325. Vai no draudzes izslēgts loceklis var tikt uzņemts atpakaļ draudzē?


Iedegties dusmās

“Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī.” [1.Moz.3:15]

Iedegties dusmās


Šie vārdi satur pirmo sēklu ne tikai pirmo cilvēku glābšanai un mierināšanai, bet arī visam Dieva Evaņģēlijam un visai Dieva žēlastības valstībai, ko Viņš dibinājis virs zemes. Pirmā lieta, kas mums jāaplūko, ir šāda: Tas Kungs Savus lāstus velnam sāk ar vārdiem: “Tādēļ, ka tu to esi darījusi” (t. i., tādēļ, ka esi piekrāpusi sievu un pakļāvusi viņu grēkam un lāstam), un nobeidz runu ar vārdiem: “Tev sadragās galvu.”

Te mēs redzam, ka Tas Kungs mūsu krišanas dēļ ir iededzies lielās dusmās. Grēkākrišana nevarēja palikt nesodīta, un sodam jābūt tik spēcīgam, ka Viņš saka pavedējam: “Tādēļ, ka tu to esi darījusi, tava galva tiks satriekta un sadragāta.” Te mēs redzam, ka pats Tas Kungs ir uzņēmies mūsu lāstu. Viņš nostājas ar mums pret sātanu, lai atriebtu un izglābtu mūs. Un tas notiek ar tādu degsmi sirdī, ka Viņš lieto visskarbākos draudus, kādus vien varam iedomāties. Kas var būt briesmīgāks, iznīcinošāks kā čūskas galvas satriekšana un sadragāšana. Tie viltīgajam sātanam bija patiesi briesmīgi vārdi.

Te mēs atkal redzam, ka Dievs ir karsti iededzies par Savu pazudušo dēlu, cilvēku. Mēs arī redzam, cik iededzies bija Kristus, kad runāja par tiem, kas apgrēcina (piekrāpj, pazudina) mazākos, kas Viņam tic. Mēs nekad neesam dzirdējuši tik smagus vārdus no mūsu laipnā Pestītāja mutes, kas saka, ka šādiem pievīlējiem jākar kaklā dzirnakmens un jāslīcina jūras dziļumos.

No šādiem vārdiem mums jāsaprot, cik ļoti Dieva sirds deg par cilvēku dvēselēm. Dievs nav pret mums tik vienaldzīgs, kā to iztēlojas mūsu ļaunās, neticīgās sirdis. Patiesībā mums ir nepārprotami apliecinājumi Viņa dedzīgai mīlestībai un pierādījumi tam darbos un rīcībā itin visā, ko Viņš darījis mūsu pestīšanas labā. Taču mūsu sirdis bieži netic vai nedomā par šiem lielajiem pierādījumiem. Bieži mums ir vieglāk ticēt tam, ko paši esam atklājuši, nevis tam, ko Tas Kungs mums sacījis. Bet te mums rūpīgi jāklausās, ko Tas Kungs saka čūskai, un no tā, ko dzirdēsim, mēs atklāsim Viņa dziļākās domas par mums. “Tādēļ, ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visa dzīvā vidū! Un sievas dzimums samīs tev galvu!”

Otrā ievērības cienīgā lieta ir tā, ka Tas Kungs nostāda mūs starp Kristu un velnu. Viņš saka, ka sievas dzimums sadragās čūskas galvu un čūska iekodīs viņam papēdī. Abos gadījumos ir lietots viens un tas pats ebreju vārds, kas tulkots kā “sadragās” un “iekodīsi”. Tas patiesībā nozīmē visa veida ļaunumu, kas darīts naidīgi, un precīzāka nozīme ir atkarīga daļēji no tā, kas nodara kaitējumu, un daļēji – kādai ķermeņa daļai tas tiek nodarīts.

Te mums ir zīmīga norāde uz to, kā šai cīņā tiks nodarīts kaitējums Kristum un kā čūska paveiks pret Kristu varas darbus un ievainos Viņu – lai arī tikai papēdī, Viņa zemākajā daļā, Viņa cilvēcībā, kas tika sadragāta Viņa nāvē. Bet, kas attiecas uz Kristus augstāko daļu, Viņš paturēja dzīvību un uzvaru. Tas viss pauž to, ka bija jānotiek smagai cīņai – dzīvības un nāves cīņai starp sievas dzimumu un čūsku.

Tā runā Tas Kungs. No otras puses – Viņš nesaka nevienu vārdu par mums, par jebkādu mūsu piedalīšanos šai lielajā pestīšanā no grēka, nāves un velna; tik pilnīgi Tas Kungs ir izņēmis šo lietu no mūsu rokām un licis paša Kristus varā. Citādi mēs būtu mūžīgi pazuduši. Jo mūsu glābiņš no grēkākrišanas un glābšana no grēka, velna un nāves ir darbs, kas tālu pārsniedz visus mūsu spēkus. “Mēs paši esam pārāk vāji apbruņoti.” Tādēļ žēlastības pilnais Kungs ir ņēmis to visu uz Sevis. Lai slavēts Viņa vārds!

“Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlēja, ka deva Savu vienpiedzimušo Dēlu” (Jņ.3:16). “Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti” (Rom.5:19). Tā saka Tas Kungs: “Bez atlīdzības jūs esat pārdoti, tādēļ bez naudas jūs arī atpirks!” (Jes.52:3). “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku” (2.Kor.5:21).

Un kāds ir rezultāts? Mums pašiem nekas nav jādara savu grēku deldēšanai, bet viss jāsaņem kā dāvana no brīvas, nepelnītas Dieva žēlastības, ja vien vēlamies to saņemt un ierasties uz Viņa žēlastības pilnajām kāzām, kad Viņš mūs aicina un vēl mums labu. Un tad mēs būsim ne vairāk ne mazāk kā – paša Dieva taisnība Kristū. Dievs, vairo mums ticību! Taisnība ir Mozus vārdiem: “Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā” (2.Moz.14:14). “Nebīstieties, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs” (13. p.). Kungs, vairo mums ticību!

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.