291. Ko mēs apliecinām ar Svētās Lūgšanas galavārdiem?


Es tieku meklēts

Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. (Lk.15:3-6)

Jēzu Kristu, mans Kungs,
Tu esi vienīgais patiesais Gans,
Bet es par nožēlu – tā pazudusī avs,
Kas ir noklīdusi un kas maldās apkārt.

Man ir bail un es esmu pagalam satraucies,
Es gan gribētu būt labs
Un iemantot žēlīgu Dievu –
Lai mana sirds rastu mieru.

No tava vārda es tagad dzirdu, ka Tu mani meklē
Tāpat kā es Tevi.
Es baiļojos un mokos savās domās,
Kā gan man nokļūt pie Tevis,
Kā gan man var nākt palīdzība.
Bet Tu esi uztraucies un norūpējies ne pa jokam
Un vēlies vairāk pa visu
Atrast mani, ņemt un nest mani mājās pie Tevis.

Tad nāc jel, meklē un atrodi mani,
Ka varu tāpat nākt pie Tevis,
Tevi teikt un godāt mūžīgi mūžos.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.