Diakonija – skaidru prātu!
Noklausies šo e-publikācijuTad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis. (Mt. 25:34-36)
Kādēļ diakonijas darboņi visbiežāk (ap)dauzās tieši gar šo Rakstu vietu?
…varu teikt, ka esmu pagodināts, ar iespēju pamācīt arī Jūs* un tikai priecāšos, ja būšu maldījies savā pārsteidzīgajā lēmumā par mūsdienu diakonijas greizo skatījumu uz Patiesību.
Svētie raksti atklāj mums kas ir patiesība – un tas ir Jēzus Kristus Dieva Dēls, kas no debesīm nācis. Un Jēzus mums atklājis citu taisnību – debesu gudrību. Citādu gudrību un taisnību kā tā, kas visu laiku bijusi mūsu izpratnē. Patiesību, kas ir savādi pārāka par bauslību ar tās blakus-produktu – cilvēciskajām morāl-ētiskajām normām un likumiem.
Neapšaubāmi, ka Cilvēks ir ētiska būtne, kas vienmēr meklē atbildi uz jautājumu : “kas man jādara? Bet dīvaini ir tad, ja arī diakonija meklē atbildi uz to pašu. Tās taču ir grēkā krišanas sekas, ka cilvēks grib, bet vairs nevar dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi, kā tas bija paradīzē (taj’ Ēdenē, kas plūdos zudusi uz neatgriešanos).
…Kas jādara? …Ko darīsim?…Kā lai to izdara?
Tā to viens aiz otra; cits citam, bet greizā diakonija visiem pa priekšu: „dariet tā un šitā: – noejiet uz cietumiem, ciemojieties slimnīcās, apģērbiet plikadīdas!; Paēdiniet; sadzirdiet; uzņemiet svešos”.
Greizā diakonija pasaka visu priekšā: „ejiet un dariet kā teikts un iemantojiet Valstību = esiet svētīti+!”.
Vai tad tāds ir Dieva padoms? Vai tad laba darīšana un mudināšana uz nesavtīgu ziedošanos citu labā būtu tas īstais diakonijas uzdevums? Vai tad pasaules gudrība un bauslība mums nemāca to pašu??? Un ja tas ir kā saku, tad jau patiesībā tām nav nekādas atšķirības. Tādēji sanāk, ka diakonija kļuvusi pasaulīga. Tad jau diakonijai drīzāk piestāvētu godpilnais BRĪVPRĀTĪGO SOCIĀLĀ DIENESTA AMATIERU klubiņa nosaukums.
Tā nu:
Kas jādara?
Kā jādara?
Ko darīsim?
Nekas nav jādara…, nav jādara un viss; nekas tur nava darāms. Ar darbiem pie pestīšanas vēl neviens nav ticis…, jo tas ir neiespējams. Tāda ir tā plikā patiesība, kas karājas pie Krusta… Neko jūs tur nevarat darīt. Cilvēkam tas ir neiespējams, [bet ne Dievam; Kristum nē, jo Dievam visas lietas ir iespējamas].
Šeit mēs varētu ievilkt e-elpu, jo greizās diakonijas censoņiem te būtu daudz ko iebilst. Būtu gana ko žēlīgi smaidīt, nikni purpināt vai domīgi kustināt galvu. Ak, Vai, vai! …Jūsu pārgudrība iet jums pa priekšu:
“Diakonijas darbs esot priekš t.s. “jau pestītajiem”!!!
Bet es saku, ka pestītajiem nekādi pamudinājumi nav vaira vajadzīgi – tie iet un iet un dara, ko Pats Kungs tiem teicis. Tos nedz pamudina nedz aizkavē greizo diakonu centieni.
Ticīgie neliek savu roku pie sapuvušā – Tie nevelk savu jūgu ar neticīgajiem.
Kas jādara, lai notiktu tas un tas (kādas izmaiņas mēs sagaidām)?
Ko darīsim, lai izpildītu šo vai to (kas ir iespējami augstākais sasniedzamais labums)?
Kā lai to izdara, lai sanāktu tā un tā (kā visvieglāk sasniegt nospraustos mērķus)?
Jautājums, kas tiek uzstādīts no jauna un, kas vienīgais spēj dot pareizo izpratni un atbildi uz Patiesību, skan: “Ko es (cilvēks) esmu izdarījis?” un “Ko Jēzus (Dievs) ir izdarījis?”.
Ja netiek meklēta atbilde uz šo jautājumu, tā arī nekad netiek atrasta (varbūt to der uzdot arī diakonijai un diakonijas vadītājiem?:)…
Bet, kas nemeklē, tas arī neatrod un tad maldinošais “kas man jādara” drīzi vien noved pie īstiem maldiem. Pašu miesas gudrība: “es (nu laikam) zinu, kas mums jādara”, ir tās atbilde un īstais pazušanas iemesls.
