140. Kā mums, pakļautiem mantotajam iedzimtajam grēkam, izbēgt no mūžīgas pazudināšanas?


e-pāvests lasa grāmatas

Viņa e-minence šodien dalījās savos iespaidos par teju izlasītajām grāmatām. Tā ir viena no viņa iemīļotākajām nodarbēm līdzās dažādu pasākumu un vietu vizitācijām t.i. pagodināšanai ar savu klātbūtni.

e-pāvests atzinīgi vērtē grāmatu lasīšanu, un priecājas par ikvienu, kas to dara. “Ja arī jūs lasāt grāmatas” sacīja e-pāvests, “tā ir augsti vērtējama rīcība.” Uz jautājumu “Kādēļ?” viņš atbildēja, ka tas iemāca patstāvīgi domāt un spriest par lietām. “Un tas mūsdienās ir ļoti svarīgi,” uzsver e-pāvests. Otrs ieguvums ir bagātāka valoda un domu pasaule.

Pirmā grāmata, kuru rūpīgi izlasījis e-pāvests, ir amerikāņu kulta rakstnienka Kurta Vonnegūta apcere “Cilvēks bez valsts.” Autors, kurš nebija kristietis un neticēja Dievam, radījis virkni sava ziņā nenovērtējamu darbu, kuros savīts melnais humors, satīra, zinātniskā fantastika, autobiogrāfiski notikumi, fantāzija, filozofija, pacifisms, vides postīšanas nosodījums, politisko gājienu absurdums, bet tajā pašā laikā viņš ir pievērsies eksistences pamatjautājumiem.

Jāpiebilst, ka astoņus gadus pirms minētas apceres publicēšanas viņš bija solījies vairs nerakstīt, tomēr Buša politika darīja savu, tas ir, autors nenoturējas to neapcerējis. Nu tā gadās.

Otrs darbs, kurš e-pāvestu [negatīvā nozīmē] šokēja, ir Paulo Koelio “Veronica decides to die…” Lai gan autors, šķiet, kristīgi ievirzīts, tomēr viņa puspatiesības ir daudz ļaunākas nekā Vonnegūta ironiskie meli. “Šādi darbi ir ar tendenci suģestēt, jeb latviski sakot, programmēt,” sacīja e-pāvests. e-pāvesta bažas izraisīja autora viltīgais paņēmiens RKB Marijas kulta propogandā. “Tās ir puspatiesībām maskētas kristīgas herēzes,” brīdina e-pāvests. Arī citādā ziņā grāmata neiztur e-minences kritiku.

“Bet šī grāmata būtu jāizlasa katram,” ar prieku sacīja e-pāvests rādot Didža Meļķa tulkoto Džīna Edvarda Vīta grāmatu “Vieta, kur stāvēt.” “Tā ir par Mārtiņa Lutera notikumiem bagāto un Dieva Vārda svētīto dzīvi, un viņa pašaizliedzīgo kalpošanu Evaņģēlija sludināšanā,” skaidro e-pāvests. e-minence piebilda, ka grāmata katram būs brīnišķīgs un viegli lasāms materiāls iepazīstot 500 gadus senos notikumus, lai gan vietām manāmas varoņa kulta iezīmes. Tas bija neizbēgami, jo grāmatas autors to ir izdevis sērijā “līderi darbībā.” Bet to var un vajag atstāt nepamanītu, lai neaizēnotu mūsu Pestītāju Jēzus Kristu, kam vienīgajam līdz ar Tēvu un Svēto Garu ir viss gods, slava un pateicība mūžīgi. Grāmata tiešām laba.

Nobeigumā e-pāvests izsaka pateicību saviem labvēļiem, kas viņam ir nodrošinājuši vietu, laiku un citus apstākļus, lai e-minence netraucēti nodotos literatūras baudīšanai.



Abonē šīs atsauces.


Līdzīgās e-publikācijas

7 atsauces par “e-pāvests lasa grāmatas”

  1. gviclo:


    Cepuri nost, es teikšu.
    Ar cieņu,
    gviclo

  2. Gerda:


    Es arī izlasīju grāmatu “Veronika grib mirt” ,nedomāju, ka tā bija ļoti slikta. (es jau laikam skatījos uz to grāmatu ar sievietsa acīm…)

  3. talyc:


    :) šis ļoti svētīgais un vērā ņemamais pamudinājums, kas izkanējis caur viņa ekselences piemēru būtu jo sevišķi vērā ņemams tiem mūsdienu e-cilvēkiem, kuri ikdienas steigā un darījumu starplaikos paspēj izlasīt vienīgi svarīgāko e-pasta ziņojumos un kliedzošākos jaunumus dzeltenās preses slejās; Lai žēlīgs Dievs tiem dod savu spēku izrauties no iz zilajiem ekrāniem nākošās sekularitātes un ieslīgt neaprakstāmi plašajos literārās daiļrades krāšņajos dziļumos.

  4. wrc:


    “iepazīstot pusgadsimtu senos notikumus” rakstā ir par vāju teikts, laikam pusgadutūkstoti būtu pareizāk! Pievienojos gvido teiktajam.

  5. Mulders:


    Prikols… tak, ja kāds lasa grāmatas, domā pastāvīgi BET nepiekrīt Robčikam & Co, tad tas tiek nosaukts par ķeceri, ģeķi etc. Tur tā problēma, ka šis e-pāvesta pamudinājums būtībā implciē to, ka kāds var būt salasīsies grāmatiņas un galu galā izdomās, ka viņš nepiekrīt tādos vai citos jautājumos Robčikam & Co

    Tak būtībā pamudinājums lasīt gan ir labs un derīgs mūslaikos!

  6. gviclo:


    Mulder, varbūt izteikšu savas personīgās domas.

    CoCo Bongo ir labāks.

    Tās bija manas personīgās domas.

    Ar cieņu,
    gviclo

  7. moritz:


    saaku lasiit Antonijs Bīvors, Ļuba Vinogradova “Rakstnieks karā: Vasilijs Grosmans un Sarkanā armija 1941-1945″… ehhh… kaa sagribeejaas vecaas labaas zhurnaalistikas…



Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.