287. Ko mēs lūdzam Svētās Lūgšanas sestajā lūgumā?


Domu graudi

Pie Dieva ticībā tu esi brīvs no visām lietām; bet pie cilvēkiem tu esi ikvienam kalps mīlestībā.

Redzi, tā ir īstā, garīgā kristīgā brīvība, kas sirdi dara brīvu no visiem grēkiem, likumiem un baušļiem, kas pārsniedz katru citu brīvību tik augstu kā debesis zemi. Lai Dievs mums dod šo brīvību pareizi saprast un pasargāt!

Valdnieku vēstules jāpārlasa divas un trīs reizes, jo tās ir rakstītas gudri un ar apdomu. Bībele jālasa daudz vairāk un biežāk; jo tur Dievs licis uzrakstīt savu gudrību.

Kad es satveru Dieva vārdu, tad esmu ieguvis virsroku, tad varu nostāties velnam pretim un sacīt:”Es zinu no Dieva vārda un esmu drošs, ka šī nav mana, bet Dieva Dēla mācība; tas vārds man nemelos.”

Kas bēdu, izmisuma vai citu sirds sāpju vajāts, kam tārps ēd sirdsapziņā, tas lai vispirms turas pie Dieva vārda iepriecas, pēc tam lai ēd un dzer, un meklē dievbijīgu kristīgu ļaužu sabiedrību, sarunājas ar tiem, tad viņam kļūs labāki.

Klausies Dieva vārdu, esi uzcītīgs lūgšanā, tici, strādā, cik vien vari, un nekavējies daudz vienatnē, gan tad Dievs tevi no velna atpestīs un pasargās.

Mums ir drošs un stiprs pravieša vārds. Kam tāda pārliecība, tas jau velnu uzvarējis; bet kur kāds par šo mācību nav pārliecināts, tur nav labi ielaisties ar velnu strīdos.

Kur Svētie Raksti nevalda, tur es nevienam neieteiktu savu bērnu sūtīt. Kur Dieva vārdu nemitīgi nemāca, tur visam jāiet bojā; tādēļ mēs arī redzam, kādi ļaudis nāk no augstajām skolām.

Tu tiešām nevari Svētos Rakstus par daudz lasīt,
un ko tu lasi, to nevari pietiekoši labi lasīt,
un ko tu labi lasi, to nevari pārāk labi saprast,
un ko tu labi saproti, to nevari diezgan labi mācīt,
un ko tu labi māci, to nespēj citu priekšā diezgan labi dzīvot.

Ar Dieva vārdu nevar jokus dzīt. Ja tu to nesaproti, tad noņem cepuri Viņa priekšā.

Tāpat kā mūsu tauku un vaska sveces neapgaismo ne debesis, ne zemi, bet šauru kaktiņu mājā, bet saule apgaismo debesis, zemi un visas lietas, tā arī Dieva vārds ir īstā saule, kas mums dāvina mūžīgo dienu, lai dzīvojam un esam līksmi.
Ticība ir Svēto Rakstu atslēga.

Dieva brīnumi nenotiek tādēļ, lai mēs tos izprastu un aptvertu, bet lai mēs ticētu un gūtu iepriecu. Ja esi tik gudrs, tad izpēti, kā pa mazo zariņu izaug liels ābols, bumbiers, ķirsis vai cits kāds mazāks brīnums. Ļauj Dievam darboties un tici, bet neiedomājies viņu aptvert vai saprast.

Ticībā nedrīkst pieķerties tam, ko var just vai sajust, bet tam, ko nevar sajust un kas, kā Pāvils raksta, nav redzams.

Es gribu to sludināt, stāstīt un rakstīt, bet ar varu nevienam to negribu uzspiest, jo ticība jāuzņem labprātīgi un bez spaidiem.

Dievs rūpējas, bet mums jāstrādā.

Mīļajam Dievam it labi patīk, ja tu reiz no sirds dziļumiem priecājies vai smejies.

Es labprāt gribētu redzēt, ka visas mākslas, bet sevišķi mūzika, kalpotu Tam, kas viņas devis un radījis.

Mūzika ir skaista, augsta Dieva dāvana; tā stādāma tuvu teoloģijai. Jaunatnei vienmēr vajadzētu radināties šinī mākslā, jo tā padara cilvēkus smalkus un veiklus.

Ja mēs darītu kā pienākas un nedarītu kā paši gribam, tad mums arī būtu viss, kas nepieciešams. Bet mēs daram, ko gribam, un nedaram to, kas pienākas, tādēļ mums jāņem par labu arī tas, ko paši negribam.

Birkas:



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.