122. Kāds ir Dieva bargā drauda mērķis?


Dieva labdarības un žēlastības apliecinājums

Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? [Rom.2:4]

Šiem vārdiem vajadzētu saukt visus pie prāta. Kas spēj izteikt visu, ko pauž vārdi: “Viņa (Dieva) neizsmeļamā laipnība, pacietība un lēnība”? Te ir milzums Dieva labdarības un žēlastības apliecinājumu, kas reiz par visām reizēm taps saskatāmi Viņa mūžības gaismā. Kāds tas būs briesmīgs pierādījumu kalns, kas gulsies uz dvēseli, kura nav ļāvusi sevi vadīt uz atgriešanos!

Kas ir šī “laipnība”? Laipnība ir uz labestību vērsts sirdsprāts, kas arvien vēlas kalpot citiem, pat nepazīstamiem un necienīgiem. Laipnības saņēmējs var būt arī mīlestības necienīgs, jo vienīgais, ko šī laipnība vēlas, ir darīt labu, neņemot vērā cilvēka cienību vai necienību. Dieva laipnība ir īpašība, pateicoties kurai Viņš liek Savai saulei spīdēt pār labiem un ļauniem un sūta Savu lietu pār taisniem un netaisniem [Mt.5:45]. Dieva laipnība ir kā neizsmeļams avots, no kura nemitīgi plūst Viņa labdarības.

Bet “pacietība” ir tā īpašība, kas liek Viņam panest cilvēku nepateicību un visu citu ļaunumu, ka Viņš nesteidz dusmoties. Turpretī “lēnība” ir tāda pacietība, kas ilgstoši kopta. Dieva lēnība liecina par Viņa lielo pacietību, kas nesteidz dusmoties un sodīt. Daudzu paaudžu laikā Viņš skaidri atklājis Savu pacietību attieksmē pret jūdiem, panesdams viņu nepateicību un grēkus.

Dieva lēnība rāda, cik ilgu laiku, gadu tūkstošus, Viņš turpinājis tos panest, un pat nebeidzamie tautas grēki nespēja izsmelt Viņa pacietību, par ko Viņš pats saka: “Augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga” [Rom.10:21]. Apustulis raksta, ka Dievs ne tikai parāda laipnību, pacietību un lēnību, bet arī to, ka Viņam šīs īpašības piemīt ļoti bagātīgi. Pāvila vārdi par “Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību” atklāj, kāda ir Dieva sirds attieksme pret mums.

To, kāda ir Dieva laipnība, pacietība un lēnība, Viņš labi pierāda Savos darbos. Būdams visvarens un bezgalīgi augstāks par mums, tā ka Viņam mēs neesam nepieciešami, Dievs joprojām gādā un rūpējas par mums, netaisniem, nepateicīgiem un stūrgalvīgiem cilvēkiem, ar vienu vienīgu nolūku – lai varētu darīt mums labu. Dieva laipnība, pacietība un lēnība ir tik liela, ka cilvēka prāts to nespēj aptvert.

Vislabāk to pierāda tas, ka cilvēks, redzēdams, ka Dievs tik ilgu laiku ļauj cilvēku ļaunumam palikt nesodītam, bieži sāk šaubīties, vai Viņš tiešām ienīst grēku. Šādas šaubas rodas vienīgi tādēļ, ka cilvēks nav spējīgs saprast Dieva pacietības un lēnības lielumu. Mums tomēr jāpatur prātā, ka tikpat liels un bagāts, kāds Dievs ir Savā radīšanā, visvarenībā un gudrībā, tikpat liels un bagāts Viņš ir arī Savā žēlastībā un žēlsirdībā.

Vēro debesis: vai tu spēj saskaitīt zvaigznes, šos lielos debesu ķermeņus? Vai vari izmērīt jūras ūdeņus vai saskaitīt ūdens lāses lielā upē? Tikpat liels, kāds Dievs ir radīšanā, tikpat liels un bagāts Viņš ir Savā laipnībā, pacietībā un lēnībā. Tāpēc Viņš nav iznīcinājis pasauli, kas tik pilna grēkiem un nepateicības.

Ko darīsim, ja Dievs ir tik liels Savā žēlastībā un žēlsirdībā? Vai nekaunīgi pretosimies un vēl vairāk grēkosim pret Viņu? Dievs lai žēlīgi mūs no tā pasarga! Apustulis jautā: “Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?” Vai tu pārproti un nicini Dievu? Vai Viņa laipnību tu atmaksā, turpinādams savu dzīvi grēkā, kad savā neprātībā aizmirsti visu to labo, ko no Dieva esi saņēmis? Bet Dieva laipnība lai tevi neapstādina, bet vada uz atgriešanos.

Ja Dieva laipnība un labestība būtu mērena, tad arī nepatikšanas par Viņa nicināšanu būtu mērenas. Bet nicināšana pret laipnu un žēlastības pilnu Būtni, bez šaubām, novedīs pie ļoti briesmīgām beigām. Kāds ir Dieva patiesais nodoms, parādot mums tik lielu laipnību? Apustulis saka: Dievs vada mūs uz atgriešanos.

Ar Savu laipnību un lēnību Dievs grib panākt tavu atgriešanos – tava sirdsprāta maiņu, lai tu atgrieztos no grēkiem pret žēlastības pilno Dievu, ko ilgstoši esi nicinājis. Viņš tevi aicina atgriezties no taviem grēkiem un maldu ceļiem, lai tu meklē mieru un salīdzināšanu ar Viņu un piederi Viņam visu savu mūžu.

Tā ir atgriešanās. Un ja tu neatgriezies? Apustulis saka: tu nicini Dievu un Viņa lielo laipnību. Tavs prāts ir tik aptumšots, apstulbis un izkropļots, ka tu nesaproti un nepieņem to, ka Dieva laipnība ved tevi uz atgriešanos.

Birkas: , , , , , , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.