178. Kādas divas dabas ir apvienotas mūsu Pestītājā?


Dievs paklausa lūgšanas

“Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks.” [Mk.11:24]

Dievs paklausa lūgšanas


Ticības lūgšanai ir nepieciešams ne tikai ar muti piesaukt apsolījumus, ka Dievs paklausa lūgšanas, bet būtiskākais ir paglabāt tos savā sirdī un pie katra apsolījuma vārda domāt par šīm lietām:

Pirmkārt, par Dieva – Apsolījuma Devēja īpašībām un īpaši par Viņa žēlastību, kas ir nesalīdzināma, mūžīga un nemainīga, un par to, ka šai brīdī Dieva žēlastība ir tāda pati, tikpat stipra un dedzīga kā toreiz, kad apsolījums tika dots.

Otrkārt, par Apsolījuma Devēja spēku un dievišķo visvarenību, jo Dievam nekas nav neiespējams [Lk.1:37]. Viņa labā roka spēj mainīt visas lietas [Dan.4:33; 2.Moz.15:6]. Viņš spēj darīt daudz vairāk par to, ko lūdzam un domājam [Ef.3:20].

Un, treškārt, par Apsolījuma Devēja uzticamību, ka Viņš nevar melot. Viņš ir Dievs un ne cilvēks [Hoz.11:9]. Lai mūs vēl vairāk pārliecinātu, Viņš ir apstiprinājis Savus apsolījumus ar zvērestu, kā apustulis saka: “Gribēdams apsolījuma mantiniekiem vēl vairāk parādīt Savu negrozāmo gribu, Dievs tāpēc to ir apstiprinājis ar zvērestu” [Ebr.6:17].

Šīs trīs Dieva īpašības – Viņa dedzīgā mīlestība, Viņa dievišķā visvarenība un Viņa mūžīgā uzticamība – ir kā trīskārša virve, ko Tas Kungs ir pasniedzis mums no debesīm ar Savu vārdu, lai ikviens, kas tai pieķeras, vienmēr tiktu glābts un celts augšup, pat arī ja “ūdeņi apdraud manu dzīvību” [Ps.69:1]. Jā, ar to viņš tiks uzcelts debesīs.

Turklāt ticības lūgšanai ir jāsaņem, jāuzlūko un jāizceļ mūsu Vidutāja Kristus persona, Viņa nopelns un darbs. Lūgšanā mums ir jāpiemin, kā Dievs mīl un vērtē Savu Dēlu un visu, ko Viņš darījis un pelnījis. To nozīmē lūgšana Jēzus vārdā. Jēzus saka: “Ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā vārdā” [Jņ.16:23].

Kad Mozus lūdza, viņš sacīja: “Apžēlojies par Savu tautu, ka Tu to neizposti. Piemini Ābrahāmu, Īzāku un Israēlu, Savus kalpus” [2.Moz.32:12–13]. Mums jāsaka: “Te ir viens, kas ir lielāks nekā Ābrahāms, Īzāks un Israēls. Piemini Savu kalpu Jēzu Kristu, Tavu mīļo Dēlu, mūsu Kungu un Galvotāju. Un Viņa dēļ esi mums žēlīgs. Neraugies uz mums, bet uz Savu Dēlu. Mūsos ir vienas vienīgas vājības, bet viss mūsu cienīgums ir Viņā. Tavs mīļotais Dēls ir mūs pieņēmis, glābis, atkarojis un izcīnījis, un Tu mīli Savu Dēlu un Viņa darbu, esi mums žēlīgs Viņa dēļ. Kungs, ne mūsu dēļ! Ne mūsu dēļ, bet Sava Dēla dēļ, uz kuru Tev labs prāts, esi mums žēlīgs un dari mums tā, kā esi sacījis.”

Visbeidzot, ticības lūgšanai ir jārūpējas par Dieva vārda godu. Saki līdz ar Dāvidu: “Kas gan pazemē Tevi slavēs?” [Ps.6:6]. Ja turpretī Tu glāb tik lielus un necienīgus grēciniekus kā mani, tad Tev būs liela slava mūžīgi. Jo lielāks ir grēks, ko Tu piedod, jo lielāka ir Tava žēlastība. Un, jo lielāks posts un samaitātība, no kuras Tu glāb, jo lielāka Tava labestība un spēks. Un, cik liela ir Tava žēlastība, tik liels būs arī Tava vārda gods.

Un ko gan Dievs nedarīs Sava vārda dēļ! Tādēļ arī Dāvids lūdz šādi: “Tava vārda dēļ, ak, Kungs, piedod man manu noziegumu, jo tas ir liels!” [Ps.25:11]. Šādi mēs piesaucam Dieva godu, kad Viņu sastopam Viņa vārdā. Vai Dievs nerīkosies, aizstāvot Sava vārda godu? Viņš taču nevar Sevi aizliegt [2.Tim.2:13]. Jo vairāk mēs turam Dievu pie Viņa vārda un ticam Viņam, jo vairāk mēs Viņu pagodinām, kā ir rakstīts: Ābrahāms, “Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā” [Rom.4:20].

Tagad atliek tikai to visu likt lietā, apdomājot, kādus apsolījumus Viņš mums devis, un visās bēdās un vajadzībās par tiem atgādināt Dievam ar bērnišķu ticību un lūgt: “Dari tā, kā esi solījis.” Bet kurš var saskaitīt visus žēlastības pilnos vārdus, ar kuriem Debesu Tēvs vēlas izpaust pret mums Savu mīlošo sirdi un ar kuriem Viņš velk pie Sevis Savu maldīgo cilvēkbērnu? Tamdēļ Viņš mums ir pavēlējis nākt pie Viņa visās savās bēdās ar lūgšanām un piesaukšanu un vienlaikus devis visskaidrākos apsolījumus un iedrošinājumus, ka Viņš mūs uzklausīs.

Tas Kungs saka: “Es priecāšos tiem labu darīt” [Jer.32:41]. Viņš pavēl: “Piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!” [Ps.50:15]. “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts” [Mt.7:7]. “Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā vārdā” [Jņ.16:23]. “Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos” [Mt.18:19].

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.