129. Vai cilvēks spēj pildīt Dieva baušļus?


Divdesmitā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Un Jēzus sāka atkal uz tiem runāt līdzībās un sacīja: “Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad ķēniņš palika dusmīgs, viņš izsūtīja savu karaspēku un lika šos slepkavas nokaut un nodedzināja viņu pilsētu. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: kāzas ir sataisītas, bet viesi nebija cienīgi. Tāpēc eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat. Un kalpi izgāja uz lielceļiem un atveda kādus vien atrazdami, ļaunus un labus, un kāzu nams pildījās ar viesiem. Tad ķēniņš iegāja viesus aplūkot un ieraudzīja tur vienu cilvēku, kas nebija ģērbies kāzu drēbēs. Un viņš sacīja tam: draugs, kā tu esi šeit ienācis bez kāzu drēbēm? – Bet tas palika kā mēms. Tad ķēniņš sacīja saviem kalpiem: sasieniet tam kājas un rokas un izmetiet to galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.” [Mt.22:1-14]

Mīļie draugi, svētais Dieva kalps Mozus pirms nāves sacīja, brīnoties par Visuvareno Dievu: “Patiešām, Viņš mīl tautas!” [5.Moz.33:3] Jā, patiesi ciena un mīl mūs, nabaga grēciniekus, visu lietu Radītājs tik ļoti un vareni, tik sirsnīgi, ka lielāku mīlestību nemūžam neatrast. Jo Dievs mūs, zemes pīšļus, ir tā mīlējis un augstu cienījis, ka Viņš mums savu vienīgo Dēlu, Kungu Jēzu Kristu, devis par līgavaini un iešķiņķojis, un līdz ar Viņu arī visu Debess mantu un bagātību. “Nāciet, pulcējieties Dieva lielajā mielastā.” [Atkl.19:17]

“Nu topi līgsma, dzied un dej,
Tu mīļā Dieva draudzīt`,
Teic, droši, nāc ar manim ej,
Tos lielos darbus raudzīt,
Ko Dieviņš darījs ir pie mums,
Kāds dārgs ir Kristus pelnījums,
Gann [gana] grūti tas Tam nācis.

Mēs šobrīd pārdomāsim: Garīgās kāzas, ko Dievs sagatavojis savam Dēlam.

Dievs, Tu turi sirdi tādu,
Kāds Tu pats, kas karsta ir,
Lai es tev ir manu rādu;
Ak, es lūdzos, neatšķir,
Mann` no tavas mīlestības,
Es apkampju tev` no sirds,
Dod, ka es netopu šķirts,
Nost no tavas žēlastības,
Kamēr es pēc nāves plūd`
Teikdams tev`, ir tur nezūd`, Āmen.

Jums būs zināt, mani draugi, ka šo līdzību Kungs Jēzus Kristus stāstīja farizejiem, rakstu mācītājiem un augstajiem priesteriem nedēļā, kuras piektdienā Viņš cieta rūgtu nāvi pie krusta koka. Ar šo līdzību Viņš augstajiem baznīcas kungiem gribēja parādīt, cik viņi ir bezdievīgi, ka nevēlas saņemt žēlastību, ko Dievs no Debesīm tiem dāvāja.

Tāpēc pār viņiem bija jānāk vārdiem: “Dieva valstība no jums tiks atņemta un dota tautai, kas nes viņas augļus.” [Mt.21:43] Šo līdzību Kristus iesāk ar vārdiem: Debesu valstība līdzinās ķēniņam, kas taisīja savam dēlam kāzas. Tā Jēzus Kristus saprot kristīgo draudzi virs zemes, pie kuras Dievs mīt ar savu žēlastību, un ar kuru draudzību Dievs savas Debesis dēsta un pilda. Šajā Dieva valstībā Dievs rīkojas kā ķēniņš, kas rīko savam dēlam kāzas. Ķēniņš ir pats Debesu Tēvs, kas radījis un joprojām valda un uztur zemi un Debesis. Dēls ir “Viņa godības atspulgs un būtības attēls.” [Ebr.1:3] Tam Viņš taisīja kāzas.