Kristus saka, ka šī pasaule zudīs un visa tās iekārta līdz ar to. Tātad zudīs visa gudrība ar visām cilvēku izgudrotajām kalpošanām (arī sociālās kalpošanas un arī diakonija mūsdienu izpratnē).
Pasaule gan to negrib atzīt, tā pat kā negrib atzīt Dieva vārda patiesību, ka tikai patiesā grēku nožēlā (jo mēs nespējam izpildīt Dieva bauslību) mēs patiesi varam saņemt evaņģēliju.
Ticiet man un ticiet evaņģēlijam saka Kristus.
Nekādas diakonijas programmas nepalīdzēs, kamēr cilvēks nebūs atdzimis no augšienes.
Visi labie darbi, kas nav nākuši kā Svētā Gara auglis no patiesas ticības pestīšanai Kristū, ir līdzvērtīgi nullei (labākajā gadījumā).
Cilvēciski skatoties: – netaisnība sanāk: – gan avis ir strādājušas, gan āži. Gan vieni gan otri ir ēduši no pašu zāli, nomīdījuši vienas un tās pašas ganības, mēslojums, ko tie atstājuši uz lauka arī ir vienādas kvalitātes [kvantitātē āži pat sataisījuši vairāk sūdu par avīm].
Bet Dieva taisnība ir citādāka:
Kristus nesver un nepēta mūsu “labos darbus” bet Viņš redz ikviena sirdi un tas arī nosaka vai mūsu darbi ir labi Dieva priekšā.
Kas Dievu bīstas, tā darbi ir labi,
…bet visu grēku sākums ir atkāpties no Dieva un Viņam neuzticēties (Sīr.10:12).
Ja kāds domā ar dažām no dzīvības koka atrautām lapām kļūt par diakonu un daudzu dvēseļu dziedinātāju, tas pelnījis vismaz mierinājumu; tas vismaz nav viens šajā pasaulē [redz arī maldu mācības spriež tāpat], bet tas tā arī paliek pasaulē, un zūd kopā ar to, bet ticība…
Ticība ir ikdienas atgriešanās pie tā, ko esam saņēmuši Kristībā.
.
.
.
*refleksija tapusi uz kāda LELB diakonijas vadībai adresēta studiju darba bāzes (Lutera Akadēmijā Rīgā)
vēl ne reizi nebiju dzirdējis no kāda diakonijā iesaistīta cilvēka, ka viņš to dara, lai kautko pelnītu Dieva priekšā….
Jā, raksts labs.. To var nolasīt katram nabagam, kam paejam garām, lai viņš saprastu, ka mēs neriskēsim viņam palīdzēt… ja nu kāds brālis padomā, ka es gribēju ko nopelnīt Dieva priekšā…
tiešām, prefekts?; …ko tu neteiksi!?!
man savukārt ne reiz nav gadījies dzirdēt
lielus krāpniekus plaši lielāmies ar savu arodu.
– – –
toties runājot ar sīkiem žuļikiem, gan nācies secināt,
ka pat tādi jau diktan veicīgi prot izlocīties
Labdien, talic!
Man ir tas gods saņemt repliku no paša autora? Paldies, teolog, par gara diženumu un domas dziļumu… Arī Jūsu replika, ir jūsu kristīgā diženuma apliecinājums.
p.s. Jautājums portāla uzturētājiem: vai šis portāls ir iecerēts kā vieta, kur saņemt pazemojumus un tīņu ņirgas?
Vai pareizi saprotu, ka talyc, kā jau ticībā pestīts cilvēks, arī bez kādas diakonijas ēdina izsalkušos, dzirdina izslāpušos, uzņem svešiniekus, apģērbj kailos, apmeklē slimniekus un cietumniekus? Un to dara, ne vien sludinot Dieva vārdu, bet arī pavisam tieši, tā kā tas rakstīts bauslībā? Un, protams, nekādi nesaista to ar pestīšanu, jo tic evaņģēlijam un jau ir pestīts Kristū, bet gan iet un dara, ko Pats Kungs viņam teicis?
Ja talyc to dara, tad viņa liecība ir iespaidīga – lūk, kā Dieva spēks parādās taisnotā cilvēkā un dara viņu svētu! Ja talyc to nedara, tad rodas jautājums, vai viņš tic evaņģēlijam un ir pestīts, jo iepriekš aprakstītā rīcība taču ir ticībā taisnota cilvēka dzīves visiem redzamie augļi.
