255. Kas ir lūgšana?


Dzīvie miroņi

Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. [1.Kor.15:21-22]

Dzīvie miroņi

Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka Kristus ir nācis atjaunot to, ko mēs pazaudējām ar Ādama grēkākrišanu. Kristus ir nācis labot to, ko Ādams izpostījis, atkrītot no Dieva. Ar Ādamu pie cilvēkiem ir ienācis ne tikai grēks un pazudināšana, bet arī nāve visās tās izpausmēs, tai skaitā fiziskā nāve – cilvēka fiziskās daļas iznīcība. Tādēļ Kristus nāca, lai caur Viņu tiktu atjaunota visa cilvēka būtne, kāda tā bija pirms grēkākrišanas, – ietverta brīnišķīgā, veselīgā un neiznīcīgā ķermenī.

Es jau minēju, ka Kristus nāca atjaunot visu, kas zudis līdz ar cilvēka grēkākrišanu. Vēstulē romiešiem [5:12-19] rakstīts: “Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku – nāve.. gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. ..jo sods gan ir nācis viena pārkāpuma dēļ un nesis pazudināšanu, bet žēlastības dāvana nākusi daudzu pārkāpumu dēļ un nesusi taisnošanu. ..Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti”.

Bet, ticot šim varenajam Evaņģēlijam, mums arī jātic apustuļa vārdiem par mūsu miesas atjaunošanu: “Kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.” Mums nevajadzētu saskaldīt Kristus darbu. Viņa atjaunošanas darbs bija pilnīgs. Viņam bija jāatbruņo visi mūsu ienaidnieki: grēks, velns, nāve un pazudināšana. Taču pagaidām, šai laikā, tas viss mūsu prātam paliek neredzams un nesaprotams. Bet, lai mācītu un vingrinātu mums ticību, Dievs atstāja mums visa šā ļaunuma ārējo veidu un formu.

Kā Dieva bērns es joprojām neredzu, ka mani grēki būtu paņemti prom. Jo savā miesā es arvien piedzīvoju un jūtu visu grēka spēku tādā mērā, ka izmisīgi uzlūkoju sevi par apgrēcību Dievam – līdz brīdim, kad sirdī gūstu dievišķu pārliecību, proti, ticību, ka Kristus ir pazudinājis grēku Savā miesā, lai grēks nepazudinātu mūs Dieva priekšā.

Šādā ticībā es varu sacīt: “Par spīti visiem saviem grēkiem, man vairs nav grēka Dieva priekšā, jo Viņš zina, cik dārgas un vērtīgas ir Jēzus asinis. Dieva priekšā es esmu pavisam brīvs no sava grēka, pilnīgi taisns un šķīsts – vienīgi Kristus asiņu izpirkšanas upura dēļ, vienīgi tāpēc, ka esmu Kristū.”

Tajā pašā laikā, kad redzu un jūtu, kā velns nedod mieru man un visiem cilvēkiem, man šķiet neiespējami, ka Kristus viņu jau ir uzvarējis. Bet man ir jātic Kristus vārdiem un jāsaka: “Viss velna niknums man nekaitēs nenieka, kamēr vien palieku Kristū. Taisni otrādi – jo tad viņš man varēs tikai pakalpot, vingrinot mani ticībā un lūgšanā.”

Tāpat, domājot par to, ka nāve guldīs manas miesas kapā, kā tās satrūdēs un kļūs par pīšļiem, man šķiet neiespējami, ka pēc visa tā mans ķermenis celsies no mirušajiem un dzīvos mūžīgi. Bet Kristus saka: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs” [Jņ.11:25], un man ir priecīgi jāatzīst: “Arī šie Kristus vārdi nemelo.”

Kāds neaptverams brīnums! Grēks vairs netiek uzskatīts par grēku, velns man nespēj kaitēt, un nāve mani nepaturēs savā varā, jo Kristus ir pilnīgs Pestītājs. Luters saka:

“Patiesi, ja Kristus ir pilnīgi paveicis Savu uzdevumu (atjaunot to, kas izpostīts) un liek apustuļiem to sludināt, tad Viņa apsolījums ir drošs. Tādēļ mēs, bez šaubām, uzdrošināsimies turēt Viņu pie vārda un no šīs dzīves aiziet, paļaujoties uz apsolījumu, ka pat tad, ja jau ilgu laiku būsim miruši un satrūdējuši, tomēr, atskanot brīnišķīgajām bazūnes skaņām un saucieniem (kā Kristus sauca Lācaru): “Pēteri, Pāvil, nāciet ārā!”, vienā mirklī mēs ar miesu un visiem locekļiem šausimies laukā no zemes kā dzirksteles, kas skaistākas par debesīm. Un nebūs svarīgi, vai mēs būsim tikuši sadedzināti pelnos vai izšķīduši ūdenī.”

Teiciet vareno Kungu, kurš pats paveiks to, ko ir apliecinājis Jesajas grāmatā: “Vai Tavi mirušie dzīvos, arī manējo mirušās miesas? Jā, tie celsies augšā! Mostieties un gavilējiet, jūs, kas dusat pīšļos! Jo Tava rasa ir kā zaļojoša lauka rasa; zeme mirušos atkal atdos dienas gaismai.” [Jes.26:19]

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.