200. Ko Bībele māca par Jēzus nokāpšanu ellē?


Kristīgā mācība

2. Papildinājums
PAR ŽĒLASTĪBAS DĀVANĀM


1. Kādās nozīmēs Bībele runā par žēlastības dāvanām?

Bībele runā par žēlastības dāvanām trīs nozīmēs. Tās ir:

1. Dieva žēlastības dāvana Kristū.

2. Žēlastības dāvanas, ko Dievs dod vienmēr un visur savai draudzei.

3. īpašas žēlastības dāvanas, ko Dievs nedod vienmēr un ne visiem savas draudzes locekļiem.


2. Kāda žēlastības dāvana ir Dieva žēlastība Kristū?

Dieva žēlastība Kristū jeb grēku piadošana dvēseles glābšanai ir nepieciešama visiem.

Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīve Kristū Jēzū, mūsu Kungā. [Rom.6:23]


3. Kādas ir žēlastības dāvanas, kuras Dievs dod vienmēr un visur savai draudzei?

Piemēram, vadības, lūgšanas, ziedošanas, Bībeles izskaidrošanas [pravietošanas], mācīšanas, gara pārbaudīšanas spējas, kā arī spējas atšķirt pareizo mācību no maldiem un spējas mīlēt un žēlot — šis dāvanas vienmēr ir atrodamas Dieva draudzē, lai arī ne katram kristietim tās piemīt vienādā mērā. Neviens ar tām nespēj sev gūt grēku piedošanu, ne arī tiesības iemantot dzīvi debesīs, to mums nopelnījis vienīgi mūsu Kungs Jēzus Kristus. Dievs tādas žēlastības dāvanas mums dod līdz ar Svēto Rakstu pazīšanu un pieaugšanu ticībā. Ar šo dāvanu palīdzību Dievs stiprina un pasargā savu Baznīcu, un no tā ceļas liels labums.

Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, kalpošanas spējas — kalpošanā, spējas mācīt — mācīšanā; kas ir sludinātājs, lai sludina, kas dod no
sava, lai to dara nesavtīgi, kam ir priekšnieka amats, tas lai to pilda rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Mīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot tam Kungam, priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās. [Rom.12:6-12]

“Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko.” [Jņ.10:27]

“Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jo viņas nepazīst svešnieku balsi.” [Jņ.10:5]

Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus praviešu ir izgājuši pasaulē. [1.Jņ.4:1]

Uzdevums: Lasi 1.Kor.12:31 un 13. nodaļu.


4. Kādas žēlastības dāvanas draudzē ne ikreiz ir?

Bībele runā par sevišķām žēlastības dāvanām, kā zīmēm un brīnumiem, tās nav bijušas vienmēr un visur. Tādas ir, piemēram, mirušo uzmudināšana, slimo dziedināšana, runāšana valodās bez to mācīšanās, gaidāmo vajāšanu paredzēšana [pravietošana] un kādas Bībeles vietas izskaidrošana uz Gara īpašas atklāsmes pamata [vārda "pravietošana" trešā nozīme.]

Uzdevums: Lasi Mk.16:17-20; 1.Kor.12-14; Ap.d.21:9; Lk.4:27.

5. Kāda ir sevišķo žēlastības dāvanu nozīme?

Dievs deva sevišķas žēlastības dāvanas lielo pārmaiņu laikos, piemēram, Mozus, pravieša Elijas, Jēzus Kristus un apustuļu laikā. Vecās Derības laikā Dievs ar zīmēm un brīnumiem parādīja, ka Viņš ir patiess Dievs un ka Israēls ir Viņa izredzēta tauta, kurā dzims Mesija.

“Redzi, tagad es gan zinu, ka nav neviena cita Dieva visā pasaulē kā vienīgi Israēlā!” [2.Ķēn.5:15]

Jēzus ar zīmēm un brīnumiem pierādīja, ka Viņš ir Dieva Dēls un apsolītais Mesija.

Vai tad tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls? Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man! Bet, ja es tādus daru, tad, ja man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka manī ir Tēvs un es Tēvā.” [Jņ.10:36-38]

Apustuļu laikā Dievs ar brīnumiem un zīmēm apstiprināja Savu vārdu patiesumu.

Un tie izgāja un mācīja visās malās, un tas Kungs tiem darbā palīdzēja un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm. [Mk.16:20]

Apustuļa zīmes jūsu vidū ir izpaudušās visā izturībā ar zīmēm, brīnumiem un vareniem darbiem. [2.Kor.12:12]

Kad Dievs Savu vārdu patiesumu jau ir apstiprinājis, mums neklājas pieprasīt jaunas zīmes, lai mēs ticētu, bet mums vajag ticēt un pieturēties pie apustuliski pravietiskā Bībeles Vārda un ar to saskanīgo sprediķi par krustā sisto Kungu Jēzu Kristu. Sevišķas zīmes un brīnumi tātad nav patiesas Baznīcas pazīmes, bet tādas ir tīra Dieva Vārda sprediķis un pareizi dalīti sakramenti.

Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība. [1.Kor.1:21-23]

Bet Ābrahāms atbildēja: Tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa. Bet tas sacīja: Nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos. Bet Ābrahāms viņam sacīja: Ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām. [Lk.16:29-31]

Piezīme: Luters: “Ja sāktu pieprasīt tādas zīmes, tas būtu tas pats kā sacīt: ‘Es šaubos, vai ir vajadzīga kristība, Kunga vakarēdiens un visa evaņģēlija mācība.’ Jo tie ir pastāvējuši jau ilgi un ir apstiprināti, brīnumi un zīmes ir beigušās.” [Sprediķis par Mt.8:1-13; 1535.gads.]


6. Vai var tomēr vēl notikt brīnumi?

Lai gan brīnumi nav baznīcas pazīmes un mums nav tiesību tos pieprasīt. Dievs savā žēlastībā var uzskatīt par labu paklausīt mūsu lūgšanu un dažreiz palīdzēt saviem bērniem ar īstu brīnumu; viss ir Viņa varā. Piemēram, 1540. gadā Luters rakstīja savam nāvīgi slimajam draugam Fridriham Mikoniusam: “Es lūdzu tev Dieva vārdā dzīvot, jo tu esi man ļoti nepieciešams baznīcas darbā.” [Ticības reformācijas darba īstenošanā.] Kad vēstule pienāca, Mikoniuss bija tuvu nāvei un nespēja vairs runāt. Pēc vēstules izlasīšanas viņš atveseļojās tiktāl, ka nodzīvoja vēl sešus gadus un nomira tikai pēc paša ticības reformatora, kā Luters bija Dievam lūdzis.


7. Vai brīnumu gaidās drīkst neievērot dabisku palīdzību ?

Nedrīkst. Mums pateicīgi jāizmanto visa tā palīdzība, kuru Dievs dabiski mums dod. Piemēram, ar darbu un čaklumu mēs gūstam iztikas līdzekļus, par dienišķo barību rūpējoties, mēs apmierinām izsalkumu. Ar veselīgu dzīvesveidu mēs pasargājam savu veselību, bet slimībā var palīdzēt medicīna. Atmest dabiskos fīdzekļus, gaidot zīmes un brīnumus, nozīmētu izaicināt Dievu.

Nedzer vairs ūdeni vien, bet lieto mazliet vīna tava kuņģa un tavas biežās neveselības dēļ. [1.Tim.5:23]

“Ja tu esi Dieva dēls, tad nolaidies zemē, jo stāv rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem par tevi pavēlēs, un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzi.” Tad Jēzus tam sacīja: “Atkal stāv rakstīts: Dievu, savu Kungu, tev nebūs kārdināt.” [Mt.4:6-7]


8. Kādi ir vislielākie brīnumi?

Vislielākie brīnumi ir tie, kurus mēs nemaz neuzkatām par brīnumiem. Piemēram, neticīgs cilvēks kļūst atkal ticīgs vai ķeceris beidzot atzīst patiesību, ka Dieva Vārda skaidrā patiesība saglabājas arī pavisam mazā ticīgo pulciņā.

Patiesi, patiesi es jums saku, kas man tic, tas arī tos darbus darīs, ko es daru, un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva. [Jņ.14:12]


9. Vai ir arī viltus brīnumi?

Ir. Un it sevišķi daudz to būs pirms pasaules gala. Ar viltus brīnumiem kārdinātājs mēģina ievilināt Dieva bērnus maldu varā.

Daudzi uz mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! vai mēs tavā vārdā neesam nākošās lietas sludinājuši, vai mēs tavā vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs tavā vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no manis, jūs ļauna darītāji. [Mt.7:22-23]

Jo viņa [šī pretinieka] parādīšanās ar visu viņa viltus varu, zīmēm un brīnumiem ir sātana darbs, Kas ar visādiem netaisnības līdzekļiem pieviļ tos, kas pazūd, tāpēc ka tie nav pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. [2.Tes.2:9-10]


10. Kā var atšķirt viltus brīnumus no īstiem brīnumiem?

Viltus brīnumi var būt tik veikli nomaskēti un notikt tik lielā ārējā dievbijībā, ka pamanīt tajos viltu var būt grūti.

Un Jēzus atbildēja tiem un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.” [..] Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos. [Mt.24:4,24]


11. Kā mēs varam izsargāties no maldiem?

Mums nevajag skriet pakaļ brīnumiem, bet jāmeklē skaidra Dieva Vārda mācība un jāpastāv tajā. Turklāt mums vajag tāpat izsargāties no maldu ticības mācītājiem, lai arī viņu darītie brīnumi izliktos īsti.

“Visus šos likumus, ko es jums piekodinu, jums būs turēt un tos izpildīt; neko tev nebūs pie tiem pielikt un nekā no tiem atņemt.— Kad tavā vidū celtos pravietis vai sapņotājs, kas tev ļautu redzēt zīmes un brīnumus, un šī zīme vai brīnums, uz kuru viņš aizrādījis, tiešām piepildītos un viņš sāktu tevi skubināt: “Iesim un sekosim svešiem dieviem, ko tu nepazīsti, un tiem kalposim!” Tad tev nebūs klausīt šā pravieša vārdiem, nedz arī sapņotāju sapņiem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, jūs pārbauda, lai zinātu, vai jūs esat tie, kas to Kungu, savu Dievu, mīlat ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. [5.Moz.13:1-4]

Tie [kuri seko antikrista brīnumiem] tiks pazudināti tāpēc, ka tie nebūs pieņēmuši patieso mīlestību, kas tos būtu izglābusi. [2.Tes.2:10]

Lapas: 1 2 3 4