295. Kāds nolūks kristībā ir ūdenim?


Dievs ir jūtams klātu [255]

Dievs ir jūtams klātu; Viņu pielūgt sākam,
Pazemīgi priekš ta nākam. Dievs ir mūsu vidū;
Sirds, gars, visa iekša Klusi klanās viņa priekšā.
Kas to zin Un piemin, -
Tas lai neatraujās, Tam no jauna ļaujās.


Dievs ir jūtams klātu, Viņš, pie ka par vakti
Ķerubim’ stāv dien’ un nakti; „Svēts, svēts, svēts” tur atskan
Visā eņģļu pulkā, Kad tie Dieva godu tulko.
Saņem, Dievs, Kad ar mēs,
Lai gan zemi esam, Upuri tev nesam.

Labprāt mēs atsakam Visiem pasaul’s niekiem,
Visiem iznīcīgiem priekiem. Kungs, ņem mūsu sirdi,
Dvēs’li, mies’ un rotu, Tev par īpašumu dotu!
Tu vien tu Būsi nu
Mūžam mūsu daļa, Godajams bez gala.

Ak kaut es pareizi Tevi noslavētu
Un tev garā kalpot spētu! Kaut es eņģ’ļiem līdzi
Varētu tev skatīt Un tev tuvu pie sev matīt!
Augstais Dievs, Mīļais Tēvs,
Māci man šo dienu Patikt tev arvienu.

Gars, kas visu pilda, Kas ir visās vietās,
Rada, valda visas lietas, Bezgaliga jūra,
Brīnišķigs arvienu! Iekš tev slēpjos katru dienu.
Kad tu man, Tad man gan;
Pats lai visai zūdu, Tevi vien lai jūtu.

Tu pārbaudi visu; Kungs, ar gaismu dzirdi
Ari manu tumšu sirdi! Kā tās skaistās puķes
Aug un plaukst it klusi, Kad tām saule spīdējusi:
Tā, mans Dievs, Lai ar es
Tavā gaismā tieku Un tev valdīt lieku!

Dari man kā bērnu Tevim paklausigu,
Mierigu un pazemigu. Dod man šķīstu sirdi,
Ka ar skaidru garu Tavu vaigu skatīt varu.
Augšup vien Lai sirds skrien,
Tā kā ērglis gaisos, Lai uz debes taisos.

Kungs, pirms būšu miris, Mani svētu dari,
Ka iekš manim dzīvot vari. Nāc, uzticigs glābejs,
Lai es tevi vienu Mīleju ikkatru dienu!
Dzīvodams, Nomirdams
Lai es tev atrodu Un tev godu dodu!



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.