Apgaismojiet mani, ja kaut ko neizprotu pareizi.
taalivaldis dara svariigaakus darbus – kjer pie rokas maldu maaciitaajus… :D
vai es jelkad būtu teicis ka esmu varenajs ticībā + diženajs darbos?
ja esmu ko teicis, tad tikai to, ka es neskatoties uz visu savu smiešanu, zobošanos, lamāšanos uc. veida velna dzīšanu t.i. bez jelkādiem labajiem darbiem esmu nācis pestīto kārtā.
kā tad nu sanāk? vai tas dēļ manas tādas-bezjēgā darbošanās?
vai varbūt Dievs ir netaisns?..vai varat paskaidrot?
kāpēc tad daudzi jūs-visu-labdari,
zobus griezdami
degs ellē,
bet es, tā droši varu apgalvot,
ka manim ir sataisīta mājvieta debesīs?
specialy to prefect:
you are so posive…(I would say: – perfect)
– – –
[jūs esat tik pozitīvs tēls
ka man droši vien pietrūktu negatīvu
ja mēģinātu tādu cienīgumu attēlot foto galerijā]
Draugs talyc, par Tavu ticību un pestīšanu man nav ko piebilst, tā ir zināma Dievam, un man nav iespējams to zināt. Un lai nu ko, bet to, ka ar labiem (bauslības) darbiem Tu gribētu nopirkt pestīšanu un siltāku vietiņu Dieva Valstībā, gan Tev neviens nevar pārmest. Bet vai esi ko lasījis par to, ka pēc taisnošanas ticībā seko svētdarīšana? Lūk, Dzīvības Vārds šajā portālā arī Tev par to grib pavēstīt:
http://www.ebaznica.lv/?p=1931
Nu saki man, vai tas, kas tur teikts par labajiem darbiem, ir māņi un blēņas vien?
Es saprotu, ka Tu brīdini tos nomaldījušos, kuri cer ar bauslības darbiem iemantot pestīšanu. Bet pie Tevis paša, kas bez jelkādiem labajiem darbiem jau esi nācis pestīto kārtā, tagad taču šiem darbiem vajadzētu parādīties – vai tad ne? Tāpēc tieši Tev, nevis maldu sludinātājiem, vajadzētu būt aktīvam diakonijas darbā, lai vari liecināt par labo darbu īsto vietu – ka tie ir nevis Tavas pestīšanas cēlonis, bet sekas.
Tīra un neapgānīta kalpošana Dieva Tēva priekšā ir šī: pieskatīt bāriņus un atraitnes viņu bēdās, sevi no pasaules pasargāt neapgānītu. Jēk.1.27
to grecinieks:
let’s go and check zac fig tree
– – –
tas nozīmē: “ej un lūko vai klāt jau nav vīģu laiks!?”
opā!
nu ja …
talyc neder jo = kauslis …
sanaak, ka visas pasaules diakoni cer ar darbiem nopelniit pestiishanu… un nav neviena, kas jeezus vaardus, kas beidzaas ar “…to jūs man esat dariijushi” turētu ticībā un no sirds… pat taalis nee…
tur jau tas brīnums, ka visu redzam miglaini
viss mūsu acu priekšā kā spoguļrakstā – viss otrādi
– – –
tamdēļ jau arī Jēzus saka, ka ij pirmie ij otrie būs izbrīnījušies
vieni sakot: vai tad mēs neesam darījuši kā tu to teici?
otri brīnēdamies: kad tad mēs ko būtu darījuši?
– – –
tamdēļ ja kāds ko labu darījis tad tas Dieva darbs
bet ja labdarība pašu spēkā – tas viss tik vēja ķeršana
niecību niecība savu kārību piepildīšanai
tas tik vien kārtējais elku upuris
(acu kārībā; miesas kārībā vai dzīves lepnībā paveikts)
es gan pieieshu lietai burtiski… nebuus jaataisnojaas…
ej tak tu, moritz …
…ej un dari labu visiem
(un jo īpaši ticības brāļiem)!
°tev ar noveelu… nomainiit fokusu… no maldu vajaashanas uz kristu…
ej tak tu ellē, velna bērns!
Baznīca līdz laiku galam stāvēs pretim
maldiem un maldu mācītājiem.
– – –
bet tu vari iet un bučot antikrista muti
ej meties tam pie kājām klausoties viņa saldo dūdošanu
par visas pasaules x-tiešu apvienošanos cēlāko mērķu vārdā:
– – –
drusciņ, drusciņ tik vēl jāpacenšās tā
paradīze tatšu pati nenāks, ja
tu un tev līdzīgi censoņi
to nenesīs
– – –
ej nu! ej tu, fokusu mainītāj!