301. Kādēļ arī mazi bērni ir jākrista?



Tu redzi sadaļas e-raksti arhīvu

Dažas domas Lielo katehismu lasot [1.daļa]

Doktors Mārtiņš Luters reiz kādā sprediķī ļoti precīzi formulēja mācības un personas šķirtas aplūkošanas problēmu: “Mīlestība raugās uz cilvēku, bet ticība – uz mācību.” Kā tas ir iespējams un kā tas notiek?

Lasīt tālāk »



Georgs Mancelis un viņa sprediķu grāmata

Vācu tautības mācītājs, teologs un latviešu rakstniecības pamatlicējs Georgs Mancelis [1593–1654] dzimis Mežmuižas mācītāja ģimenē, Kurzemē. Pamatizglītību ieguvis mājās, 1605.gadā viņš dodas uz Jelgavu. Iespējams, ka tieši šeit – Jelgavas latīņu skolā – Mancelim radās viņa mīlestība pret latviešu valodu.

Lasīt tālāk »


No kā jāuzmanās lasot Bībeli?

Mēs bieži dzirdām, ka modernā māksla nozīmē to, “ko skatītājs tanī vēlas saskatīt”, vai ka “skaistums rodas tā aplūkotāja prātā!” Dažas mūsdienu reliģiskās kustības lieto līdzīgu pieeju, lai skaidrotu Bībeli. Šo kustību pārstāvji uzskata, ka Bībeles skaidrojums “ir lasītāja prātā.” Kad tiecamies tam piekrist, lai atceramies apustuļa Pētera sacīto: “Neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams; jo pravietošana nekad nav cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā” [2.Pēt.1:20-21].

Lasīt tālāk »


Skaidrojošā vārdnīca ticības jautājumos

Regulāri mūsu mīļajā Latvijas Republikā, tiek rīkoti kristīgo skolotāju forumi. Tas parasti notiek kādā lielā zālē, kur var sasēdināt vismaz septiņus simtus ļaužu. Nu, piemēram, Latvijas Universitātes Lielajā aulā.

Sākums vienmēr ir apmeklēšanās vērts. Ne jau dēļ svētbrīža, kur lūdz kopā dažādu konfesiju pārstāvji, bet izklaidējošā momenta dēļ. Tā ir brīnišķīga iespēja dzirdēt, piemēram, vokālās grupas “Laudates” muzicēšanu un mūziķi Arti Gāgu. Kā noprotat, es runāju par 2004.gada 18.augustu.

Lasīt tālāk »


Ticības apliecība un apliecināšana [2.daļa]

Lasi arī 1.daļu

Apustuļi uzskatīja “vārda kalpošanu”, t.i., tās vēsts, kuru viņi saņēmuši, pasludināšanu, par savu galveno uzdevumu. 1.Pētera vēstulē [1:25] adresātiem tiek teikts par “vārdu, kas jums tika sludināts” un, iespējams, kas veidoja kristības apmācības pamatu. Apustulis Jānis ļoti bargi vēršoties pret maldu mācītājiem, norāda uz noteiktu mācības kopumu, ārpus kura kristietis pārstāj būt par kristieti [2.Jņ.9-11]. Pāvils min “mācību” [Rom.16:17], tās apliecināšanu vai noraidījumu, kā skaidru un pārbaudāmu liecību kristīgajai piederībai.

apliecibas1.gif

Lasīt tālāk »