153. Ko mums vēl atgādina vārdi "es ticu"?


Devītā svētdiena pirms Lieldienas jeb strādnieku svētdienā

Jo debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā. Un, saderējis strādniekus par vienu denāriju kā dienas algu, viņš nosūtīja tos savā vīnadārzā. Un viņš izgāja ap trešo stundu un redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam un sacīja tiem: noeita arī jūs vīnadārzā, es jums došu, kas nākas. Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat. Bet, ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl kādus stāvam un saka tiem: ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba? Tie viņam saka: neviens mūs nav derējis. – Viņš saka tiem: eita jūs arīdzan vīnadārzā, un, kas nākas, to jūs dabūsit. Bet, kad vakars metās, vīnadārza kungs saka savam uzraugam: pasauc strādniekus un izmaksā tiem algu, iesāc ar pēdējiem un beidz ar pirmajiem. Tad atnāca tie, kas bija derēti ap vienpadsmito stundu, un katrs dabūja pa denārijam. Un, kad pirmie atnāca, tie cerēja dabūt vairāk; bet arī viņi dabūja katrs pa denārijam. To saņēmuši, viņi kurnēja pret namatēvu un sacīja: šie pēdējie strādāja vienu vien stundu, un tu tos pielīdzināji mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši. Bet viņš atbildēja un sacīja vienam no tiem: draugs, es tev nedaru netaisnību. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu denāriju? Ņem, kas tev pieder, un ej; bet šim pēdējam es gribu dot tikpat daudz kā tev. Vai tad man nav tiesības darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs ir skaudīga, ka es esmu labs? Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu. [Mt.20:1-16]

Mīļie draugi, šis nolasītais evaņģēlijs attiecas uz mūsu svētās ticības trešo mācības daļu, kad apliecinām: Es ticu uz vienu svētu kristīgu Baznīcu. Jo ar šo līdzību par Nama tēva vīna kalnā aicinātiem strādniekiem, Jēzus Kristus māca, ka mēs, cilvēki, paši no sevis, ar saviem paša spēkiem un saprašanu nenākam pie Jēzus Kristus, bet gan Svētais Gars mūs ar evaņģēliju aicinājis, ar savām dāvanām apskaidrojis, īstenā ticībā svētījis un uzturējis, itin kā Viņš visu kristīto draudzi virs zemes aicina, sapulcina, apskaidro, svētī un Jēzū Kristū uztur patiesā un īstā ticībā.

Ar šo līdzību Viņš māca, ka žēlīgais Dievs „grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas.” [1.Tim.2:4]

Tad nu ar Dieva spēku apdomāsim šo evaņģēliju, kā mēs varam paturēt labo mācību.

No sevim spējam mēs nekā,
Ak, nāci Tu mums palīgā,
Dievs mūsu augstais padoms,
Iekš nāves rais`
Iepriecātais,
Un visu labais Vadons, Āmen!

Ja gribam uzzināt, ko Jēzus Kristus ar šo līdzību īsti vēlas pateikt, tad mums jāaplūko vārdi, ko evaņģēlists Matejs [Matīss] saka pirms tam. [Mt.19:20-24] Tur viņš raksta, ka jauns puisis Jēzum jautāja: „Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?” Kungs Jēzus viņam atbildēja, ka viņam desmit baušļus būs turēt, bet jauneklis atsacīja, ka to visu, ko Dievs desmit baušļos pavēlējis, viņš ir darījis kopš savas jaunības, un vaicāja: „Kā man vēl trūkst?” Uz to Jēzus atbildēja tā: „Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ.” Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.

Pēc tam Jēzus sacīja, ka bagātajam grūti nonākt Debesīs. „Bagātais grūti ieies Debesu valstībā. Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā.”

Mācekļi, to dzirdēdami, nodomāja, ka neviens bagātnieks nekad nenonāks Debesīs. Bet Jēzus atbildēja, ka cilvēku acīm gan liekas, ka tas nekad nevar notikt, tomēr Dievs ir spēcīgs visās lietās. Jo, diemžēl, kurš cilvēks gan Jēzus Kristus dēļ izdod naudu? Ikvienam sirds nesās vairāk uz laicīgo, nekā uz mūžīgo, un ļaudis vairāk domā par mantas krāšanu, nekā par Jēzu un Viņa vārdu. Tāpēc arī tas ir tik grūti.

Kad Jēzus tā bija runājis, Pēteris sacīja: „Redzi, mēs esam visu atstājuši un Tev sekojuši. Kas mums būs par to?.” [Mt.19:27] Ar to Pēteris piemin [pārmet] Jēzum savus zvejnieka rīkus, tīklus, laivu un citus piederumus, ko viņš un citi mācekļi Kunga Jēzus dēļ labprātīgi atstāja, un nerīkojās kā šis jauneklis. Viņš grib zināt, kas tas labs viņam un citiem apustuļiem par to notiks.

