248. Kāpēc tu tici, ka ir mūžīgā dzīvošana?


Haralds Sīmanis: Ar tevi vien

Ar TEVI vien es kļūstu brīvs. Ar TEVI es atdzimstu. Ar TEVI vien es kļūstu nemirstīgs.

Ar tevi vien mans laiks piepildīts, nu prieks kā
varavīksne zālē līst.

Ar tevi vien ik stunda – brīnums īsts, es atdzimstu,
skan manī atkal rīts.

Ar tevi vien es kļūstu brīvs, kļūstu brīvs un
nemirstīgs,

Ar tevi vien ik stunda – brīnums īsts, es atdzimstu,
skan manī atkal rīts.

Tai dienā pelēkā, kad tevis nav, viss ir tik rūgts, kad
tevis nav,

Kļūst pēkšņi dārzs mans tukšs kā naktī loga rūts – tai
dienā pelēkā, kad tevis nav.

Tai nestundā, kad melni meli kā ložņas indīgas, kā
dēles ap mani pulcējas,

Es tevi piesaucu, lai svētīts mirklis šis, mans
patvērums kļūst atkal gaismas pils.

Tai dienā pelēkā, kad tevis nav, viss ir tik rūgts, kad
tevis nav,

Kļūst pēkšņi dārzs mans tukšs kā naktī loga rūts – tai
dienā pelēkā, kad tevis nav.

Ar tevi vien mans laiks piepildīts, nu prieks kā
varavīksne zālē līst.

Ar tevi vien ik stunda – brīnums īsts, es atdzimstu,
skan manī atkal rīts.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.