101. Kādas lietas pieder pie cilvēka dzīves kārtības, kad runājam par mantu?


Dieva vārda nākšana

Bībeles tekstā ir trīs galvenās formas, kurās nāk Dieva vārds:

  • apsolījums;
  • likums;
  • pravietojums.

Dieva vārda naksana

Dieva apsolījumi ir, piemēram, Noasam dotais apsolījums, ka Dievs vairs nesodīs cilvēci ar tāda mēroga ūdens plūdiem. Mēs esam arī diezgan daudz runājuši par Ābrahāmam dotajiem apsolījumiem, kas pilnībā noteica viņa dzīvi un visas tautas nākotni. Dieva apsolījums un tā piepildījums ir Dieva pestīšanas vēstures mugurkauls. Tas sākas ar Ābarhāmu un turpinās viscaur Bībelei.

Savukārt likumam ir cits raksturs. Mēs to izteikti redzam pie Mozus un pirmajās piecās Bībeles grāmatās. Baušļu došana Sinaja kalnā sākas ar vārdiem “Un Dievs sacīja visus šos vārdus” un tad seko Desmit baušļi.

Desmit baušļi Bībelē tiek saukti arī par “desmit vārdiem” (2.Moz.34: 28). Šie desmit baušļi vai vārdi ir īpaši. Tie nav iedibināti uz iepriekšējiem tiesu lēmumiem, kā tas bieži ir cilvēku likumdošanā, tie nav disputējami vai apstrīdami, jo tie atklāj paša Dieva dabu, to kāds Dievs ir un nav atdalāmi no Dieva.

Šajos desmit baušļos vai vārdos cilvēks sastopas, tiek konfrontēts ar pašu Dievu, viņa svētumu. Dažreiz tiek mēģināts izšķirt starp likumu un likumdošanu. Jau sen pirms kādam ienāca prātā izdot likumu, kas nosodīja slepkavošanu un zagšanu cilvēki zināja, ka slepkavot un zagt ir slikti.

Tātad dažas lietas ir sliktas pašas par sevi. Tas ir negrozāmi un absolūti, jo likums ir balstīts Dieva radītāja gribā, viņa dabā jeb raksturā. Pārkāpt šos desmit vārdus ir nepareizi tādēļ, ka tie šie vārdi atklāj augstā Dieva gribu.

Šie vārdi nav tikai pavēles, bet tie atrodas Vecās Derības, ko Dievs slēdza ar Israēlu, centrā. Šie vārdi ir Isarēla laulības solījums derībā ar Dievu. Dievs ir izredzējis Israēlu un desmit vārdi jeb baušļi ir Isarēla kā Dieva līgavas atbilde savam Izredzētajam, vārdi, kas atbilst Israēla tautas Līgavaiņa dabai.

Šiem vārdiem piemīt paša Dieva autoritāte. Kad Jahve tos saka, tad tas nav vēlējums vai lūgums un arī ne tikai pavēle, bet ar šiem vārdiem Dievs apraksta realitāti, to kā lietas īstenībā pastāv, pilnīgi neatkarīgi no tā, ko kāds par to domā.

Trešais veids ir pravietojums. Ebreju valodā מַשָּׂא, kas nāk no saknes נְשִׂיאָ ar nozīmi nest. Lietvārds מַשָּׂא ir tehnisks termins, ko lieto vēlākie Israēla pravieši, īpaši bieži tas sastopams Jesajas grāmatā. Piemēram, “Vēstījums par Bābeli, ko redzēja Jesaja” (Jes.13:1). Bet burtiski ebreju valodā tas skanētu: “Bābeles nasta, ko redzēja Jesaja”. Arī citviet lasām: “Ķēniņa Āhaza nāves gadā nāca šis vēstījums.” (Jes.14:28)

Tātad Jesajam bija kaut kas jāsaka, kad bija saņemts vārds, saņemta ziņa par Ahaza nāvi. Šis pats vārds atkārtojas arī citās nodaļās (15, 17, 19, trīs reizes 21. atkal 22. un 23 nod. sākumā). Katrā reizē tas ir īpašs pasludinājums par kādu valsti vai tautu.

Visa Nahuma grāmata ir pasludinājums pret Ninivi un Asīriju. Arī citi lietojumi liecina, ka šis termins ir kļuvis par vispārīgu apzīmējumu kādai noteiktai vēstij.

Citi pravieši lieto nedaudz citādus izteikumus: “Tā saka tas Kungs” (Amo.1:3). “Uzklausiet to vārdu, ko tas Kungs ir runājis” (Amo.3:1). Jēga šajos izteikumos ir tāda, ka Tas Kungs ir runājis un pravietis nes, atstāsta, dod Jahves sacīto vārdu. Amoss nekad nestāsta kādā veidā viņš ir saņēmis šo vārdu no Jahves, bet Dievs ir runājis, Amoss saņēmis viņa vārdu un tagad nes to adresātam. Svarīgais šeit atkal nav veids, bet tas, ka tas ir Jahves vārds. Jahve ir runājis un es jums saku, ko viņš teica.

Bībelē tiek runāts arī par citu praviešu grupu – viltus praviešiem. Arī viņi ir pravieši, bet tie nenes Jahves dotu vārdu, bet savu sadomātu, safabricētu vārdu. Tā ir atšķirība. Kā to redzam Jeremijas piemērā (23. nod), patiesais Dieva pravietis ne tik daudz detaļās atstāsta to, kas notiks, bet sniedz tiem šķīstu un nesagrozītu Dieva vārdu, lai tie varētu laboties un atgriezties no saviem ļaunajiem ceļiem. Protams, pravieši arī sniedz nākotnes paredzējumus, bet tas nav galvenais un tas ir ļoti atšķirīgi no tā, kā to dara nākotnes pareģi. Ko dara zīlnieks?

Viņš pareģo nākotni, lai cilvēks varētu no tās izvairīties. Patiesā Dieva pravieša vēsts turpretī ir darīt zināmu, kas ir Dievs, lai cilvēks varētu izlabot savas attiecības ar viņu. Tas ir vienīgais veids, kā iespējams nodrošināt savu nākotni, jo darīšana ir ar visu zinošu un visu varošu Personu. Pravietis ir cilvēks, kurš šīs Personas vārdā atgādina, ar ko visiem šeit ir darīšana un ar ko jārēķinās.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.