108. Kas ir nepatiesa liecība?


Deviņpdsmitā svētdienā pēc Vasaras svētku atsvētes

Viņš kāpa laivā, pārcēlās un nāca Savā pilsētā. Un redzi, pie Viņa atnesa triekas ķertu cilvēku, tas gulēja gultā. Kad Jēzus viņu ticību redzēja, Viņš sacīja uz triekas ķerto: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Un redzi, daži no rakstu mācītājiem sacīja pie sevis: “Šis zaimo Dievu.” Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: “Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs? Kas ir vieglāk – vai sacīt: tev tavi grēki piedoti, – vai sacīt: celies un staigā? Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot.” Viņš saka uz triekas ķerto: “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.” Un tas cēlās un gāja uz mājām. Bet, kad ļaudis to redzēja, tie brīnījās un slavēja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem. [Mt.9:1-8]

Mīļie draugi, šis svētais nolasītais evaņģēlijs attiecas uz mūsu svētās ticības trešo mācību gabalu, kur mēs apliecinām: Es ticu grēku piedošanai. Žēlīgais Dievs kristīgajā draudzē ikdienas bagātīgi piedod visus grēkus visiem ticīgiem. Kungs Jēzus Kristus piedod grēkus šim neveselam sacīdams: Ņemies drošu sidri, mans dēls, tev tavi grēki pamesti. Tā Viņš visupirms izrauj visu nelaimju un slimību sakni, jo par noziegumiem Dievs pārmāca. [Ps.39:12] Arī pats Kungs Jēzus Kristus deva Baznīcas tēviem tādu spēku un varu – piedot grēkus nabaga grēciniekiem, bet neticīgiem tos paturēt. Ko tie piedod Jēzus vārdā, to piedod arī Dievs Debesīs.

Mēs tagad mācīsimies: Ko katram kristītam cilvēkam būs zināt un ticēt par grēku piedošanu, ka arī viņš varētu uzrunāt savu sirdi un sacīt: Esi droša mana sirds, tev tavi grēki ir piedoti.

Mans Dievs! Dod jel manim vietas,
Tavu lielu mīlību,
Prast, un visur visās lietās,
Baudīt tavu saldumu,
Mīļo man` un dom ka ar;
Mana sirds tev` mīļot var,
Ka no grēkiem es atstāju,
Nedz tev` vairs apkaitināju. Āmen.

Svētam apustulim Pāvilam grēku piedošana ir “patiess un pilnā mērā atzīstams vārds.” [1.Tim.1:15] Mums būs šo mācību augsti cienīt un turēt, tāpēc arīdzan katram kristītam cilvēkam šo mācību būs ņemt vērā.

Pirmāk, mācies, mans draugs, kas ir tas, kam ir spēks grēkus piedot un atlaist. Tas ir tavs un mans Kungs Jēzus Kristus. Viņš sacīja triekas ķertajam: “Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti.” Viņš šos vārdus tiešām var sacīt, bet farizeji lai groza kā grib savu muti, jo Kungs Jēzus ir nevien tīrs cilvēks, bet īstens Dievs arī, ko Viņš apliecina ar brīnumu, darīdams veselu slimo, ko nesa četri vīri, kā rezultātā viņš cēlās un pats varēja iet mājās tā, it kā viņam nekad nebūtu bijušas jelkādas sāpes.

Kungs Jēzus patiesi ir Dievs un cilvēks, tādēļ Viņš var piedot un atlaist grēkus grēciniekiem.

Un, ka vienīgi Dievam ir spēks piedot grēkus, to mēs saprotam, apdomājot, kam mēs grēkojam. Mēs pārkāpjam nevis kāda cilvēka bauslību, bet paša Dieva Vārdu un likums. Mēs grēkojam pret Dievu, tādēļ vienīgi Viņam ir vaļa mūsu grēkus mums piedot. To pārdomāja arī ķēniņš Dāvids, jo viņš dzied: “Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs.” [Ps.51:6]

Ja tev kāds būtu simts markas parādā, bet cits gribētu šo parādu piedot un atlaist, tad jūs, tu un tavs parādnieks, būtu pievilti. Tu sacītu: Kas svešam darāms ar manu naudu, ko viņš manu naudu citam šķiņķo? Līdzīgi notiktu arī šajā lietā, ja kāds solīti bez Dieva kādam grēku parādu atlaist, tas pieviļ, bet kas uz viņu paļaujas, tas tiek pievilts. Svētais apustulis un evaņģēlists Jānis saka: “Katrs, kas dara grēku, dara arī netaisnību; grēks ir netaisnība.” [1.Jņ.3:4]

