256. Kas mūs mudina lūgties?


Dzīvā vārds ir darbīgs

Vairums cilvēku gluži vienkārši atsakās ticēt tam, ka Dieva vārds spēj kaut ko paveikt pats savā spēkā. Piedāvājam lasītājiem divas ilustrācijas, lai kaut niecīgā mērā attēlotu neticamo Dieva dzīvā vārda “darbīgo” spēku, kāds aprakstīts Jes.55:10-11.


Gan Austrumos, gan Rietumos mājās un rūpnīcās dažkārt automātisko durvju atvēršanai izmanto elektromotorus. 1. attēlā cilvēks pienāk pie aizvērtām durvīm un iedarbina ar roku vadāmu ierīci. Tā sūta signālu motoram, kas savienots ar durvīm. Motors atver durvis.

NETICAMI!

2. attēlā nav nekāda motora, kas varētu atvērt durvis. Cilvēks uzrunā pašas durvis. Viņa vārda spēks atver šīs durvis! Protams, paši no sevis cilvēka vārdi nespēj neko “paveikt” vai “piepildīt”. Tomēr Dieva dzīvais vārds to spēj un dara! Tas ir varens Dieva dzīvā, brīnumus darošā vārda spēks. Dieva vārds paveic to, ko tas ir pavēlējis!

Dzīvā vārds ir darbīgs

DIEVA VĀRDS TO VISU VEIC!

Caur savu dzīvo vārdu un Garu Dievs visu piepilda mūsu ticībā un dzīvē. Dieva vārds ir radošs spēks. Dzīvais Dieva vārds, ko sludina un māca kristieši, ir tas pats vārds, kuru Dievs lietoja, radīdams pasauli. Neticami! Svētajā Kristībā Dievs ar savu dzīvo vārdu pārrada, atjaunojot cilvēka dzīvi (Rom.6:3-5). “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums” (2.Kor.5:17).

Mūsdienās ir cilvēki, kas netic šai Bībeles mācībai. Viņiem šķiet, ka tie savā ziņā ir kā garāžas durvis ar motoru jeb ka viņi ir apveltīti ar brīvu gribu garīgās lietās. Pēc viņu pašu ieskatiem, kas nāk no nepareizas Rakstu izpratnes, Dieva vārds parauj vaļā sprūdu un atbrīvo viņu iekšējo “garīgo potenciālu”. Tāpēc daudzi šodien domā, ka, ja reiz pie viņiem ir nācis Dieva vārds, tad viņi spēj atvērt savu siržu durvis jeb “izvēlēties Kristu”. Bībele māca ko citu. Garīgās lietās mums nav brīvas gribas (Jņ.1:13; 6:44; Ap.d.16:14; Rom.9:18). Pirms Dieva vārds ir pie mums nācis, mēs esam miruši un mums nav nekāda garīga potenciāla. “Jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos” (Ef.2:1; Kol.1:21-22).

Tomēr, ja mēs nepretojamies Dieva dzīvajam, vārdam, kad tas nāk mūsu aukstajā sirdī, kas ir tik mirusi kā akmens, mēs tiekam darīti dzīvi. “Jūs .. esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda” (1.Pēt.1:23). Ja es vai jūs teiktu durvīm “atveries”, un gaidītu, ka tā notiks, tā būtu pēdējā muļķība. Bet Dieva dzīvais vārds ne vien spēj atvērt durvis, tas ieved mūs ticībā un mūs taisno, tas mūs arī svētī un uztur patiesā ticībā līdz galam. “Dievs nolēma tos, kas tic, glābt ar muļķīgu sludināšanu .. Dieva muļķība ir gudrāka par cilvēku gudrību, un Dieva nespēks ir daudz stiprāks par cilvēku spēku” (1.Kor.1:21, 25).



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.