Ingars
e-baznīcēns
|
# Nosūtīts: 11.12.2009 12:28
Atbildēt
rAinar, šķiet, ka ir te divas galējības, kurās braucam auzās. Starp citu ir jāsaredz kopējais konteksts un jāsaprot par ko attiecīgajā rakstu vietā ir runa, jo redzam, ka Jēzus ir parādīts gan kā pasīvs gaidītājs (par klaudzināšanu), gan arī kā aktīvs meklētājs, kurš avi atrod un nemaz neprasa, lai viņa pieņemtu savu Ganu, bet bez pašas avs piekrišanas ceļ sev uz pleciem un nes mājās. Un ļoti labi šito saprast palīdz pravieša Ecechiēla pieredze
1 Tā Kunga roka nāca pār mani, un Tas Kungs mani garā aizveda kādas ielejas vidū, kas bija pilna ar miroņu kauliem.
2 Un Viņš mani vadāja starp tiem pa klajumu šurpu turpu, un to bija ļoti daudz, un tie bija pavisam izkaltuši.
3 Un Viņš man jautāja: "Cilvēka bērns, vai šie kauli var kļūt atkal dzīvi?" Es atbildēju: "Kungs mans Dievs, Tu to zini."
4 Tad Viņš man pavēlēja: "Sludini šiem kauliem un saki tiem: jūs, sakaltušie kauli, klausaities Tā Kunga vārdu!
5 Tā saka Dievs Tas Kungs šiem kauliem: Es iedvesīšu jums garu, ka jūs kļūstat atkal dzīvi.
6 Jūs dabūsit dzīslas, miesu un ādu; un Es jums piešķiršu dvašu un dzīvības garu, lai jūs topat atkal dzīvi un atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs."
Un tāpat arī stāv rakstīts, ka bez ticības nevar patikt. Te nu mēs redzam un saprotam, ka pirms cilvēks vispār spēj atvērt savu muti, pirms viņš vēl apzinās savu ticību - Svētais Gars caur sludināšanu jau izmaina sirdi. Tāpēc arī nav mums jābaidās bērnus kristīt, jo te visi Dieva priekšā ir vienādiņ bezspēcīgi. Atšķirība ir vien tā, ka pieaugušais spēj ar saprātu šo ticību uztvert un izpaust, kā arī jānotiek, ja ticība patiesi ir īsta un dzīva, bet zīdainis nespēj apzināties, nespēj pieņemt Jēzu - kā tad viņš top pestīts? Nu gluži tā pat, kā miesīgi piedzima, nemaz nepūlēdamies, tāpat arī garīgi caur Dieva Vārdu. Turklāt, lai arī bērniņš nespēj pats liecināt par savu ticību, toties Jēzus ir devis liecību par to, ka bērniņi tik tiešām tic. Un tie, kam gribas likt kādus argumentus pretī, es varu likt ka stāv rakstīts - kas netic, taps pazudināts. Bet te mēs nonākam pie jautājuma - kas tad ir ticība? Vai tā ir saprāta darbība, vai Svētā Gara darbība? Ja prāta darbība, tad tāda ticība ir nevērtīga Dieva priekšā, bet ja tā ir Svētā Gara darbība, kā tu vari sacīt, ka to rosina tavs cilvēciskais prāts?
|
