347. Kādēļ Kristus vārdus "tā ir mana miesa" un "tās ir manas asinis " mēs nedrīkstam saprast kā līdzību?


Dieva noslēpums

Es mīlu To Kungu, jo Viņš klausīja manas lūgšanas balsi. Viņš piegrieza man Savu ausi, tādēļ es Viņu piesaukšu visu savu mūžu. Nāves tīkli tinās ap mani, mani sagrāba elles bailes, es ieslīgu nelaimē un bēdās. Bet es piesaucu Tā Kunga Vārdu:”Izglāb manu dvēseli, ak, Kungs!” Žēlīgs ir Tas Kungs un taisns, žēlsirdīgs ir mūsu Dievs! Tas Kungs pasargā vienbūtīgos, kas nešaubīdamies paļaujas uz Viņu: kad es biju novārdzis, tad Viņš man palīdzēja. Atgriezies savā mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs dara tev labu. Tiešām, Tu izglābi manu dvēseli no nāves, no asarām manas acis un no slīdēšanas manu kāju. Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē. Ticību es esmu turējis, kaut es arī sacīju: “Es esmu jo zemu noliekts.” Es sacīju savā izmisumā:”Visi cilvēki ir meļi.” Kā es atmaksāšu Tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis? Es pacelšu svētības kausu un piesaukšu Tā Kunga Vārdu. (Ps.116:1-13)

Vai Tu neesi
Brīnišķīgs Dievs – bagāts mīlestībā,
Kas mūs tik brīnišķīgi
Un ar tādu žēlastību valdi.

Mūs zemu noliekdams
Tu uzklausi mūs.

Mūs padarīdams par grēciniekiem
Tu mūs attaisno,
.
Mūs nogrūzdams ellē
Tu ieved mūs debesīs,

Likdams mums piedzīvot sakāvi,
Tu dāvā mums uzvaru.

Mums likdams piedzīvot skumjas,
Tu mūs mierini.

Likdams mums kaut aiz bēdām,
Tu dari mūs priecīgus.

Likdams mums raudāt,
Tu ļauj mums dziedāt.

Pieļaudams mūsu ciešanas,
Tu dari mūs stiprus.

Padarīdams mūs par nelgām,
Tu dari mūs gudrus.

Uzsūtīdams mums nabadzību,
Tu dari mūs bagātus.

Likdams mums kalpot,
Tu dari mūs par kungiem.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.