Ieskaties

3 komentāri par “Ciešanu laika sākums

  1. Tagad esam piedzīvojuši to, ka kādi reformētāji, neiepazīdamies un nepazīdami mūsu baznīcu un tās sensenos paradumus, dīvainā kārtā šo dienu ir sajaukuši ar dienu, kurai nav nekādas nozīmes evanģēliskajā baznīcā-Pelnu dienu. Tā ir katoļu diena, kas vairāk atgādina mirušo piemiņas dienu.
    …bet es lūdzu- iegaumējiet, ka mūsu baznīcā Lūdzamā diena ir šī starp piekto un sesto svētdienu pirms Lieldienām, kā tas ir bijis vienmēr.
    Citēts no R.Feldmanis ” Latvijas baznīcas vēsture” 16.lekci..

  2. Paldies Jāni, par vērtīgo atsauci… Vai lielo lūdzamo dienu gadījumā agrāk nesvinēja rudenī, bet tikai vēlāk pārcēla uz pavasari?

    Kad, pēc R.Feldmana domām, sākas Kristus ciešanu laiks?

  3. Roberto es ar spiritismu nenodarbojos. Bībele ir pieejama, kā arī Feldmaņa lekcijas.:)
    Par lielo lūdzamo dienu runājot, mēs lūdzam tagad, kā arī lasot V.Bušu secinu to pašu.

    22.februārī
    Jēzus lūdza Dievu, sacīdams: “Mans Tēvs, ja šis kauss nevar man iet garām, lai nebūtu jādzer, tad lai notiek Tavs prāts.”
    Mt 26:42.

    Kādreiz pirms gadiem biju Šveicē un kopā ar draugiem uzkāpu Engadinas kalnu virsotnē. Toreiz tur vēl nebija neviena ērta kalnu vilciena.
    Mans draugs parādīja šo kalnāju no tālienes. Tad man tas nelikās tik varens. Bet, kad milzīgajam klintājam bija pienācis pavisam tuvu, tad mani sagrāba bailes, vai tur varēšu uzkāpt.
    Tas ir vājš attēls tam, kas ar Jēzu notika Ģetzemanes dārzā. Savas zemes dzīves laikā Viņš nemaldīgi tuvojās krustam. Bet nu nāves siena paceļas tik baiga un draudoša un tik tuvu Viņa priekšā. Šais briesmās Viņa lūpas čukst klusu lūgšanu: “Mans Tēvs! Vai nav cita ceļa?”
    Tēvs Viņam norāda: nav neviena cita! Tagad Jēzus ir gatavs upurēties.
    Te Viņš šo ceļu ir gājis mums pa priekšu. Katram kristietim nāk tumšas stundas, kad Dievs no mums atprasa kādu upuri. Viņš varbūt mums saka: “Atmet savu grēku!” jeb “sarauj šīs saistības!” Vai arī Viņš atņem mums kādu mīļu cilvēku vai īpašumu, vai kādu izcilu stāvokli. Kā tad lai mēs, nabaga vāji ļaudis, ar visu to tiekam galā?
    Tad lai raugāmies uz mūsu Pestītāju Ģetzemanē, kā Viņš tur uzņēmās savu nastu. Tie ir lielie notikumi, kas noris klusībā, kad cilvēki savas dzīves izšķirīgās stundās noslīgst ceļos blakus savam Pestītājam nāves cīņā un upurē līdz ar Viņu savu sirdi un visu. Tad tie piedzīvo to, kas rakstīts 34. psalmā:
    “Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma.”
    + + +
    Kungs! Kas Tu mums esi gājis pa priekšu, nes arī mūs cauri!
    Amen.

Atbildēt