81. Kādam prātam mums ir jābūt pret savu tuvāko?


Dod augļus nest pacietibā, Dod svētam palikt ticībā [233]

Dievs, mīļais Tēvs, mans raditajs, Mans glābejs, sargs un vaditajs,
Es bēdīgs tevi pielūdzu, Tev savas kaites izsūdzu;
Uzlūko mani nabagu Un sniedz man savu palīgu.


Mans Pestitajs, Kungs Jezus Krist, Tu sevi licies krustā sist
Un esi mocīts manis dēļ: Es teicu tev ar sird un mēl’,
Uz tavām as’nīm paļaujos, Tev dzīvs un mirdams pieķeros.

Dievs svētais Gars, iepriecetajs, Tu manu bēdu remdetajs!
Kad nāve manu sirdi māc, Tu manu dvēs’li pestīt nāc,
Ka visu ļaunu uzvāru un mūžam nāvi neredzu.

Dievs Tēvs, Dievs Dēls, Dievs svētais Gars! Lai palieku kā dzīvais zars
Iekš tevis cieti iestādīts Un tavās rokās ierakstīts;
Dod augļus nest pacietibā, Dod svētam palikt ticībā.

Vēl, mīļais Dievs, ar to dod klāt, Ka vaijaga pēc tava prāt’;
To dienišķigu maizit’ dod Par labu man un tev par god’.
Šis vārds man allaž sirdī skan: Kad Dievs man ir, tad man ir gan!



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.