Bet ar ko? Kas ir līgava? Tā, mani draugi, ir visi cilvēki pasaulē, bet visvairāk Viņa draugi ir kristītie cilvēki, kam Viņš saka: “Un Es saderēšos ar tevi uz mūžu mūžiem, Es gribu saistīties ar tevi savstarpējā uzticībā un paļāvībā pēc tiesas un taisnības laipnīgumā un žēlastībā, Es saderēšos ar tevi ticībā un nezūdamā uzticībā, un tu atzīsi To Kungu.” [Hoz.2:21-22] Proti, Jēzus Kristus grib nabaga ticīgos grēciniekus mūžīgi mīlēt no sirds dziļumiem un dāvāt tiem savu Debesu valstību. Kad tu, mans draugs, atstājies no grēkiem, tos no sirds apraudi, Dievu lūdz, ka Viņš gribētu tev piedot tavu grēkus, un kad tu tici Kristū, ka Viņš ir tavs Pestītājs, tad Jēzus Kristus saderas un salaulājas ar tevi.

“Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu.” [1.Kor.6:17] Svētais apustulis Pāvils māca, kas Jēzu Kristu apkampj ar ticības rokām, tas top ar Viņu viens gars, miesa no Viņa miesas un kauls no Viņa kaula, ko Viņš nemūžam nevar ienīst. [Ef.5:30]

Kāzās ļaudis ir līgsmi, kā saka pats Kristus Jēzus: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem?” [Mt.9:15] Tāpat šajās garīgajās kāzās līksmo nevien mūsu ticīgā dvēsele, bet priecājas ir Dievs pats un visi svētie eņģeļi Debesīs. [Lk.15:10]

Bet visvairāk šīs kāzas mūs priecē tādēļ, ka dzirdam par žēlastību, kas tiek ikkatram dāvāta. Ķēniņš liek visiem sacīt: Redzi, Mans mielasts ir sagatavots.

Tā ir liela žēlastība, ko Dievs tev dara dāvādams [šķiņķodams] tev savu Dēlu. Tas ir brīnums no brīnumiem. Tādu godu Dievs nav rādījis pat svētajiem eņģeļiem. Tu, ak ticīgais cilvēks, vari priecādamies sacīt un lielīties: Es esmu Kunga Jēzus Kristus līgava [brūte], Viņš ir mans līgavainis [brūtgans]. Vai tas nav liels gods?

Apdomā, kas ir līgavainis? Viņš nav no tavas kārtas, bet “ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs, kam vienīgam ir nemirstība. [1.Tim.6:15-16] Viņš saka: “Debesis ir Mans tronis, un zeme ir Manu kāju pamesls.” [Jes.66:1] Tavam līgavainim ir pilna roka. Dievs, tu “esi to darījis par valdnieku pār Saviem radījumiem, visu Tu esi nolicis pie viņa kājām.” [Ps.8:7] Viņam “ir dota visa vara debesīs un virs zemes.” [Mt.28:18] “Viņš valda no jūras līdz jūrai un no Eifratas upes līdz pat zemes galiem!” [Ps.72:8] Viņš ir gudrs Kungs, un pati gudrība. Redzi, mans draugs, cik augsts kungs ir tavs līgavainis. “Jo tavs laulāts vīrs ir tavs radītājs,” [Jes.54:5] saka svētais pravietis Jesaja.

No otras puses padomā, kas ir līgava šajās kāzās? Tā ir kristīgā draudze, un katrs tās cilvēks. Uzlūko līgavaini un tad līgavu, Dieva Dēlu un cilvēku, un ātri tu pamanīsi, kādu žēlastību tev Dievs ir parādījis.

Līgavainis ir mūžīgā ķēniņa patiess, īstens un mūžīgs Dēls, bet līgava, cilvēks, ir zemes pīte, iznīkstoša un mirstoša lieta. Līgavainis ir svēts, šķīsts, taisns un skaidrs, “skaistākais starp cilvēku bērniem.” [Ps.45:3] Bet līgava ir netaisna, neganta, nešķīsta un nejauka. Pati Kunga Jēzus Kristus līgava žēlojas: “Mēs visi esam palikuši kā nešķīsti, un visa mūsu taisnība ir kā sārņains tērps.” [Jes.64:6] To mums pārmet pats Dievs: “Nododamās visām šīm negantībām un visai šai netiklībai [maukošanai], tu nepieminēji savas jaunības dienas, kad tu biji plika un kaila un atstāta savās asinīs.” [Ec.16:22]

Līgavainis ir bagāts, “kurā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības.” [Kol.2:3] Viss pasaules zelts un sudrabs pieder Viņam. Līgava ir nabaga cilvēks, plika un kaila, kas saka savam līgavainim: “Kails es esmu nācis no savas mātes klēpja, un kails es atkal aiziešu.” [Īj.1:21] Velns, elles slepkava, [Lk.10:18] mūs ir pilnīgi izpostījis un pametis kailus.