Ja kāds grib grēkus piedot, viņam jāpierāda, ka viņam ir vara pār Dieva bauslību no tās ko atlaist. Bet to nevar cilvēks – dzimis no tēva un mātes. Tādēļ atkal Dievam vien pieder gods piedot grēkus. Šādu godu Dievam dod Mozus sacīdams: “Tas Kungs ir pacietīgs un bagāts žēlastībā; Viņš piedod noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam. Tā piedod, lūdzams, šīs tautas pārkāpumus pēc Savas lielās žēlastības.” [4.Moz.14:18-19]

Ķēniņš Dāvids saka: “Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.” [Ps.130:4] Pats Dievs caur pravieti Jesaju saka: “Es izgaisinu tavus pārkāpumus kā miglu un lieku izklīst taviem grēkiem kā mākonim.” [Jes.44:22] Svētais Pāvils saka: “Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic.” [Rom.3:22]

Redzi nu, mans draugs, ka nevienam citam nepieder piedot grēkus ar savu paša spēku un vaļu, kā tikai Dievam vien. Tāpēc lūdz grēku piedošanu no Dieva, un saki no sirds: “Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā! Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!” [Ps.51:3-4] Ja tu to dari, tas arī pie tevis būs patiesi vārdi, kurus saka svētais apustulis Jēnis: “Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības.” [1.Jņ.1:9] Arī mēs dzirdēsim šos mīļos vārdus: “Ņemies drošu prātu, mans dēls un mana meita, tavi grēki tev piedoti.”

Otrkārt, mācīsimies, kāpēc Dievs grib mums piedot un atlaist mūsu grēkus. Kādēļ Viņš grib sacīt: Ņemies drošu prātu mans dēls?

Tam ir divi iemelsi. Viens ir Dieva lielā žēlastība, lēnprātība un mīlestība. Tajā mums jāmeklē grēku piedošana, un nevis mūsos pašos. Ja mēs meklēsim sevī, mēs atradīsim vienīgi grēkus, jo mūsu “sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu.” [1.Moz.6:5] “Lūk, pat uz savu svēto saimi Dievs nevar paļauties, pat debesis nav nemaz Viņa paša acīs tik nevainojamas, bet cik daudz vairāk atmetams un nolādams [negants un smirdošs] ir cilvēks, šis šausmonis un izdzimums, kas ļaunumu dara tā, it kā viņš ūdeni dzertu!” [Īj.15:15-16]

Mūsos visas lietas ir samaitātas, mūsu prāts ir pilns tumsības un svešs gaismai, mūsu prāts allaž ir pret Dieva prātu un nespēj pats sev palīdzēt, lai grēki tiktu piedoti. Kristus Jēzus saka: “Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” [Jņ.15:5]

Jāsaka arī tā, ka ja mēs darītu daudz laba, tad tomēr ar saviem darbiem grēku piedošanu nenopelnītu. Jo viss, ko mēs darām labu, nav mūsu, bet gan cienīgā Svētā Gara darbs, kas labumu mūsos un caur mums paveic. Svētais Gars darbojas, ka mēs topam kā žēlastības trauki. Tas viss ir Dieva, nevis mūsu darbs. Tā ir Dieva dāvana.

Kā gan mēs varētu nopelnīt grēku piedošanu ar saviem darbiem? Mums ir jānovēršas no sevis un jāatzīst, ka esam grēcinieki. Bet grēku un noziegumu piedošanu mums būs meklēt Dievā un Viņa žēlastībā, kas ir bezgalīga. To māca mums ķēniņš Dāvids sacīdams: “Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem.” [Ps.103:8-10] Pateicoties Dieva žēlastībai mēs neesam iznīkuši. No Viņa mēs saņemam grēku piedošanu. “Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.” [Ef.2:8-9]

Otrā lieta, kādēļ Dievs mums piedod mūsu grēkus, ir mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus nopelns.

Dažs varētu domāt tā: Dievs ir žēlīgs, bet arī bargs. Žēlastību parādīt un bardzību paturēt – kā tas var pastāvēt vienlaicīgi? Klausies, mans draugs, Dieva grāmata, kas nepieviļ nevienu, kas no tās mācās, rāda tev vienu Vidutāju, kas pietiekami darījis Dieva taisnībai, Dieva bauslību piepildījis, Dievam sirdi pārņēmis, ka Viņš nu mums ir žēlīgs.

