289. Ko mēs lūdzam Svētās Lūgšanas septītajā lūgumā?


Dievs runā skaidri

Kopš 1991.gada misionāri un evaņģelizētāji sāka ierasties agrākajā Padomju Savienībā. Niecīgais iesākums drīz kļuva par nebeidzamu straumi. Tie, kas bija dzīvojuši te valdošā ateisma apspiestībā, sākotnēji misionārus uzņēma atplestām rokām. Šo prieku drīz nomainīja aizdomīgums, apmulsums, pat pretestība. Cilvēkiem radās jautājums: “Kā gan tik daudzi un dažādi misionāri un evaņģelizētāji var apgalvot, ka lasa vienu un to pašu Bībeli, tomēr viņu skaidrojumi ir tik atšķirīgi un savstarpēji pretrunīgi?”

Dievs runā skaidri


Tas pārsteidza arī pazīstamo franču vēsturnieku Aleksi Tokvilu, kad viņš 1831.-1832.gadā apmeklēja Savienotās Valstis. Šajā jaundibinātajā nācijā ņudzēt ņudzēja no dažādiem reliģiskiem skolotājiem un mācītājiem, kas visi apgalvoja, ka ir kristieši un ka viņi lieto to pašu Bībeli. Tomēr viņu Dieva vārda skaidrojumi bija pilnīgi atšķirīgi, pat pretēji! Tokvila nemaz nenojauta, ka tas, ko viņš redz, vēl ir tikai priekšvēstnesis tai eksplozijai, kura XX gadsimta noslēgumā Savienotajās Valstīs bija radījusi 1500 dažādas denominācijas jeb reliģiskus novirzienus! Gadu desmitiem šīs atšķirīgās un pretrunīgās Bībeles interpretācijas ir maldinājušas un mocījušas ļaužu prātus Amerikā, gluži tāpat kā tagad ar savu samaitājošo iespaidu iebrūkot kādreizējās PSRS teritorijā.

DIEVS NEMALDINA

Vai Dievs grib, lai Viņa vārds tiktu skaidrots un mācīts daudzos dažādos veidos? Nē! Pats savā vārdā Dievs skaidri nosaka: “Neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams” (2.Pēt.1:20).

Dievs nerunā pats sev pretī. Viņš ir kārtības, nevis nekārtības Dievs. Savā žēlsirdībā mūsu mīlošais Kungs nekad nerunātu ar saviem bērniem tā, lai tos mulsinātu vai radītu konfliktu. Mūsu Dievs ir “Dievs, kas nemelo” (Tit.1:2). Ir neiespējami, ka Dievs melotu (Ebr.6:18). Pat ja daudzi mūsdienās censtos Bībeli nepareizi tulkot un skaidrot, Dievs nepieļaus, ka Viņa vārds tiktu izmainīts. “Ja mēs esam neuzticīgi, Viņš paliek uzticīgs, jo Viņš nevar sevi pašu aizliegt” (2.Tim.2:13).

Neatturieties no Bībeles lasīšanas, bīstoties, ka varētu to nepareizi saprast. Dievs apsola, ka Viņa Gars palīdzēs jums izprast Viņa vārdu. “Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs manā vārdā, tas jums visu mācīs” (Jņ.14:26). “Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā” (Jņ.16:13).

Ja jau Dieva vārds ir skaidrs un nesatur nekādas pretrunas, kāpēc ir tik daudz dažādu interpretāciju? Gluži vienkārši tāpēc, ka daudzi lasa Bībeli, balstoties uz saviem priekšstatiem par to. Priekšstati ir mūsu pašu cilvēciskās iedomas, kuras mēs aizliekam priekšā Bībeles vārdiem, pirms sākam lasīt. Tas ir tāpat kā iekrāsotu stikla gabalu uzliekot virsū melnbaltam attēlam, – attēls izskatās pavisam citāds nekā oriģināls. Mēs redzam savādāk, nekā autors to iecerējis. Ja, aplūkojuši attēlu caur krāsaino stiklu, mēs kādam pastāstītu, ko mākslinieks ir uzzīmējis, visticamāk, ka mūsu atstāsts padarītu Šo darbu neatpazīstamu.

Jēzus apsūdzēja farizejus, ka viņi sagroza Dieva vārdu, ietulkojot tur savus priekšstatus. Viņi raudzījās uz Dieva vārdu kā caur šo krāsaino stiklu, tāpēc arī pārprata to, ko Dievs patiesībā bija teicis. “Jūs pētījat rakstus,” Jēzus teica farizejiem, “jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par mani” (Jņ.5:39). Būtībā Jēzus pasaka farizejiem, ka viņi Rakstos meklē reliģiskus likumus, pēc kuriem vadoties un kurus pildot viņi varētu mēģināt iegūt Dieva labvēlību. Tomēr Jēzus norāda, ka Bībele nekādā gadījumā nav reliģisku likumu grāmata. Bībeles centrs ir Jēzus pats.

JĒZUS ATDARĪS JŪSU PRĀTU

Ik reizi, lasot Bībeli, mums jālūdz Jēzus, lai Viņš mums dod to pašu, ko tik žēlsirdīgi dāvāja saviem mācekļiem, kad “Viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie Rakstus saprata” (Lk.24:45). Kad atveram Bībeli, lai meklētu Rakstos bez mūsu cilvēcisko priekšstatu un iedomu krāsainā stikla, mēs, gluži kā Marija, esam apsēdušies pie Jēzus kājām (Lk.10:39). Ikdienas Bībeles lasīšana pamatojas brīnišķīgajā Bībeles mācībā, ka “visas lietas ir dibinātas” Jēzū Kristū (Kol.1:17), tajā skaitā arī Raksti. Tad mēs piedzīvosim lielu prieku, tāpat kā Jēzus ceļabiedri uz Emavas ceļa, kad, “iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti” (Lk.24:27).

Dieva vārdam ir viena skaidra nozīme un daudzas dažādas pārprastas. Dievs nevar runāt pats sev pretī. Dievs nemelos, Viņš nemaz nevar jums melot (Ebr.6:18). Rakstu studijām un pārdomāšanai nododieties ar lielu prieku! Raksti liecina par vienu – par Jēzu Kristu (Jņ.5:39)! Līksmojiet! Šis Jēzus, kurš atrodams Rakstos, jums ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība (Jņ.14:6)!

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.