106. Ko Dievs sargā ar astoto bausli?


Baznīcas gads

Par Baznīcas gadu sauc svētdienu un svētku dienu kārtību kalendāra gadā. Tas sākas ar 1. Adventes svētdienu un noslēdzas ar Mirušo piemiņas dienu.

Baznīcas gadā ir trīs lielo svētku dienas — Ziemassvētki, Lieldienas un Vasarsvētki. No tām tikai pirmā ir pastāvīga, un kopš 354. gada Kristus piedzimšanas diena tiek datēta 25. decembrī.

Lieldienas un Vasarsvētki ir mainīgos datumos, bet vienmēr svētdienā. Vispārīgais Baznīcas koncils Nīkajā 325. gadā noteica, ka Lieldienas svinamas 1. svētdienā pēc pilnā mēness pēc pavasara saulgriežiem [kad diena un nakts ir vienādā garumā], lai pieminētu Pestītāja augšāmcelšanos. Lieldienas nevar būt agrāk par 22. martu un vēlāk par 25. aprīli.

Četrdesmitajā dienā pēc Lieldienām ir Jēzus debesbraukšanas diena un piecdesmitajā — Vasarsvētki.

Baznīcas gadu iedala divos pusgados — svētku pusgadā [no 1. Adventes svētdienas līdz Trīsvienības svētkiem] un bezsvētku pusgadā [svētdienām nav īpaša apzīmējuma].

1. SVĒTKU PUSGADS

A. Ziemassvētku laiks.

To ievada Adventes [lat. adventus — atnākšana] laiks ar 4 svētdienām. 1. Adventes svētdiena atkarībā no nedēļas dienas, kādā iekrīt Ziemassvētki, ir laikā no 27. novembra līdz 3. decembrim.

25. decembrī ir Ziemassvētki. Īstais svētku brīdis tomēr ir iepriekšējās dienas vakars [Ziemassvētku vakars, Svētā nakts]. Parasti svin arī otro Ziemassvētku dienu. Ja starp 27. un 31. decembri ir svētdiena, tad to sauc par svētdienu pēc Ziemassvētkiem. 1. janvāris nav tikai kalendāra gada sākums, bet astotā diena pēc Jēzus piedzimšanas, kad Viņš tika apgraizīts un Viņam tika. dots vārds [sal.Lk.2:21, Jēzus — Dievs palīdz]. Arī vecgada vakars ir baznīcā svinams brīdis. Svētdienu starp 2. un 5. janvāri sauc par svētdienu pēc Jaungada.

Ziemassvētku laiku noslēdz atspīdēšanas laiks [lat. epiphania — parādīšanās], kas sākas ar 6. janvāri —Zvaigznes dienu, ko latvieši sauc arī par Atspīdēšanas jeb Trijkungu dienu [sal.Mt.2], kurā parasti piemin ārmisijas darbu ["pagānu svētki"]. Svētdienas pēc 6. janvāra sauc par svētdienām pēc Zvaigznes dienas, un to skaits atkarībā no Lieldienu datuma ir no 1 līdz 6.


B. Lieldienu laiks.

Tas sākas 9. svētdienā pirms Lieldienām [lat. to sauc Septuagesima, t.i., septiņdesmitā diena pirms Lieldienām, faktiski Šis skaitlis ir aptuvens]. Septītajai svētdienai pirms Lieldienām sekojošā trešdiena ir Pelnu diena [gavēņa sākums Romas katoļu Baznīcā], kura evaņģēliskajā Baznīcā zaudējusi savu nozīmi.

Sestajai svētdienai pirms Lieldienām sekojošā trešdiena, četrdesmitā diena pirms Lieldienām, ir Latvijas Baznīcas Lielā Lūdzamā diena, ko citur svin Baznīcas gada beigās.

Pēdējā svētdiena pirms Lieldienām ir Pūpolu svētdiena [Palmu svētdiena, Sal.Mt.21:8]. Nedēļu pirms LleldienSm sauc par Kluso nedēlu, kurā Baznīcas svinamās dienas ir Zaļā ceturtdiena {Jēzus iedibināja Svēto Vakarēdienu], Lielā piektdiena [Jēzus nāves diena] un Klusā jeb Lieldienu Sestdiena [Jēzus dusēšanas diena].

Lieldienas — Kristus Augšāmcelšanās svētkus — parasti svin divas dienas. Sekojošo svētdienu sauc par Balto svētdienu, jo senajā baznīcā Lieldienās kristītie tērpās baltajās kristības drānās [kā patlaban jaunpiedzimušie]. Tāpat sekojošās 3 svētdienas sauc pēc ievadvārdiem: Kunga žēlastība, Ps.33:5, līksmojiet! Ps.66:2, dziediet! Ps.98:1.

Piektā svētdiena pēc Lieldienām tiek saukta par Lūgšanas svētdienu; pēc viduslaiku paraduma pirms Debesbraukšanas dienas sarīko grēku nožēlotāju procesijas.

Četrdesmitā diena pēc Lieldienām ir Debesbraukšanas diena [tās vecs latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena], tā vienmēr ir ceturtdiena un var būt starp 30. aprīli un 3. jūniju.

Maija otrā svētdiena ir Ģimenes diena [citur arī Mātes diena]. Vietām evaņģēliskā Baznīcā 25. martā svin Marijas pasludināšanas dienu.


C. Vasarsvētku laiks.

Vasarsvētku laiks sākas ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas.

Vasarsvētki ir piecdesmitā dienā pēc Lieldienām, kad piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās Baznīcas tapšanu. Tie vienmēr ir svētdienā un starp 10. maiju un 13. jūniju.

Vasarsvētku laiku noslēdz tiem sekojošā svētdiena — Trīsvienības svētki jeb Vasarsvētku atsvēte.

2. BEZSVĒTKU PUSGADS

Atkarībā no Lieldienu datuma pēc Trīsvienības svētkiem var būt 22 līdz 27 svētdienas, kas tiek tā arī apzīmētas. 24. jūnijā ir Jāņa Kristītāja diena.
Oktobra pirmā svētdiena ir Pļaujas svētki, ko citās valstīs svin arī citos datumos. 31. oktobris ir Ticības atjaunošanas svētki, kurā, atceroties vēsturisko Lutera tēžu piesišanu pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm 1517. gadā, atzīmē evaņģēliski luteriskās Baznīcas tapšanu. Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Mirušo piemiņas diena.