Šis Vidutājs ir Kungs Jēzus Kristus, patiess Dievs un cilvēks, kas mūsu labā ir nācis šajā pasaulē un cilvēks tapis, kā cilvēks cietis un nomiris, ar šo savu rūgto nāvi un mokām izdeldējis grēkus, piepildījis desmit Dieva baušļus, novērsis no mums Dieva dusmību un nopelnījis mūžīgo dzīvošanu un Debesu valstību. Dieva Dēls tapa cilvēks, lai varētu kā cilvēks ciest un mirt. Ja cilvēks bija grēkojis, tad cilvēkam bij ciest un maksāt. Dievs bija savu bauslību devis cilvēkam, tad cilvēkam bij mūsu vieta pēc Dieva bauslības dzīvot. Kungam Jēzum Kristum bija jābūt cilvēkam, kas varētu iežēloties par mūsu vājībām. [Ebr.4:15] Redziet, tādēļ bij Kungam Jēzum Kristum cilvēkam būt.

Šim mūsu Vidutājam bij arī Dievam būt, lai varētu Dievam patikt, būdams šķīsts un taisns, lai šķīstītu mūs, grēciniekus. Viņam bij nomanīt cik grūta un smaga ir grēka nasta, ko neviens cilvēks nevar nest. Viņam, Vidutājam, bij to nest, Viņam bij pretī stāties velnam, grēkiem, ellei un mūžīgai nāvei, un to visu uzvarēt. Neviens cilvēks nespētu šo lielo darbu pilnībā un visas pasaules dēļ paveikt. Redziet, tādēļ bij mūsu Vidutājam Dievam būt, ka cilvēks, jeb cilvēcība Kristū neiznīktu.

Šis Vidutājs, Kungs Jēzus Kristus, atpestījis mūs no Dieva dusmām. Viņam mēs varam pateikties par jaukajiem vārdiem, ko tagad dzirdam: Ņemies drošu sirdi, mans dēls un mana meita.

To pārdomājot svētais apustulis Pāvils saka: “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” [2.Kor.5:21] Svētais Jānis saka: “Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā – Jēzus Kristus, kas ir taisns.” [1.Jņ.2:1]

Paļaujies, ak grēciniek, uz šo Vidutāju no visas sirds, tici Jēzū Kristū, tad saņemsi tu grēku piedošanu un Debesu valstību. “Jo ir viens Dievs, kā arī viens starpnieks starp Dievu un cilvēkiem – cilvēks Kristus Jēzus.” Saka apustulis Pāvils. [1.Tim.2:5]

Kā nu uz visiem nāk tas kauns,
Caur pirmu tēvu Ādam`;
Kā visi mirstam vec un jauns,
Un visur grēkus rādam;
Tā ir viens pats,
Dievs mūsu rads,
Mūs atkal cēlis godā;
Kungs Jēzus Krists,
Tas krustā sists,
Ka mēs ne nākam sodā.

Treškārt, mācieties, kāda ir piedošana. Dažs varētu domāt, vai Dievs piedod visus grēkus, vai arī par kādiem mums vajadzēs kaut ko darīt? Mans draugs, kad Dievs tev tavus grēkus piedod, tad piedod un atlaiž Viņš visus, visus tavus grēkus tev piedod. Redzi, šis triekas ķertais cilvēks bija grēkojis ne vienu reizi vien, bet gan savu sirdi apgrūtinājis ar daudz un dažādiem grēkiem. Vesels būdams viņš nebija labprāt klausījies Dieva vārdu, nebija no sirds pateicies Visuvaldītājam Radītājam par veselām rokām un kājām, viņš savu sērgu bija dabūjis ar lielu ēšanu, dzeršanu un dusmām. Viņš bija darījis vēl citus grēkus, tomēr Kungs Jēzus Kristus viņam atlaiž visus grēkus un saka: Tev tavi grēki ir piedoti. Un, ja būtu to bijis vairāk, visi, visi tavi grēki ir piedoti. “Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” [Rom.3:24]

Nu vari, mans draugs, ņemties drošu sirdi, zinot, ja Dievs tev ir tavus grēkus piedevis, tad Viņš tev ir piedevis visus tavus grēkus. Ja Viņš tev ir piedevis visus tavus grēkus, tad Viņš tev ir atlaidis visu sodu – mūžīgo pazudināšanu – ko tu biji nopelnījis ar saviem grēkiem. “Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna.” Tā saka pats Dievs. [Jes.1:8]

Šeit atkal kāds no jums varētu domāt: Ja Dievs mana piedod visus manus grēkus, un atlaiž sodu, ko es ar tiem biju nopelnījis, tad kādēļ Dievs vēl man piesūta dažu nelaimi?

