361. Kā parasti notiek sagatavošanās Vakarēdienam luteriskajā Baznīcā?


Dziedējošās asinis

Ik gadus ārsti Amerikā veic vairāk nekā četrdesmit miljonus operāciju. Vairums ķirurģisko operāciju tiek veiktas, lai atjaunotu ādas, muskuļu un saišu bojājumus. Pārsvarā tās ir veiksmīgas, tomēr dažkārt ne. Dažreiz operācija ir veiksmīga, tomēr vēlāk iestājas regress un atjaunotie audi atmirst. Tad attiecīgā ķermeņa daļa vairs nav dzīva un uz to nevar paļauties.

Dziedējošās asinis

Līdzīgi regress var iestāties arī pēc tam, kad Dievs mūs ir garīgi dziedinājis, radot mūsos taisnojošu ticību. Dievs mūs taisno sava vārda un sava Dēla Jēzus dziedinošo un šķīstījošo asiņu spēkā. Dievs Kristū veic labošanas jeb taisnošanas darbu, mūs atkal pievienojot sev. Dievs Kristū “mūs ir salīdzinājis ar sevi (2.Kor.5:18-19).

JŪSU DZIEDINĀŠANAI, JŪSU SAMIERINĀŠANAI AR DIEVU NEPIECIEŠAMAS KRISTUS ASINIS, LAI VESELĪBU SAGLABĀTU

Un nu nāk pārbaudījums. Pēc tam, kad ķirurgs brūci ir sašuvis, nepieciešams, lai šajā vietā atsāktu riņķot asinis, kas tīra un dziedina brūci. Tāpat arī mūsu garīgā brūce (tas, ka grēka dēļ esam atrauti no Dieva) tiek dziedināta ar to, ka Dievs mūs attaisno un samierina ar Viņu Kristū. Lai jūsu dziedināšana Kristū būtu paliekoša, Dievs vēlas, lai Viņa veiktais taisnošanas darbs nemitīgi tiktu uzturēts un stiprināts ar Viņa Dēla asinīm. Apustulis Pāvils raksta: “Jo, ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, cik daudz vairāk, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa dzīvībā” (Rom.5:10).

SAMIERINĀŠANA, KURU NEUZTUR KRISTUS ASINIS, NOVED PIE BĪSTAMA DVĒSELES STĀVOKĻA

Gandrīz neviens no protestantiem, tāpat kā daudzi luterāņi, neapzinās, ka pēc tam, kad Dievs ir mūs attaisnojis un dziedinājis, Viņš vēlas, lai šīs jaunās saites starp mums un Dievu tiktu uzturētas ar Kristus asinīm, kuras saglabā mums taisnošanu. Mācītājs Čārlzs Porterfīlds Krauts savā 1888.gadā izdotajā grāmatā “Konservatīvā reformācija” (“The Conservative Reformation”) rakstīja:

“Neluteriskajiem protestantiem ir vispārizplatīts viedoklis, ka būtībā viss, kas nepieciešams mūsu pestīšanai, ir miris Kristus. [Tā kā mēs tiekam attaisnoti ar Kristus nāvi] mēs vienkārši atskatāmies uz Golgātu, lai rastu mieru, pārdomājot to, kas šeit reiz tika paveikts, un Svētais Vakarēdiens [līdz ar to kļūst vienīgi par brīdi, kad notiek] atskatīšanās uz upuri, kas reiz tika nests par mūsu grēkiem. Tādējādi teoloģiskā ziņā lielā daļā kristīgās baznīcas.. dominē jūtu reliģija, kas tiecas pārvērsties sentimentalitātē; tā ir reliģija, ko uztur atmiņas par aizgājušo laiku Pestītāju.”

Citiem vārdiem sakot, protestanti nesaskata vajadzību pēc ciešas un dzīvas saiknes starp taisnošanu un Kristus asinīm Svētajā Vakarēdienā.

DIEVA VĀRDS MĀCA, KA TAD, KAD ESAM TAISNOTI UN SAMIERINĀTI AR DIEVU, JAUNO DZĪVĪBU MŪSOS UZTUR KRISTUS ASINIS

Turpretī patiesi luteriski kristieši ir pavisam citādos ieskatos, kas pamatoti Dieva vārdā. Rom.5:10 ir teikts: “Ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, CIK DAUDZ VAIRĀK, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa DZĪVĪBĀ.” Citiem vārdiem, kā to norāda Dr. Krauts:

“Ja Kristum bija jānomirst, lai mūs atpestītu, VIŅAM IR JĀDZĪVO, LAI TO ĪSTENOTU. Ja Svētais Vakarēdiens ir pestīšanas (kura paveikta ar Viņa nāvi) sakraments, tas ir arī tās pašas pestīšanas, kas tiek īstenota ar to, ka Viņš ir dzīvs, sakraments. Ja [Viņa vārds] mums vēsta, ka Viņa miesa un asinis bija nepieciešamas, lai mūs atpestītu, tad tas vēsta arī to, ka [Viņa miesa un asinis Svētajā Vakarēdienā] aizvien vēl ir nepieciešamas, lai īstenotu atpestīšanu, ko tās paveikušas. Viņš pienesa upuri reizi par visām reizēm un īsteno to nemitīgi.”

Vairums protestantu, izņemot luterāņus, noliedz patiesu Kristus miesas un asiņu klātbūtni Vakarēdienā, tādējādi viņi nesaskata dzīvo un reālo saikni starp Dieva taisnošanas vārdiem un Svētā Vakarēdiena sakramentu, kurš pavēlēts šajos pašos vārdos. Un tomēr, gluži tāpat kā Dieva vārds mūs attaisno, Viņa dzīvais vārds arī uztur mūsos mieru ar Dievu.

Dieva mācība par taisnošanu pilnībā tiek īstenota ar Dievu samierināta grēcinieka dzīvē tikai tad, ja bez Dieva vārda mācības (kura pati ir dzīvs un darbīgs Dieva vārds) grēcinieks saņem arī paša Jēzus šķīstījošās, dziedinošās un dzīvu darošās asinis un miesu.

Dievs savā vārdā ir nepārprotami norādījis, ka Viņš vēlas, lai Viņa nenovērtējami dārgā mācība par taisnošanu cilvēkiem nebūtu tikai prāta vingrinājums. Dievs grib, lai Viņa dāvātā samierināšanās un taisnošana (piedošana) nemitīgi būtu dzīva un dzīvu daroša pieredze. “Ja mēs, kas bijām naidā ar Dievu, tikām salīdzināti ar Viņu Viņa Dēla nāvē, CIK DAUDZ VAIRĀK, salīdzināti būdami, tiksim izglābti Viņa DZĪVĪBĀ” (Rom.5:10).

Birkas: , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.