338. Ko mēs saprotam ar nepārtrauktu bikti Dieva priekšā?


Dieva vārda un sakramentu lietošana

Kristus baznīcā mēs pievēršamies Dieva vārdam un sakramentiem, lai taptu mācīti un iegūtu ticību.

Dieva vārda un sakramentu lietošana

“Nonākšana pie Kristus” var būt izskaidrota sekojoši (Konkordijas formula):

“Tēvs to nedara bez ārējiem līdzekļiem, bet ir iepriekš noteicis šim mērķim savu vārdu un sakramentus kā žēlastības līdzekļus, un tā nav ne Tēva, ne Dēla griba, ka cilvēks Viņa vārda sludināšanu neuzklausa un gaida uz kādu īpašu Tēva aicinājumu ārpus Viņa vārda un sakramentiem. Jo Tēvs atklājas sava Svētā Gara spēkā un tomēr arī atbilstoši Viņa noteiktajai kārtībai, uzklausot Viņa svēto vārdu.

Svētais Gars savā spēkā atklāsies Viņa vārdā un darbosies tajā, un tieši tā mums atklājas Tēvs.”

Vārds “sakraments” nav atrodams Svētajos Rakstos. Bet svētās darbības, kuras vēlāk nodēvētas par sakramentiem, ir aprakstītas un pavēlētas Dieva vārdā. Tās var izskaidroti dažādos veidos. Viens no šādiem uzskatiem ir, ka baznīcā ir vairākas svētdarbības, bet tām, kas tiek dēvētas par sakramentiem, ir raksturīga noteikta ārēja forma, kā Kristības ūdens, maize un vīns Svētajā Vakarēdienā. Taču, ja mēs uzskatām, ka svētdarbības tiek dēvētas par sakramentiem tikai tad, ja tajās tiek izmantoti ārēji redzami līdzekļi, tad būtībā par sakramentiem var uzskatīt vienīgi Kristību un Svēto Vakarēdienu.

Bet ir arī cits izskaidrojums: ja mēs neuzskatām, ka obligāts sakramenta priekšnosacījums ir kāda ārēja forma, tad ir vēl kāda svētdarbība, ko Jēzus Kristus, un kuru arī var dēvēt par sakramentu. Tā ir grēku piedošana, ko sauc arī par “absolūciju”.

Šo svētdarbību iedibināja Jēzus Kristus, kad Viņš sacīja: “Ņemiet Svēto Garu! Kam Jūs grēkus piedosiet, tiem tie būs piedoti, kam Jūs tos paturēsit, tiem tie paliks” (Jņ.20:22-23; Mt.18:18). Kāds cits, daudz vispārīgāks jēdziena “sakraments” izskaidrojums varētu būt šāds (Augsburgas ticības apliecības apoloģija):

“Ja mēs saucam par sakramentiem ceremonijas, kuras tiek veiktas pēc Dieva pavēles un kurām ir ticis pievienots žēlastības apsolījums, tad ir viegli izlemt, kas patiešām ir sakramenti. Jo par sakramentiem nevar saukt tādus rituālus, kurus iedibinājis cilvēks pats, jo cilvēkam nav tiesību apsolīt žēlastību.

Tāpēc Kristība, Svētais Vakarēdiens un absolūcija, kurš ir grēku nožēlas sakraments, ir patiesi sakramenti, jo tie ir iestādīti pēc Dieva pavēles žēlastības solījuma Jaunajā Derībā.”

Birkas: , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.