Klausies, mans draugs, šī nelaime, ko Dievs tev šeit laikā piesūta, nav vienmēr sods, bet savā reizē ir pārmācība. Kā tēvs pārmāca savu bērnu, tāpat Dievs pārmāca mūs, lai mēs arvien atzīstam, ka esam grēcinieki, kas ikdienas un ik acumirkļus grēko, un lai mēs joprojām labi pielūkotu, ka dzīvojam pēc Dieva prāta. To māca mums svētais apustulis Pāvils, sacīdams: “Bet sodīdams Tas Kungs grib mūs pārmācīt, lai ar pasauli netopam pazudināti.” [1.Kor.1:32]

Ceturtkārt, mācieties, kā šis neveselais dabū grēku piedošanu. Kungs Jēzus Kristus runā ar šo cilvēku, šis cilvēks dzird Kunga Jēzus Kristus vārdu, kas skan: Ņemies drošu prātu, dēls, tavi grēki tev piedoti. Pēc tam Viņš apstiprina šos vārdus ar brīnumu, darīdams šo slimo acumirklī veselu.

Tāpat Viņš dara arī mums. Kad Jēzus Kristus mums piedod un atlaiž mūsu grēkus, tad tūdaļ Viņš ņem savu vārdu un divus iedibinājumus, kas ir īsti brīnumi.

Par vārdu Jēzus Kristus saka, “ka Viņa Vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām.” [Lk.24:47] To arī mēs mācāmies no svētā evaņģēlija, “ka ikviens, kas tic uz Viņu, Viņa Vārdā dabū grēku piedošanu.” [Ap.d.10:43]

Šim vārdam Kungs Jēzus pievieno svēto Kristību un svēto Vakarēdienu, gribēdams mums piedot grēkus. Kad mēs tiekam kristīti, tad svētā Kristība mums dod grēku piedošanu. Tik tiešām, kā es esmu kristīts, tik tiešām Viņš grib piedod manus grēkus un uzņemt mani par savu mūžīgās dzīvošanas bērnu, mani darīt taisnu un svētu. Tāpēc sacīja Ananija Pāvilam, ka viņam jāceļas un jāliekas kristīties. [Ap.d.9] Svētais apustulis Pāvils raksta, ka Jēzus Kristus “Darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu, Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas.” [Ef.5:26-27]

Kad mēs turamies pie Dieva galda, tad Viņš ēdina mūs ar savu miesu un dzirdina ar savām paša asinīm, kas mūsu dēļ ir izlietas mūs grēku piedošanai. Nesmādē šādas lietas, ak, cilvēks! Ja tu gribi dabūt grēku piedošanu, tad turies no sirds pie Dieva vārda un pie Dieva galda. Tad tu būsi Dieva bērns.

Ja tu saki, kaut es dzirdētu Jēzu Kristu pašu ar mani runājam un man sakām: Mans bērns, tev tavi grēki ir piedoti. Mans draugs, ko bēdājies tu par to? Vai tu nezini, ka tava mācītāja balss ir paša Jēzus Kristus balss? Jēzus Kristus saka saviem kalpiem un mācekļiem: “Kas jūs klausa, tas klausa Mani.” [Lk.10:16] “Ko vien jūs virs zemes atraisīsit, tas būs atraisīts arī debesīs.” [Mt.18:18] Kristus Jēzus ir devis Baznīcas tēviem spēku un varu piedot nabaga grēciniekiem grēkus. Ko tie šeit piedod Jēzus vārdā, to piedod arī Dievs Debesīs.

Tādu lielu dāvanu un žēlastību saņem, ak cilvēks, ar savu ticību, izstiep savas ticīgās sirds rokas un apkamp savu lielo Labdari, tas ir, tici no visas sirds, ka Dievs tev tavus grēkus piedod Kunga Jēzus Kristus dēļ, turies pie Dieva vārda, un liecies savu ticību stiprināt ar Jēzus Kristus svēto Vakarēdienu. Tad tu būsi Dieva bērns.

Nu baudajt tad, un redziet,
Kāds salds, un labs, un mīlīgs Dievs,
To teikdami apsedziet
Tos vaigus, un paņemieties:
Svēts, Svēts, Svēts ir Dievs, sauciet,
Ta Vārda bīstaties,
Un kas jūs bēdās kauciet,
Uz tā paļaujieties,
Kas Dievam vien pieķēries,
Tas kaunā nepaliks,
Viņš atspersies un tversies,
Jo tā viņš lietā tiks. Āmen.

Birkas: ,



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.