110. Kā mums pienākas runāt par savu tuvāko?


Hamanu Mordohajs noķer ar dzīrēm

“Lai ķēniņš un Hamans nāk šodien uz dzīrēm!”,
Lūdz Estere viņus (uz priekiem pirms sērām)…
Un Hamans vēl nemana likteni savu,
Jo cienījams grāds dod tam mantu un slavu.

Hamanu Mordohajs noķer ar dzīrēm


H a m a n s …pilsētas-bieds… viņa vārds skan kā pavēle;
Šo uzskatot vien trīsss visa (šim pakļautā) pasaule.
Redzi, pat Estere daiļā, kas ķēniņam sieva,
Grib ar Hamanu dzīrot!” …nu -vai-nav-jauka diena???

Grib kāds apskaidrot Hamanu: „Vai tev tā pelnīta rota?;
…kas, kā augstāka balva ķēniņa kalpiem tiek dota!!!”

…nu ķēms tāds, bļin… – tas prātā jukušais Mordohajs,
Jo neraustās; …Hamanu, godinot neklanās…

Ah nešaus tak HAMANS vienu, spītīgu jūdu,
Pēc Esteres dzīrēm izkaus tautu kā sūdu.

Jo shēmotājs līdzīgs nav atrodams pāvestam (oi, sorry – Hamanam)
Un vara likteņus locīt (kā Dieva vietniekam patiesam).

Vai zināt, cik labi viss Hamanam izdevās?…
Lai atklāj to Raksti (un pie koka kurš karājās).

„Neesiet slinki un atveriet plati!”;
Bībeli (Estere) aicina pati!
Un ja talyc ir stulbs, ka viņš „hamanus” dīda;
Un ja „labos” x-tiešus virsū (pats-mulkyc) sev rīda,

Tad esi Tu gurds …Kā Mordohajs!

Ej atrodi pareizo tautai (sev) labumu,
Bez trīsām pret pāvestu – mūsdienu viltīgo Hamanu!

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.