59. Kāpēc mums ir jāgodā vecāki?



Tu redzi arhīvu par 2009.augusts.g

Ticības būtība

Tanī gadā, kad nomira ķēniņš Usija, es redzēju To Kungu sēžam uz augsta, cēla troņa, un Viņa tērpa apakšmala piepildīja svētnīcu. Serafi lidinājās pār Viņu, tiem bija katram seši spārni: ar diviem serafs apsedza savu vaigu, ar diviem savas kājas, un ar diviem viņš lidoja. Tie nemitīgi sauca cits aiz cita šos vārdus: “Svēts, svēts, svēts ir Tas Kungs Cebaots! Visa zeme ir pilna Viņa godības!” Sliekšņu pamati trīcēja no sauciena skaņām, un nams pildījās ar dūmiem. Tad es izsaucos: “Bēdas man, jo es esmu nāvei lemts! Es esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas vidū, kam nešķīstas lūpas, un tagad nu es redzēju ar savām acīm Ķēniņu, To Kungu Cebaotu!” Tad pielidoja man klāt viens serafs, viņam rokā bija kvēlojoša ogle, ko viņš ar lūkšām bija paņēmis no altāra. Ar to viņš aizskāra manu muti un teica: “Redzi, tai aizskarot tavas lūpas, tavs noziegums ir deldēts un tavi grēki piedoti!” Un es dzirdēju Tā Kunga balsi sakām: “Ko lai Es sūtu? Kas būs mūsu vēstnesis?” Tad es atbildēju: “Redzi, es esmu še, sūti mani!” Tad Viņš sacīja: “Ej un saki šai tautai: dzirdēt dzirdiet, bet nesaprotiet, redzēt redziet, bet neizprotiet un neapjēdziet! Apcietini šās tautas sirdi un padari tās ausis nedzirdīgas, un apstulbo tai acis, ka tā neredz ar savām acīm, nedzird ar savām ausīm un nesaprot ar savu sirdi un neatgriežas, lai taptu dziedināta.” Tad es jautāju: “Cik ilgi, Kungs?” Viņš atbildēja: “Kamēr pilsētas stāvēs pamestas un bez iedzīvotājiem, nami būs neapdzīvoti un zeme aizlaista un tukša. Tas Kungs būs aizvedis iedzīvotājus tālu projām, un pamestu vietu būs daudz tanī zemē. Un, ja tur paliks vēl pāri kaut desmitā tiesa iedzīvotāju, tad tā vēlreiz aizies postā, taču kā milzīga liepa vai ozols, no kuriem pēc nociršanas pāri paliek vairs tikai celms; tomēr svēta sēkla būs šis celms.” [Jes.6:1-13]

Lasīt tālāk »



Par pastaro tiesu un šķistītavu

KĀDS IR TICĪBAS PIEPILDĪJUMS UN KĀDS IR NETICĪBAS GALA IZNĀKUMS?

Ticības piepildījums ir dvēseļu pestīšana (1.Pēt.1:3) un mūžīgā dzīvība (Jņ.3); bet neticības gala iznākums ir mūžīgā pazudināšana (Mk.16, 2.Tes.1). Šajā dzīvē mēs esam pestīti, taču cerībā (Rom.8, 2.Kor.5). Gan ticības piepildījums, gan neticības gala iznākums pilnīgi un galīgi tiks atklāts laiku beigās, kad Kristus nāks tiesāt no debesīm (1.Pēt.1, 2.Tes.1). Tad taisnie ieies mūžīgajā dzīvībā, bet netaisnie – mūžīgajās mokās (Mt.25, Jņ.5).

Lasīt tālāk »


e-pāvests tuvplānā

e-pāvests tuvplānā runā par e-BAZNICAs darbu e-kslusīvi TVKristus.com. Uzzini arī tu par savas e-BAZNICAs e-dzīvi no Viņa e-mineces, un izsaki savas domas – skaties, domā un raksti.

Lasīt tālāk »


12. post Trinitatis svētdienā

Un atkal, izgājis no Tiras robežām, Viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūras desmit pilsētu robežās. Un pie Viņa atveda kādu kurlmēmu un Viņu lūdza, lai Viņš tam uzliktu roku. Un Viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika Savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizskāra viņa mēli, un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: “Efata, tas ir: atveries.” Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja. Un Viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda un brīnījās ļoti par to un sacīja: “Viņš visas lietas ir labi darījis; Viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā.” [Mk.7:31-37]

Lasīt tālāk »


Vai būtu Dievs mūs pametis? [494]

Ak Dievs, to pretinieku daudz, kas manim virsū spiežās!
Tie apsmej mani, kliedz un sauc, Tie greznojās un griežās,
Uz manu dvēseli tie brēc: No Dieva tu atstāta es’,
Kas tevi glābs un žēlos?

Lasīt tālāk »