92. Kāds ir laulības nolūks?


Grāmata par nākotni

Tad es redzēju labajā rokā Tam, kas sēd uz goda krēsla, grāmatu, aprakstītu iekš- un ārpusē, aizzīmogotu septiņiem zīmogiem. [Atkl.5:1]

Grāmata par nākotni

Tik neaprakstāmi varens un brīnišķīgs ir iepriecinājums, kas atrodams šais vārdos. Ja vien mūsu acis atvērtos, ka mēs ieraudzītu un modrā ticībā glabātu šo patiesību, tad vienreiz un uz visiem laikiem mēs atbrīvotos no visām raizēm un sacītu: tās mani vairs neskar! Tagad Dievs var darīt ar mani, ko vēlas. Lai visi ļaunie gari un cilvēki dara, ko spēj, es ne no kā vairs nebaidos.

Aplūkosim šos Rakstu vārdus. Jānis redz, ka Tam, kas sēd uz goda krēsla, labajā rokā ir grāmata. Kas rakstīts šajā grāmatā? Pirmā balss no atvērtām debesīm sacīja, ka tur rakstīts tas, kam jānotiek turpmāk [Atkl.4:1]. Paturiet prātā šīs vīzijas jēgu un nozīmi! Grāmatā rakstīts tas, “kam jānotiek turpmāk”, proti, kas notiks ar visu pasauli un īpaši ar Dieva tautu virs zemes.

Fakts, ka šāda grāmata ir Viņa, kurš sēd uz goda krēsla, labajā rokā, nozīmē, ka Dievs visos sīkumos zina, kas ar mums notiks, jo viss grāmatā rakstītais ir allaž Viņa acu priekšā. Bet grāmata Viņa labajā rokā – Viņa allaž darbīgajā rokā – nozīmē vispirms to, ka lielais, varenais Dievs vada un valda visas lietas. Otrkārt, tas nozīmē, ka Viņš tik pedantiski rūpējas par visu, kas ar mums notiek, ka pat uzrakstījis to grāmatā. Mēs taču zinām, ka grāmatvedība nozīmē vislielāko rūpīgumu.

Vai nav tā, ka visas mūsu rūpes un raizes ir vērstas uz nākotni? Mūsu sirdis ir nemiera un raižpilnu domu pilnas par to, kas ar mums notiks. Arī kristietim, kas laimīgi atsvabinājies no nāves izraisītām pasaulīgām skumjām un kļuvis par ticīgu cilvēku, tagad ir pavērusies jauna pasaule ar rūpēm, kuru mērķis ir daudz augstāks: mūsu pašu dvēsele, mūsu grēki, kārdinājumi, cīņas un vilinājumi krist un atkāpties; mūsu piederīgo un citu cilvēku dvēseles un viņu liktenis; baznīcas nākotne vai sabiedrības norises; liels daudzums sīku lietu, kas nereti mums rada rūgtu nemieru.

Turklāt kristiešiem vēl ir mīlestības rūpes, lai viss būtu labi, tiem ir apgaismots skatījums, kas par svarīgām uzskata lietas, kuras citi tur par niecību. Kristieši arvien ir mērķis velna, šī negantā ienaidnieka, ugunīgajām bultām, kurš ar kārdinājumiem, pārbaudījumiem un visiem iespējamiem viltus gājieniem cenšas laupīt mums mieru. Tāpēc bieži Dieva bērniem nav miera ne dienu, ne nakti. Kā saglabāt šo mieru? Kur atpūtināt savu nogurušo galvu? Jā, kaut mēs spētu saņemt šo mierinājumu, kas sniegts šajos Bībeles vārdos!

Viņam, kas sēd godības krēslā, labajā rokā ir grāmata, kur rakstīts viss, ko šai dzīvē pieredzam. Jau Dāvids to redzēja un par prieku savai sirdij dziedāja: “Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas” [Ps.139:16].

Mums ir uzticams Tēvs debesīs, kurš mīlīgās rūpēs gādā par visu, kas vien kust. Viņš to ir uzrakstījis grāmatā un tur Savā labajā rokā. Jā, kaut mēs ticētu un saņemtu šo Dieva labvēlību un rūpes par mums! Vai tas nebūtu mūsu nabaga sirdīm svētīgs miers, liels prieks un mierinājums visās turpmākajās dienās?

Taču tad ierunājas pagāns mūsos, mūsu neticīgā, tumšā sirds un prāts, un saka: jā gan, lielos pasaules notikumus vai visas baznīcas vēstures notikumus Dievs ir rakstījis Savā grāmatā, bet ne jau to, kas attiecas uz tik sīkām radībām kā mani.

Mūsu prātam šķiet pilnīgi neticami, ka Dievs Savā grāmatā varētu uzrakstīt visu, kas notiks ar tevi un mani. Taču kā attiekties pret to, ja pats lielais Kungs, kas sēd uz godības troņa, apgalvo, ka Viņš gādā ne tikai par katru atsevišķu cilvēku un tā mazajām lietām, bet arī par ikvienu putniņu virs zemes [Mt.10:29-31]?

Ko domāt par šādu Kungu? No vienas puses, mūsu prāts saka: tas šķiet pilnīgs absurds, neiespējami. Bet, no otras puses, visas redzamās Dieva radības ar savām liecībām nostājas pret mums un tūkstoš balsīm saka: redzi, ko Dievs darījis! Redzi, Viņš darīja gan lielus darbus, gan mazus darbus! Un, ja reiz Viņš darījis visus šos mazos darbiņus, tad Viņš viegli un bez grūtībām par tiem arī gādās.

Kaut mēs pamostos no savas nožēlojamās neticības tumsas! Mēs nemitīgi varam redzēt Dieva godības un varenības liecības, un tomēr mēs tās neievērojam. Pats Kungs taču saka: “Vai nepārdod divus zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas. Bet arī jūsu galvas mati ir skaitīti.” [Mt.10:29-30]

Birkas: , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.