260. Par ko mums ir jāaizlūdz?


Gaisma, kurai topam līdzīgi

Vārdi “tavā gaismā mēs ieraugām gaismu” (Ps.36:10) bija ļoti nozīmīgi ceturtā gadsimta Trīsvienības mācības skaidrojumos. Šie vārdi tika saprasti tā, ka Dieva vārdā un gudrībā, kas ir Dieva Dēls, mēs ieraugām Tēvu, kā pats Jēzus saka: “Kas mani ir redzējis, tas ir redzējis Tēvu.” (Jņ.14:9)

Gaisma, kurai topam līdzīgi


Šī izpratne atspoguļojas Nīkajas-Konstantinopoles ticības apliecībā, kuru kopā ar visu kristīgo baznīcu apliecinām katru svētdienu, proti, Dieva Dēls ir “Gaisma no Gaismas”. Austrumu baznīcā tas tiek saprasts tā, ka “mēs saņemam Dēla gaismu kā Tēva gaismu Svētā Gara gaismā.” Citiem vārdiem, Svētais Gars ar Evaņģēliju mums atklāj glābjošo Kristus gaismu, kas spīd tumsībā un saņemot šo gaismu jeb šajā glābjošajā gaismā mēs ieraugām, ka tā ir mūsu mīļā un žēlsirdīgā Debess Tēva gaisma.

Apustulis Pāvils šajā izpratnē skaidro visu kristieša dzīvi: Jo jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā; dzīvojiet kā gaismas bērni! Gaismas auglis ir visā, kas krietns, taisnīgs un patiess. Pārliecinieties, kas ir patīkams Kungam! Nepiedalieties neauglīgos tumsības darbos, bet gan atmaskojiet tos! Ko nepaklausīgie slepenībā dara, par to ir kauns pat runāt, bet viss atmaskotais gaismā top redzams, jo viss, kas gaismā redzams, ir gaisma. Tādēļ ir sacīts: guļošais, mosties! Celies augšā no mirušajiem, un tev atmirdzēs Kristus!” (Ef.3:8-14)

Tā Dieva svētā tauta dzīvos līdz tai lielajai dienai, kad piepildīsies brīnišķīgais Jāņa pravietojums par jauno gaismas pasauli, kur vairs nevajadzēs dabisko gaismu, lai to darītu gaišu, jo to apspīdēs paša Dieva godības spožums un tās gaismeklis būs Jērs (Atkl.21:23-24). Jau tagad, evaņģēlija atsegti, mēs atspoguļojam tā Kunga godību, kurš mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā (2.Kor.8:13).

Šī gaisma, kurai topam līdzīgi, kura pārveido mūs, nav abstrakcija, jo apustuļi to jau redzēja paši savām acīm Apskaidrošanas kalnā, un Jānis atklāsmē redz augšāmcelto Kungu: “Viņa galva un mati bija balti kā vilna… un viņa vaigs mirdzēja kā saule visā tās spožumā (Atkl.1:14-16). Lūk, šādai, vārdos grūti aprakstāmai un pašreiz vēl cilvēka acīm nepanesamai, Debesu godības spožuma pilnai dzīvei Dievs mūs ir aicinājis Kristū un svētījis Svētajā Garā.

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.