Jēzus sola viņiem bagātīgi atmaksāt pastarajā dienā. Bet arī šeit Kristus Jēzus viņus tā apgādāja, ka jebkur, kur viņi nonāca, viņiem bija viss, kas vajadzīgs un viņi nejuta nekādu trūkumu. Jēzus vēl piebilst šādus vārdus: „pirmie, būs pēdējie, un, kas bija pēdējie, būs pirmie.” [Mt.19:30] Proti, Viņš saka, ka tas nav pietiekami, ka esat labi iesākuši, bet jums līdz galam jāpaliek manā atziņā, ticībā un mīlestībā. Jo var gadīties, ka tiekat ļaunā velna pievilti, kā daži jūsu vidū, un tagad būdami pirmie, pēcāk kļūsiet pēdējie, ja [visai] no manis atšķiraties un atstājat.

Tad nu Viņš saka šo līdzību” „Debesu valstība ir līdzīga namatēvam, kas rīta agrumā izgāja strādniekus derēt savā vīnadārzā.”

Tiem, kas agri vīna kalnā sūtīti, nav jālielās, jālepojas un jādomā, ka viņiem sava darba dēļ pienākas no Dieva vairāk nekā citiem. Savukārt, tiem, kas nāk pēdējie, nav jānoskumst un jāizbīstas. Ja vien tie no sirds no grēkiem atgriežas un pie Dieva atkal piestājas, tad tie saņems mūžīgās dzīvošanas grasi tāpat kā pirmie, un ies tie vēl dažiem pirmajiem pa priekšu. „Tā pēdējie būs pirmie un pirmie pēdējie. Jo daudz ir aicinātu, bet maz izredzētu.”

Jēzus mums grib mācīt, ka vīna kalnā, tas ir, kristītā draudzē [draudzībā] viens otrs labi dzīvo, pareizi strādā, ticība, mīlestībā, cerībā un pestīšanā pieaug, ka liekas tie jau pašā Dieva klēpī sēž, bet tomēr daudzi no viņiem top lepni, nebēdnīgi un nošķiras no Dieva. Citi atkal, kas vēlu tiek aicināti, iepriecinās ar Tēva žēlastību, uz Viņu paļaujas un strādā cik spēdami un laikā turas.

Tāpēc, jūs, lielie augstie svētie, nekrāpieties savā darbā un netopiet lepni, bet jūs, otrie, kas pēdējie no grēkiem atstājāties, neesiet skumji, jo arī jums Dievs dos mūžīgo dzīvošanu. Apdomājiet jel, jūs visi, ka no pirmajiem pēdējie un no pēdējiem pirmie var tapt.

Ņemiet nu vērā mācību, kas jums jāpatur. Kristītā draudze jeb Baznīca tiek saukta par vīna kalnu. „Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi.” [Ps.104:14-15]

Tāpat kā visas lietas ir grēka dēļ samaitātas, tā arī vīna koks, kas nepareizi iestādīts un apstrādāts, nes skābas ogas, kas savelk muti. Līdzīgi ir ar cilvēkiem. Dievs mūs radīja mūžīgai līksmībai, bet grēka dēļ mēs esam ļoti samaitāti. Dievs par to žēlojas caur pravieti Jeremiju: „Un tomēr Es tevi dēstīju kā labu auglīgu zaru, īstu vīnakoku. Ak, kā tu esi pārvērties par svešu meža vīnakoka atvasi!” [Jer.2:21]

Lai vīna koks nestu labus augļus, nama tēvam ir jālūko, kā viss tiek apstrādāts. Lai kristīgās draudzes vīna kalns labi izdosies, tad Dievam pašam tas jāuzlūko gan rītā, gan vakarā, un tas ik stundu un ik brīdi jāaprūpē, jāsargā un jāglabā. Tad nu Viņš ir devis mācītājus, kam vīna kalnā kā strādniekiem jāstrādā. Un, kad Viņš redz, ka vīna koka zari negrib pareizi izdoties, tad Viņš pavēl dārzu kopt, izstrādāt [apstrādāt] un apsūdot [apmēslot] vēl labāk, [Lk.13] lai tas nestu vēl labākus augļus.

