182. Ko Jēzus dara, būdams mūsu pravietis?


Dieva apsolījums paliek spēkā mūžīgi

Bet es saku to: Dieva jau sen spēkā nākušo gribas izpausmi neatceļ bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apsolījumu. [Gal.3:17]

Dieva apsolījums paliek mūžīgi

Te jūdi būtu varējuši iebilst: Dievs nav palicis tikai pie Ābrahamam dotajiem apsolījumiem, bet četri simti trīsdesmit gadus vēlāk devis arī Bauslību. Tad jau Dievs nav saglabājis uzticību saviem apsolījumiem un nav uzskatījis, ka tie spēj attaisnot. Tādēļ Viņš tiem ir pievienojis kaut ko labāku, proti, Bauslību, lai cilvēki nedzīvotu bezdarbībā, bet, pildīdami Bauslību, ar tās palīdzību tiktu attaisnoti. Tā Bauslība, sekodama apsolījumam, ir to atcēlusi. Jūdi atrod daudz šādu un līdzīgu atkāpšanās ceļu.

Šo iebildumu Pāvils atspēko ļoti skaistā un pārliecinošā veidā. Viņš saka: Bauslība, kas ir dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk par Ābrahamam doto apsolījumu, nekādi nevarēja to atcelt. Šis apsolījums ir Dieva testaments, kas saistās ar Kristu un ko pats Dievs ir apstiprinājis daudz gadu pirms Bauslības. To, ko Dievs reiz ir apsolījis un apstiprinājis, Viņš vairs neatsauc un neierobežo; šāds apsolījums paliek nemainīgs Dieva priekšā mūžīgi.

Kādēļ tad apsolījumam ir sekojusi vēl arī Bauslība? Tā daudzus gadsimtus vēlāk ir dota Ābrahama pēcnācējiem ne tālab, lai viņi ar Bauslības palīdzību iemantotu svētību. Bauslības amats ir — pakļaut lāstam, nevis svētīt. Bauslība ir dota tālab, lai uz zemes būtu īpaša tauta, kam dots Dieva Vārds un liecība par Kristu. Kristum pēc Viņa miesas arī bija jānāk no šīs tautas, lai tās ļaudis, saslēgti un pasargāti Bauslības varā, ar ilgu pilnām nopūtām sauktu pēc atbrīvošanas Kristū, apsolītajā Ābrahama Pēcnācējā, kas vienīgais drīkstēja un spēja sniegt svētību, tas ir, atbrīvot visas tautas no grēka un nāves. Arī Bauslībā paredzētās ceremonijas bija tādas, kas norādīja uz Kristu. Tādēļ ne Bauslība, ne ceremonijas nav atcēlušas apsolījumu, bet drīzāk gan kļuvušas par zīmogu, kas to apstiprina — līdz tam laikam, kad testamenta vēstulei (apsolījumam) bija jātiek atvērtai un ar Evaņģēlija pasludinājuma palīdzību jākļūst zināmai visiem pagāniem.

Birkas: , , , , , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.