Jā, mums vēl ir liels parāds Dieva grāmatā – desmit tūkstoši talenti. [Mt.18:24] Tādu parādu mēs paši nemūžam nenomaksāsim.

Līgavaini teic visas lietas Debesīs un virs zemes. Tur visa radība dzied ar skanīgu balsi: “Tam, kas sēd goda krēslā, un tam Jēram, lai ir pateicība, gods, slava un vara mūžu mūžos.” [Atkl.5:13] Bet līgavai “trūkst dievišķās godības.” [Rom.3:23] Mums nav ar ko lielīties.

Ko tu vari tagad sacīt? Tomēr dzīvais Dieva Dēls uzņem cilvēku par savu līgavu. Vai vēl tu nesaproti kā Jēzus Kristus tevi ciena un mīl?

Apdomā vēl, cik ļoti viss šajās kāzās ir sataisīs un sagatavots. Jo tā šeit skan vārdi: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Tas mums nav jāsaprot tā, ka Dieva namā mums būs ēst, dzert un plītēt. Nē, jo kā šīs kāzas ir garīgas, tā arīdzan mielasts garīgs. “Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā.” [Rom.14:17] Saka svētais apustulis Pāvils.

Kad nu šeit tiek minēti vērši un baroti lopi, tas jāsaprot kā Dieva lielās dāvanas un labdarīšana, ko Dievs sava mīļā Dēla, Kunga Jēzus Kristus dēļ, caur un iekš mums piešķir un dāvā.

Šīs dāvanas mums Jēzus Kristus ar savām ciešanām, mokām un asins izliešanu ir nopelnījis, un pats kliedzis: “Viss piepildīts!” [Jņ.19:30] Šajā evaņģēlijā rakstīts: Viss sagatavots – caur Jēzus Kristus rūgtajām un grūtajām mokām un nopelnu, kad Viņš kā jēriņš likās nokauties pie krusta koka, un, lielas mīlestības vadīts, mūsu dēļ Dieva dusmu liesmās cepies. “Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība.” [Jņ.6:54]

Visas lielas ir sagatavotas mūsu Pestītāja žēlastībā, kas ir atspīdējusi visiem cilvēkiem. [Tit.2:11] Visas lietas ir sataisītas, caur Rakstiem, “jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par Mani!” [Jņ.5:39] “Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.” [Rom.15:4]

Visas lietas Debesīs ir sagatavotas. Jo mūsu dvēseles līgavainis ir nogājis mums vietu sagatavot. [Jņ.14:2] Un, kas ies caur Viņu, tas taps svēts, tas izies un ieies, un atradīs ganības. Viss, kas vajadzīgs mūsu dvēselei, mēs atrodam Kristū Jēzū. Viņā mēs atrodam mūžīgo dzīvošanu. Tādēļ “baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!” Kā saka ķēniņš Dāvids. [Ps.34:9]

Šo žēlastību žēlīgais Dievs dāvā visiem visiem cilvēkiem, pat tiem, kas šo žēlastību nicina. Jo šis evaņģēlijs saka: “Un viņš izsūtīja savus kalpus aicināt viesus kāzās, bet tie negribēja nākt. Viņš izsūtīja atkal citus kalpus un teica tiem: sakait aicinātiem: redzi, mans mielasts sataisīts, mani vērši un baroti lopi nokauti un viss sagatavots; nāciet kāzās. Bet viņi to neievēroja un nogāja cits uz savu tīrumu un cits savās darīšanās. Bet citi sagrāba viņa kalpus, tos apsmēja un nokāva. Tad viņš sacīja saviem kalpiem: Eita uz lielceļiem un aiciniet kāzās, kādus vien atrodat.” Proti, žēlīgais Dievs liek pasludināt savu svēto vārdu visās visās vietās, visā pasaulē, visiem ļaudīm. Viņš saka: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai.” [Mk.16:15] Dievs “grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” [1.Tim.2:4] Māca apustulis Pāvils. Dievs negrib “ka kādi pazustu, bet ka visi nāktu pie atgriešanās.” [2.Pēt.3:9] Saka svētais apustulis Pēteris. “Tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo.” [Ec.33:11]

