144. No kā mums ir Dieva atziņa?



Tu redzi sadaļas e-raksti arhīvu

Jēzus laika Pashā

Šodienas lasītājs tikai ar lielām grūtībām var aptvert, cik plašs pūlis Jeruzālemē sapulcējās uz Pashā, Vasarsvētkiem un Būdiņu svētkiem. Uz šiem shelosheth ha-Regalim – “”savu divu” svētkiem”, kā jūdi tos sauca, cilvēkiem bija jānāk, cik vien tie spēja, uz Svēto Pilsētu.

Jēzus laika Pashā

Lasīt tālāk »



Kristība kā tava aizsardzība

Kādēļ redzamajā attēlā Kristība ir atainota kā bēgošs lauva? Mārtiņš Luters skaidro, ka tad, kad cilvēki saka: “Esmu kristietis,” šie vārdi paši par sevi velnu nebaida. Turpretī, ja kāds saka: “Esmu Kristū kristīts,” tad šāda ticības apliecība liek velnam mesties bēgt.

Kristība kā tava aizsardzība

Lasīt tālāk »


Ķēniņš ierodas Savā galvaspilsētā

Svētās nedēļas notikumiem ir sarežģīta sasaiste ar Vecās Derības pravietojumiem un jūdu mesiāniskajām gaidām. Daži aspekti evaņģēlijos tiešām parādās tikai kā mirklīgi momentuzņēmumi, bet salīdzinoši bagātīga vieta tiek ierādīta tam, kā Jēzus ceremoniāli ieradās Svētajā Pilsētā. Šī Jēzus pirmā atnākšana parādās visos evaņģēlijos. [Mt.21:1-11, Mk.11:1-10, Lk.19:29-44, Jņ.12:12-19] Jānis sniedz pārskatu par to, kā Jēzus arī kalpošanas iesākumā izdzina no Tempļa naudas mijējus.[Jņ.2:13-21] Nav iemesla apšaubīt Jāņa parādīto dubulto ainu, ne arī ticība tam noteikti ietver kādu “harmonizējošu akrobātiku”, kā ir ticis paziņots. Maleahija 3. nod. iesākums skaidri parāda, ka “drīz ieradīsies Savā namā Tas Kungs”. Rūpes par Tēva namu dabiski piederēja pie Jēzus mesiāniskās misijas.

Ķēniņš ierodas Savā galvaspilsētā

Lasīt tālāk »


Jēzus satrieca mūsu ienaidnieku

Šeit atainotajā, pirms 500 gadiem Vācijā gleznotajā darbā ir redzams Jānis Kristītājs ar jēru, norādot uz Kristu, kurš satvēris krustu. Jānis saka: “Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku” (Jņ.1:29).

Jēzus satrieca mūsu ienaidnieku

Lasīt tālāk »


Stāsts par Jēzus ciešanām

Gandrīz trešdaļa no evaņģēliju liecībām koncentrējas uz Jēzus ciešanu un nāves aprakstu. Kristīgā baznīca katru gadu vairāk nekā trīs mēnešus dzīvo ar to pašu tēmu: vispirms ir septiņas lielā gavēņa nedēļas, kuru laikā mēs sekojam Jēzus pēdās “uz Jeruzālemi”; tad nākamajās septiņās nedēļas no Lieldienām līdz Vasarsvētkiem mēs būtībā atskatāmies uz Viņa ciešanām retrospektīvā.

Stāsts par Jēzus ciešanām

Lasīt tālāk »