Ja ogas ir skābas un rūgtas, tad Viņš draud dārzu izpostīt un pamest tukšu, tas ir, Dievs grib tādus pārgalvīgus un neklausīgus ļaudis, kas neļaujas ar Dieva vārdu sevi pamācīt, sodīt ar lielu nelaimi. Tie nonāks postā, paliks tukši, mūžīgi samaitāti un kā elles pagales un prauli tiks ļaunam velnam nomesti, lai zina, ka Dievs spriež taisnu tiesu, [Ps.5] kā saka ķēniņš Dāvids.

Nama Tēvs aicina tos, kurus grib par strādniekiem savā vīna kalnā. „Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis.” [Jņ.6:44] Ja mēs netiekam aicināti un derēti [nolīgti], tad paliekam mēs „šķirti no Israēla draudzes un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, bez Dieva šinī pasaulē,” [Ef.2:12] strādājam ar grēkiem, kalpojam velnam, kas mums ar elles uguni atmaksās, jo kāds darbs, tāda alga.

Lai nu mēs nepaliktu atšķirti no kristīgās draudzes un neiet mūžīgā pazudināšanā, tad Dievs lielā žēlastībā mūs aicina un saka: „Ko jūs visu dienu šeit stāvat bez darba?” Ejiet, ejiet vīna kalnā, ka saņemat mūžīgo dzīvošanu. Kā Kungs Jēzus saka: „Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst; tos savāc un iemet [elles] ugunī, un tie sadeg.” [Jņ.15:4-6]

Kad nu tevi, ak cilvēk, žēlīgais Dievs aicina, tad nekavējies. Turi ausis atvērtas un nākdams nāc. Turies kā labas vīna koks, nes labus augļus, esi paklausīgs Dievam tam Kungam, turi Viņa vārdu, mīli tuvāko, jā, un savu dvēseli neapgāni ir apzinātiem [tīšiem] grēkiem. „Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti – darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!” [Mih.6:8]

Nelielies ar saviem darbiem kā reiz darīja jūdi. Dievs viņiem saka, ka tie vaicā taisnības tiesu un grib tuvoties Dievam. Viņi saka, kāpēc mēs gavējam, un Tu to neuzlūko? Kāpēc mēs mērdējam sevi, un Tu to negribi zināt?

Neteic savu darbu kā farizejs templī, kas šķitās esam vistaisnākais, nekā muitnieks. [Lk.18:9] Tādam augstprātim Dievs atbild: „Ņem, kas tev pieder.” Tev pieder grēki, nevis kāds nopelns. Ja negribi manu žēlastību, tad ej prom ar saviem grēkiem elles bezdibenī.

Tāpēc dari, ka pēdējie strādnieki, pazemojies zem Dieva varenās rokas, un krīti pie Viņa kājā sakot:

Ja tev būs grēkus piedot mums,
Kad tie mūs spiež un biedē,
Tad maksā Kristus nopelnus,
Tas mūsu vainu dziedē,
Ar mūsu darbiem viss ir velt`,
Tos nebūs mums priekš Tevīm celt,
Bet žēlastības lūgties.
Tāpēc es gribu cerēt vēl,
Uz Dieva, Viņu bīties,
Ir manai sirdij nakt` un dien`,
Pēc Viņa vien būs dzīties,
Kamēr Viņš man būs norādījs,
Ko savā vārdā apslījs,
Uz to es gribu gaidīt.

Neviens nav tik augstu kāpis, ka tas nevarētu krist, kā mēs redzam pie ķēniņa Dāvida. Viņš bija Dieva vārda un sirds vīrs, bet kādus liekus grēkus viņš darīja! Viņš ne vien ar Urija sievu pārkāpa laulību, bet lika arī nokaut šo nevainīgo un godīgo vīru. [2.Sam.11]

Jēzus mīlēja apustuli Pēteri, bet kā viņš krita? Viņš trīs reizes, Dievu piesaukdams un sevi lādēdams, sacīja: „Es nepazīstu to cilvēku.” [Mt.26:74]

Tāpēc bīsties Dievu un labi pielūko, ka pirmais būdams netopi pēdējais. Ja arī tu esi grēkojis un esi ilgi kavējies atgriezties pie Dieva un atstāt grēkus, tad neesi tādēļ pārāk noskumis. Tici, ka Jēzus Kristus „ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.” [1.Jņ.2:2] Tad lai atspīd tava ticība tavos darbos. Tad tava sirds būs droša un paliks mierā.

Laid viņņa mieriņš allaž mīt,
Iekš mūsu būdiņām,
Laid viņņa svētums uz mums krīt,
Iekš visām būšanām,
Laid viņņa dārgā mīlestīb`,
Mums allaž klāt paliek,
Laid bēdas, trūkums, ienaidīb`,
Mums mūžam neaiztiek, Āmen.

Birkas: , ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.