam Viņa augšāmcelšanos no mirušajiem kā pierādījumu, ka arī mēs dzīvosim mūžīgi. Mums nav vairs jādzīvo bailēs, tumsā un šaubās, ko izraisa sātans. Mēs turpretim varam mācīties paļāvīgi dzīvot mīlestībā, gaismā un drošībā, ko Dievs dāvā visiem, kas tic un uzticas Jēzum Kristum. Kamēr vien sātans klaiņo pa zemes virsu, viņš apdraudēs Kristus sekotājus. Taču mēs zinām, ka arī Kristus ir dzīvs. Viņš, kas ir devis jums dzīvību, sniegs jums arī piepildītu un mūžīgu dzīvi savā valstībā: “Manas avis dzird manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no manas rokas” (Jņ.10:27-28)

Lasi turpinājumu »

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.