Bet kas vainīgs, ka ne visi cilvēki nonāk Debesīs pie Dieva? Mans draugs, tā nav Dieva vaina. Uz Viņa kalpiem tu arī nevari saukt, jo Dievs aicina tevi pie sevis ar savu Vārdu, un kalpi dara to, kas tiem pavēlēts. Bet viesi, tu, tu, ak, cilvēks, tu negribi nākt, tu aizej un smādē šīs garīgās kāzas.

Kad tev jānāk Dieva vārdā, tad tu ej uz savu tīrumu, uz plītēšanu, zagšanu, maucību un citur. Pat, ja tu reizēm saki lūgšanas, ienāc baznīcā un klausies Dieva vārdu, tad tu tomēr nedari to no sirds, bet vienīgi kavēdams laiku un ļaudīm izrādoties. Jā, tu sit un nokauj Dieva kalpu, savu mācītāju, ar savu mēli spīvi par viņu runādams.

Vai tas patīk Dievam, augstam ķēniņam? Re, patiesi, “ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele.” [Mt.16:26] “Bet, kas Mani nicina, tas nicina To, kas Mani sūtījis.”[Lk.10:16]

Ja tu domā Dievu apmuļķot, tad Viņš liks sasiet tev rokas un kājas un izmest tumsībā, kur būs kaukšana un zobu trīcēšana.

Tāpēc, ak cilvēk, nenicini Dievu un Viņa žēlastību, ko Viņš tev dāvā savā vārdā. Lai tavas ausis vienmēr atskan vārds, kas šeit rakstīs: “Tad ķēniņš palika dusmīgs.” Ak, kad Dievs dusmo, tad dusmojas uz mums visas radītās lietas. “Tad miera laidari taps postīti tā Kunga bardzības karstuma dēļ.” [? Jer.26:37] “Bargs un atriebīgs Dievs ir Tas Kungs, jā, tik tiešām, Tas Kungs ir atriebīgs un turklāt bargs un dusmīgs; Tas Kungs ir atriebīgs Saviem pretiniekiem un ilgi kaist dusmās pret Saviem ienaidniekiem.” [Nah.1:2]

Viņa dusmas deg kā uguns. Kad Viņš savu spēku, sava kara, izsūta, kas tad varēs izbēgt, lai tas būtu debesīs, uz zemes vai ellē?

Saki man, ak, cilvēks, kur vari tu glābties šajos vaidu laikos? Kurā mežā? Kuros krūmos? Kurā tīrumā? Kur tu vari paslēpties? Vai tad Dieva roka tevi it visur neatrastu?

Ja gribi būt tu šajās garīgajās kāzās, tad novelc un nomet grēka svārkus un nešķīstības blēņu drēbes, lien pelnos un zemojies Dieva priekšā, atstājies no grēkiem no sirds, apvelc īstas ticības goda svārkus, Jēzu Kristu, tici Viņā, kas ir pestīšanas apģērbs, taisnības svārki, tad tu stāvēsi Viņam pa labo roku, kā līgava “kas mirdz un lepojas savu aplikto rotu košumā.” [Jes.61:10]

Šos svārkus tu dabūji jau tad, kad tiki kristīs. “Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus Vārdā, esat tērpušies Kristū.” [Gal.3:27] Apģērbsim arī paklausību. “Tāpēc noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās.” [Rom.13:12] Ja tu to nedari, tad Dievs liks sasiet tavas rokas un kājas, un izmest tevi galīgā tumsībā, kur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

Paldievs, ak saldais Jēzuliņš,
Ka tu mums dzimis cilvēciņš,
Mums priekš tās elles glaba [glāb]. Āmen.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.